Jānis Ezeriņš (rakstnieks)

Jānis Ezeriņš Personīgā informācija Dzimis 1891. gada 9. aprīlī Biksēres pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) Miris 1924. gada 24. decembrī (33 gadi) Rīga, Latvija Tautība Latvietis Nodarbošanās rakstnieks

Jānis Ezeriņš (dzimis 1891. gada 9. aprīlī Biksēres pagasta Kārzdabas "Beiros" (tagad Cesvaines pagasts), miris 1924. gada 24. decembrī Rīgā) bija latviešu rakstnieks.

Biogrāfija

1910. gadā beidzis Valkas skolotāju semināru Valmierā, pēc tam strādājis kā skolotājs Lazdonā, Barkavā un Saikavā. 1914. gadā mobilizēts armijā, bet veselības dēļ atvaļināts. Ārstējies no tuberkulozes Abhāzijā. No 1919. līdz 1922. gadam vadījis laikraksta "Brīvā Zeme" literāro daļu.

Rakstījis galvenokārt anekdotiskās noveles, darbiem raksturīgs straujš sižets, daudzveidīgs vides un cilvēka tēlojums un negaidīts fabulas atrisinājums. Tulkojis nozīmīgus klasikas darbus (Oskara Vailda "Doriana Greja ģīmetne", vecfranču teika "Okasēns un Nikoleta", Džovanni Bokačo "Noveles", Stendāla "Sarkanais un melnais"). Saņēmis Kultūras fonda balvu (1923).

Bibliogrāfija

Dzeja

• Krāšņatas. R: Leta, 1925.

Proza

• Dziesminieks un velns. R: A. Gulbis, 1920.
• Majestātes kazarmēs. R: Leta, 1922.
• Fantastiska novele un citas. R: Valters un Rapa, 1923.
• Apstarotā galva. R: Leta, 1923.
• Leijerkaste 1. R: Leta, 1923.
• Leijerkaste 2. R: Leta, 1925.

Kopoti raksti

• Raksti, 1-3. R: Valters un Rapa, 1935.
• Kopoti raksti, 1-5. Mineapole, 1955.

Citi

• Noveles / Klausāmgrāmata. R: Apostrofs, 2009.