Ivars Veits

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ivars Veits
Ivars Veits
Personīgā informācija
Dzimis 1936. gada 21. aprīlī (83 gadi)
Liepājā
Tautība Latvietis
Bērni Dēls
Zinātniskā darbība
Zinātne Akustika

Ivars Veits (dzimis 1936. gada 21. aprīlī Liepājā) ir latviešu izcelsmes Vācijas inženieris, kurš visu savu dzīvi ir veltījis akustikas nozarei. Agrā bērnībā emigrējis uz Vāciju, kur skolojies un izkopis savas zināšanas.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Veits ir dzimis 1936. gada 21. aprīlī Liepājā. 1941. gadā emigrēja uz Vāciju, kur mācījās pamatskolā un ģimnāzijā. Studijas 1954. gadā uzsāka Ilmenavas (Ilmenau) Tehniskajā Universitātē, Elektrotehnikas fakultātē. Studijas absolvēja ar diplomēta inženiera grādu 1960. gadā.

1971. gadā ieguva doktora inženiera grādu Āhenes (Aachen) Tehniskajā Universitātē pēc disertācijas aizstāvēšanas akustikā, bet 2005. gadā kļuva par Vīsbādenes (Wiesbaden) Augstskolas profesoru un vēl šobrīd pasniedz akustikas nodarbības.

I. Veits 1961. gadā kļuva par elektro-akustisko dzirdes aparātu un audiometru nodaļas vadītāju uzņēmumā Siemens. No 1975. gada līdz 1978. gadam vadīja zinātniskās pētīšanas nodaļu Battelle Institūtā, Frankfurtē pie Mainas. Darbības lauki: Hidroakustika, troksnis un tā iedarbība, uz cilvēka dzirdi, svārstības un vibrācijas. Tā laikā izstrādājis pasaulē pirmo aktīvo tehnisko aizsardzības metodi pret troksni, izmantojot antiskaņas principu. Šis izgudrojums starplaikā tiek izmantots dažādos tehniskajos ražojumos ar zemu trokšņa līmeni.

No 1978. līdz 1981. gadam bija direktors Audioloģijas Akadēmijā Lībekā. Savukārt no 1981. līdz 1984. gadam bijis Fraunhofer-Institūta Štutgartē būvakustikas nodaļas vadītājs. No 1985. līdz 1995. gadam akustiskās attīstīšanas un pētīšanas nodaļas direktors Sennheiser uzņēmumā Hannoverē. Darba pienākumi šajā amatā bija saistīti ar mikrofoniem un radio austiņām, it īpaši austiņām ar aktīvu aizsardzību pret troksni. No 1996. līdz 2001. gadam bija uzņēmuma Continental prettrokšņu tehnoloģijas pētīšanas centra vadītājs. Darba lauks: trokšņu samazināšana automobiļos un sevišķi klusu auto riepu tehnoloģijas attīstīšana.

I. Veits sadarbojies arī ar dažādiem Latvijas uzņēmumiem, kā, piemēram, Knauf.

Kopš 2002. gada ir neatkarīgs konsultants akustikas jautājumos, it īpaši:

  1. Telpu un būvakustika;
  2. Trokšņu mērīšanas metodes, to tehnika un noteikumi;
  3. Trokšņu avotu lokalizācija;
  4. Trokšņu nelabvēlīgā iedarbība uz mūsu veselību un to novēršana;
  5. Vides aizsardzība pret trokšņiem;
  6. Dzirdes aparāti un audiometrija.

I. Veitam ir ilggadīga, arī starptautiska pieredze minētās akustikas jomās.

Publikācijas un citas profesionālās aktivitātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāk nekā 200 zinātniskās publikācijas vācu, spāņu, angļu un latviešu valodā par akustiskiem tematiem, to starpā arī 6 grāmatas[1] [2] [3].

Ilggadējs pasniedzējs Ķīles (Kiel) Universitātē, Nirnbergas (Nürnberg) Inženierskolā un Eslingenes (Esslingen) Tehniskajā Akadēmijā.

Kopš 2005. gada pasniedzējs Vīsbādenes Augstskolā; zinātnes nozare — akustika.

Piedalījies daudzos zinātniskos kongresos kā referents: Rietumeiropā, Āzijā, Austrālijā un abos Amerikas kontinentos.

Citi sabiedriskie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980. gadā Latviešu Inženieru biedrības Vācijā (LIB-V) līdzdibinātājs un tās pirmais vicepriekšsēdētājs. Vēlāk vairākus gadus tās priekšsēdētājs.

1982. gadā 6. Latviešu Tehnisko Zinātņu kongresa (LTZK) zinātnisko daļu vadītājs. Šis sestais kongress toreiz notika Minsterē, Vācijā.

Latviešu Tehniskās Terminoloģijas Vārdnīcas (LTTV) redakcijas ASV loceklis. Vārdnīcai I. Veits sarakstījis vairāk nekā 1700 terminus par akustiku latviešu, angļu un vācu valodā.

Aktīvi piedalījies pirmā SOS-Bērnu ciemata celšanā Latvijā — Īslīcē, Bauskas rajonā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Technische Akustik, 7., erweiterte Auflage, Vogel-Buchverlag Würzburg, 2012, ISBN 978: 3-3-8343-3282-0, 191 S. (1. Auflage 1974, 159.S.); es gibt auch eine Lizenzausgabe in Ungarisch (Műszaki akusztika, ISBN 963 10 1690 0).
  2. Flüssigkeitsschall, Vogel-Verlag Würzburg, 1979, ISBN 3-8023-0128-5, 100 S.
  3. Bauakustik, 2., durchgesehene Auflage, expert-verlag Renningen, 2003, ISBN 3-8169-2183-3, 88 S. (1. Auflage 1988)