Ivars Biļinskis

Vikipēdijas lapa
Ivars Biļinskis
Personīgā informācija
Dzimis 1934. gada 23. oktobrī (89 gadi)
Krustpils, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika
Alma mater Ziemeļrietumu neklātienes politehniskais institūts

Ivars Biļinskis (dzimis 1934. gada 23. oktobrī) ir latviešu datorzinātnieks, bijušais Latvijas Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors (1992–2007). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1990).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1934. gada 23. oktobrī Krustpilī. Studēja Ziemeļrietumu neklātienes politehniskajā institūtā (Северо-Западный заочный политехнический институт) Ļeņingradā. Pēc studiju beigšanas 1962. gadā strādāja par LZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūta (ESTI) aspirantu, 1968. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju, 1978. gadā zinātņu doktora disertāciju Maskavas Aviācijas institūtā. 1972. gadā kļuva par Signālapstrādes laboratorijas vadītāju, līdztekus strādāja par ESTI direktora vietnieku (1976-1990) un LU profesoru (1987-1991).[1]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ivars Biļinskis papildinājās Katalonijas Politehniskajā universitātē Barselonā (1991-1992) un kļuva par ESTI direktoru (1992-2007), 1997. gadā institūtu pārdēvēja par Elektronikas un datorzinātņu institūtu.[2] Lattelekom direktoru padomes loceklis (1994-2004) un žurnāla "Automātika un skaitļošanas tehnika" galvenais redaktors (1990-2007).[1] 2003. gadā viņš kļuva par LR Ministru prezidenta Einara Repšes ārštata padomnieku zinātnes jautājumos.[3]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Biļinskis ir 176 zinātnisku un tehnisku publikāciju, tostarp 52 autorapliecību un patentu autors vai līdzautors.[3] Kopā ar Arnoldu Miķelsonu viņš 1970. gadā uzsāka pētījumus un izstrādes jaunā virzienā – signālu neregulārās diskretizācijas teorijā. I. Biļinskis, Modris Greitāns, Ints Mednieks un Vadims Vedins sadarbībā ar Vestminsteras Universitātes (University of Westminster) zinātniekiem radīja DASPlab system, kas praksē demonstrēja nevienmērīgi saciparotu signālu apstrādes pielietojumu un kura 1997. gadā ieguva Eiropas IT balvu.[4]

Monogrāfijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • I. Bilinskis. Digital Alias-free Signal Processing, WILEY, 2007, 488 p.
  • I. Bilinskis, A. Mikelsons. Randomized Signal Processing, London: Prentice Hall, 1992, 329 p.
  • И.Я. Билинский, А.К. Микелсон. Стохастическая цифровая обработка непрерывных сигналов. Институт электроники и вычислительной техники АН ЛатвССР. Зинатне, 1983, 292 с.

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • I. Bilinskis, L.Selavo, K. Sudars. Method for Sensor Data Alias-free Acquisition from Wideband Signal Sources and their Assymetric Compression-Reconstruction. Baltic Journal of Modern Computing, VOL. 1(2013) NO. 3-4
  • Yu. Artyukh, I. Bilinskis, M. Greitans, I. Mednieks, A. Rybakov. DASP-Lab System – a demonstrator of the new DSP technology. Automatic Control and Computer Science, 2001, Nr 6, pp. 3-21
  • I. Bilinskis, M. Greitans, A. Mikelsons. Random sampling of signals with correlation and/or random losses of sampling points. Automatic Control and Computer Science, 1992, 1, pp. 58-67

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]