Jānis Bušmanis
| ||||||||
|
Jānis Bušmanis (1897—1938) bija latviešu izcelsmes padomju karavīrs, iekšlietu dienestu darbinieks, militārais pedagogs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piedzima 1897. gadā Valmieras apriņķī. Strādāja rūpnīcā. Krievijas Komunistiskās partijas biedrs kopš 1919. gada. Piedalījās Krievijas pilsoņu karā, komandēja vadu 15. armijā. Divreiz ievainots.
Pēc tam bija robežsardzes vienības priekšnieks Baltkrievijā. 1932. gadā pabeidza M. Frunzes Kara akadēmiju. No 1932. līdz 1935. gadam bija pirmais 3. Robežsardzes un AVPP karaspēka skolas (Maskavā) priekšnieks. Vēlāk — Iekšlietu Tautas komisariāta (IeTK) Robežas un iekšējās apsardzības pārvaldes (RIeAP) Ziemeļkaukāzā priekšnieka vietnieks,[1] 1935.—1936. gadā bija Azovas—Melnās jūras novada RIeAP priekšnieks. Austrumsibīrijas novada RIeAP priekšnieks no 1936. gada jūnija līdz 1938. gada 11. martam, kad atvaļināts rezervē.[2]
1938. gada marta beigās arestēts. IeTK un prokuratūras komisija atzina J. Bušmani vainīgu "kontrrevolucionārā darbībā", PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda viņam nāvessodu, kurš izpildīts 6. septembrī Ļeņingradā.[2][3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Бушман, Ян Янович». ru.wikipedia.
- ↑ 2,0 2,1 «Бушман, Ян Янович». Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939.
- ↑ «Бушман Ян Янович». Ленинградский мартиролог.