Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Krievijas PFSR Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde arī GPU/OGPU (krievu:Объединённое Государственное Политическое Управление (OГПУ) при НКВД РСФСР)

Izveidota pēc V.I.Ļeņina priekšlikuma IX Padomju kongresam 1922.gada 6.februārī, un pastāvēja līdz 1934.gadam. GPU tika veidota uz Čekas bāzes, tai tika dots rīkojums darboties mazliet savaldīgāk nekā to darīja Čeka, piemēram nedrīkstēja pēc saviem ieskatiem nogalināt aizdomās turamos kontrrevolucionārus.


GPU struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GPU augstākais administratīvais orgāns bija Politpārvaldes priekšsēdētāja kolēģija, kuras pavēles obligāti izpildāmas visām apakšvienībām, iekaitot teritoriālās.

Lai veiktu nepieciešamos uzdevumus tiek izveidotas:

  • guberņu nodaļas,
  • autonomo republiku un apgabalu nodaļas,
  • īpašās kara apgabalu un armijas nodaļas,
  • īpašās divīziju un robežapsardzības nodaļas,
  • GPU transportnodaļas uz dzelzceļiem un ūdens ceļiem,
  • GPU pilnvarotās pārstāvniecības vietējo iestāžu darba apvienošanai, vadīšanai un koordinēšanai valsts nomalēs un autonomajās republikās un apgabalos,
  • GPU Juridiskā nodaļa likumības kontrolei iestādē.

Sākot ar 1922.gada 1.decembri GPU centrālajam aparātam ir sekojoša struktūra:

  • Administratīvā-organizācijas pārvalde,
  • Slepeni-operatīvā pārvalde, kuras pārziņā ir 10 nodaļas:
    • Slepenā nodaļa СО cīņai ar atsevišķu personu, partiju, organizāciju, struktūru pretpadomju darbību. Tai bija astoņas apakšnodaļas:
      • pirmā — cīņai ar anarhistiem
      • otrā — cīņai ar meņševikiem
      • trešā — cīņai ar sociālrevolucionāriem un pretpadomju zemniekiem
      • ceturtā — cīņai ar bijušajiem baltgvardiem, žandarmiem, soģiem, cietumsargiem, ebreju grupām un partijām
      • piektā — cīņai ar labējām partijām, pretpadomju inteliģenci un jaunatni
      • sestā — cīņai ar Pareizticīgo Baznīcu, konfesijām un sektām
      • septītā — cīņai ar Aizkaukāza nacionālajām partijām un meņševikiem
      • astotā — cīņai ar bijušajiem VK(b)P biedriem, nelegālām partijām, strādnieku un bezdarbnieku protesta akcijām
    • Īpašā nodaļa ОО, darbojās Sarkanajā armijā
    • Pretizlūkošanas nodaļa КРО cīņa ar ārvalstu izlūkdienestiem, pretpadomju politisko partiju izlūkošana, cīņa ar baltgvardiem, diversantiem un spiegiem valsts iekšienē un ārvalstīs.
    • Ārlietu nodaļa ИНО (vadīja Mihails Trilissers (Меер Абрамович Трилиссер)), galvenais uzdevums bija pārraudzīt izlūkdarbību ārvalstīs, ieskaitot spiegošanu un 'tautas ienaidnieku' likvidēšanu. Trilisseru pašu 1940.gadā Staļina tīrīšanu laikā likvidēja kā tautas ienaidnieku.
    • Austrumu nodaļa, cīņa ar reģiona kontrrevolucionāriem
    • Transporta nodaļa, pretizlūkošanas organizācija transportā (galvenokārt dzelzceļš un ūdens ceļi)
    • Operatīvā nodaļa ОПЕРОД, izlūkošana, personu likvidēšana, aresti un kratīšanas, cīņa ar bantdītismu
    • Informācijas nodaļa, sabiedrības informēšana politiskajos un ekonomikas jautājumos
    • Politiskās kontroles nodaļa (cenzūra), cenzūras pārraudzīšanai un valsts noslēpumu sargāšanai informācijas līdzekļos un iedzīvotāju vidū
    • Centrālās reģistratūras nodaļa, neuzticamo personu uzskaitei un statistikai
  • Ekonomiskā pārvalde ЭКУ, cīņai er ekonomisko spiegošanu, kontrrevolūciju un diversijām tautsaimniecībā
  • Karaspēka galvenā inspekcija
  • Šifrēšanas nodaļa, sniedz drošos sakarus
  • Speciālā nodaļa, radioizlūkošana, šifrēšanas iekārtu kontrole valstī
  • Juridiskā nodaļa, uzrauga GPU darbinieku un apakšvienību darbības likumību, priekšlikumu un likumprojektu izstrāde, tiesvedība
  • Robežapsardzības nodaļa, valsts robežu apsardzība.

Centrālā aparātā strādāja vairāk kā 2200 cilvēku[1] (krieviski), ap 1927.gadu - 2500[2] (krieviski).

Politpārvaldes darbības pārraudzība tika nodota KPFSR Tieslietu Tautas komisariātam.

PSRS izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš PSRS izveides 1922.gada decembrī, radās nepieciešamība pēc vienotas organizācijas, kas pārraudzītu drošību jaunajā savienībā. Tā, 1923.gada 15.novembrī GPU tika pārveidota par PSRS Tautas Komisāru padomes Apvienoto Valsts Politisko pārvaldi (Объединённое государственное политическое управление при СНК СССР) tā kļuva par OGPU.

Restrukturizācijas rezultātā Iekšlietu Tautas komisariātam (NKVD) saglabāja sabiedriskās drošības nodrošināšanas funkcijas, cīņu ar bandītismu un citiem likumpārkāpumiem. OGPU savukārt specializējās cīņai ar kontrrevolūciju, spiegošanu, valsts drošības nodrošināšanu un cīņai ar padomju varai naidīgiem elementiem.

GPU un vēlāk OGPU priekšsēdētājs līdz 1926.gada 20 jūnijam bija Fēlikss Dzeržinskis, bet līdz 1934.gadam to vadīja Vjačeslavs Menžinskis.

Sakarā ar PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta izveidi 1934.gadā, OGPU tika iekļauta tā sastāvā un pārdēvēta par Valsts Drošības galvenā pārvalde (Главное управление государственной безопасности (ГУГБ)).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jan Valtin: Tagebuch der Hölle. Aus dem amerikanischen von Werner Krauss. Kiepenheuer & Witsch, Köln 1957 (heute als Lizenzausgabe in Komet MA-Service und Verlagsgesellschaft mbH, Frechen). In den USA bereits 1941 als „Out of the Night“ veröffentlicht.
  • Adelman, Jonathan R.: Terror and Communist Politics. The Role of the Secret Police in Communist States, Boulder, Co. 1984.
  • Leggett, G. : The Cheka. Lenin`s Political Police, Oxford 1981.