Cesvaines pagasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Cesvaines pagasts
Cesvaines pagasts LocMap.png
Novads: Cesvaines novads
Platība: 185,4 km2
Iedzīvotāji (2016): 1261[1]
Blīvums: 6.8 iedz./km2
Mājaslapa: www.cesvaine.lv
Cesvaines pagasts Vikikrātuvē

Cesvaines pagasts ir viena no divām Cesvaines novada administratīvajām teritorijām, kas no visām pusēm iekļauj Cesvaines pilsētu. Robežojas ar Madonas novada Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas, Liezēres pagastiem, kā arī Gulbenes novada Druvienas un Tirzas pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuja, Sūla, Tirza, Apiņupīte, Ārupīte, Urdava, Kārzdabīte, Lācīte un Rūgupīte

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaulacezers (7 ha), Kārzdabas ezers (12 ha), Lielezers (1,8 ha), Lūšu ezers (6,4 ha), Mazais Virānes ezers (47,2 ha), Mucenieks (1,8 ha) un Zupānu ezers (3,3 ha)

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā Madonas apriņķa Cesvaines pagasta platība bija 62,8 km² un tajā dzīvoja 2096 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Cesvaines un Aizkujas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Cesvaines rajona Cesvaines ciema apdzīvotā vieta Cesvaine ieguva strādnieku ciemata statusu, bet ciema teritoriju pievienoja Aizkujas ciemam. 1956. gadā likvidēja Cesvaines rajonu un Aizkujas ciemu iekļāva Madonas rajonā. 1957. gadā Aizkujas ciemu likvidēja un tā teritoriju pievienoja Cesvainei, izveidojot Cesvaines lauku teritoriju. 1961. gadā Cesvaines lauku teritorijai pievienoja likvidēto Grašu ciemu, bet kolhoza «Sarkanais stars» teritoriju pievienoja Sarkaņu ciemam. 1975. gadā Cesvaines lauku teritorijai pievienoja likvidēto Kraukļu ciemu.[3] 1991. gadā Cesvainei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Cesvaines pilsēta ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Cesvaines novadu. 2010. gadā Cesvaines lauku teritorija pārdēvēta par Cesvaines pagastu.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pilsdrupas[4]
  • Zemnieka dzīvojamā ēka
  • Vēršāru senkapi (Krākals)
  • Sauliešu senkapi (Kapu kalniņš)
  • Lucu senkapi (Bērzkalniņš)
  • Lejasgalšu, Jurguču, Paukšu, Kalnaspieķu un Grantskalnu senkapi
  • Grūbu skansts - viduslaiku nocietinājums

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotas vietas ir Kraukļi, Kārzdaba, Graši, Kārkli.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  4. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts