Jāņa evaņģēlijs

Vikipēdijas lapa

Jāņa evaņģēlijs ir ceturtā Jaunās Derības grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve. Jāņa evaņģēlijs ir vienīgais no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, kas nav sinoptiskais evaņģēlijs. Jāņa evaņģēlijs no Mateja, Marka un Lūkas evaņģēlija atšķiras ar to, ka tajā Jēzus dzīve ir attēlota atšķirīgi. Lai gan pēc nosaukuma var spriest, ka šī evaņģēlija autors ir apustulis Jānis, viens no Jēzus Kristus divpadsmit apustuļiem, mūsdienu zinātnieki apšauba šo faktu, jo evaņģēlija valoda un ļoti labi attīstītā teoloģija liecina, ka autors ir dzīvojis stipri vēlāk par apustuli Jāni. Ja to ir rakstījis Jānis, tad noteikti savas dzīves nogalē. Parasti tiek uzskatīts, ka evaņģēlijs sarakstīts laikā posmā no 90. līdz 110. gadam. Citos avotos figurē laika posms no 60. līdz 100. gadam.[1]

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jāņa evaņģēliju veido 21 nodaļa.

Pirmajā nodaļā tā autors liecina par Jēzus Kristus dievišķīgumu. Jēzus Kristus misija ir sniegt glābšanu visiem cilvēkiem. No otrās līdz ceturtajai nodaļai izklāstīts par to, kā Jēzus Kristus ūdeni pārvērš vīnā. Viņš Nikodēmam stāsta par garīgo atdzimšanu. Jēzus Kristus izdziedina arī galma vīra dēlu. Nākamajās trijās nodaļās (5.-7. nodaļa) Kristus dziedina slimnieku un apliecina savu dievišķo spēku. Viņš pabaro aptuveni 5000 cilvēku. Tiek apgalvots, ka tie, kas pieņems Jēzu Kristu, iegūs mūžīgu dzīvi.

8.-10. nodaļā cilvēkiem tiek mācīts par līdzjūtību un grēku nožēlu. Par piemēru Jēzus Kristus izmanto sievieti, kas pieķerta vīra krāpšanā. Kristus izdziedēja aklu vīru, kā arī norāda, ka viņš ir gans, kas mīl savas avis un ir gatavs par viņām mirt. Turpmākajās nodaļās (11.-13. nodaļa) Jēzus Kristus no nāves pieceļ Lācaru. Tādā veidā Jēzus Kristus parāda, ka viņam ir vara pār nāvi. Viņš atgriežas Jeruzalemē, kur pēdējo vakariņu laikā mazgā saviem apustuļiem kājas un māca viņiem vienam otru mīlēt.

14.-16. nodaļā apustuļiem Jēzus Kristus stāsta par saistību starp mīlestību un paklausību. Nākamajās trijās nodaļās (17.-19. nodaļa) Jēzus Kristus aizlūdz par saviem apustuļiem. Jēzus Kristus tiek nodots, apcietināts un notiesāts. Viņš tiek sists krustā un pēc tam apglabāts.

Pēdējās divās nodaļās (20.-21. nodaļa) Jēzus Kristus ir augšāmcēlies un parādījies Marijai Magdalēnai, kā arī septiņiem saviem apustuļiem pie Galilejas jūras. Viņš norāda uz to, ka viņa pēctecis ir Svētais Pēteris.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]