Cēsu apriņķis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Cēsu apriņķis
(1566—1949)
Cēsu apriņķis 1940. gadā Cēsu apriņķis 1940. gadā
Centrs: Cēsis
Platība (1935): 3239,8 km2
Iedzīvotāji (1935): 60521
Blīvums: 18.7 iedz./km2
Izveidots: 1566. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Cēsu apriņķis Vikikrātuvē

Cēsu apriņķis (vācu: Wendensche Kreis, krievu: Венденский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566-1582), Zviedru Vidzemes (1629-1721), Vidzemes guberņas (1721-1920), Latvijas Republikas (1920-1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941-1944) un Latvijas PSR (1940/1944-1949) sastāvā.

Pārdaugavas hercogistes sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēsu apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķa vietā tika izveidots Cēsu prezidiāts, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Cēsu vaivadiju. Tajā ietilpa arī Rīgas pilsēta.

Zviedru Vidzemes sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēsu province (apriņķis) kā Rīgas guberņas (bijušās Livonijas hercogistes) sastāvdaļa (1745).

Cēsu apriņķi atjaunoja pēc Altmarkas pamiera (1629) Zviedru Vidzemes sastāvā.

Rīgas guberņas un vietniecības sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1783. gada reformas rezultātā Cēsu apriņķa ziemeļdaļā tika izveidots Valkas apriņķis, bet dienviddaļu pievienoja Rīgas apriņķim.

Vidzemes guberņas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēsu apriņķis Rīgas vietniecības sastāvā (1783).
Cēsu apriņķa karte Vidzemes guberņas sastāvā (1798).

Cēsu apriņķī ietilpa apriņķa pilsēta Cēsis (Wenden) un 16 draudzes novadi: Āraiši (Arrasch), Bērzaune (Bersohn), Kalsnava-Vietalva (Kalzenau), Ērgļi-Ogresmuiža (Erla-Ogershof), Lazdona (Lasdohn), Ļaudona (Laudohn), Liepa-Vestiena (Linden-Festen), Liezere (Löser), Lubāna (Luban), Vecpiebalga (Alt-Pebalg, Pebalg-Orrishof), Jaunpiebalga (Neuhof, Pebalg-Neuhof), Rauna (Ronneburg), Skujene (Schujen), Dzērbene-Drusti (Serben-Drostenhof), Cesvaine (Seswegen), Cēsis (Wenden)

1913. gadā Cēsu apriņķī bija 62 pagasti un 1 pilsēta:[1]

Pagasti

  • Baižkalna (Friedrichshof)
  • Bērzones-pils (Bersohn-Schloß)[2]
  • Brantu (Horstenhof)
  • Bučauskas (Butzkowsky)
  • Cēsu-pils (Schloß Wenden)
  • Cesvaines (Schloß Seßwegen)
  • Cirstu (Zirsten)
  • Drabešu (Drobbusch)[3]
  • Drustu (Drostenhof)
  • Dzelzavas (Selsau)
  • Dzērbenes-pils (Schloß Serben)
  • Ērgļu (Erlaa)
  • Gatartas (Gotthardsberg)
  • Grašu (Geistershof)
  • Grazdones (Großdohn)[4]
  • Iršu (Hirschenhof)
  • Iršu kolonijas (Kolonie Hirschenhof)
  • Jaunpiebalgas (Neu-Pebalg)
  • Jaunraunas (Ronneburg-Neuhof)
  • Jumurdas (Jummerdehn)
  • Kalsnavas (Alt-Kalzenau)


  • Kārļu (Karlsruhe)
  • Kārsdabas (Kerstenbehm)
  • Kosas (Kosenhof)
  • Kraukļu (Gravendahl)
  • Kusas (Kussen)
  • Lazdones (Lasdohn)
  • Lenču (Lenzenhof)
  • Liepas (Lindenhof)
  • Liepkalnes-Ozolu (Linden)
  • Liezeres (Lösern)
  • Līvu (Livengemeinde)
  • Lubānes (Lubahn)
  • Lubejas (Lubey)
  • Ļaudones (Laudohn)
  • Mārcienas (Martzen)
  • Mārsnēnu (Marzenhof)
  • Mēdzulas (Meselau)
  • Meirānu (Meiran)
  • Nēķina (Nötkenshof)
  • Ļaudonas-Odzienas (Odsen)
  • Vietalvas-Odzienas (Odensee)


  • Ogres (Ogershof)
  • Patkules (Gilsen)
  • Praulienas (Praulen)
  • Priekuļu (Freudenberg)
  • Rāmuļu (Ramelshof)
  • Ramkas (Ramkau)[5]
  • Raunas-Pils (Schloß Ronneburg)
  • Saikavas (Friedrichswald)
  • Sarkaņu (Heydenfeld)
  • Sausnējas (Saussen)
  • Sāvienas (Sawensee)
  • Sērmūkšu (Sermus)
  • Skujenes-pils (Schloß Schujen)
  • Vecpiebalgas (Alt-Pebalg)
  • Veismaņu (Weißenstein)
  • Vējavas (Fehgen)
  • Veļķu (Hohenbergen)
  • Veselauskas (Wesselshof)
  • Vestienas (Festen)
  • Vietalvas (Fehteln)

Pilsēta

  • Cēsis (Wenden)

Latvijas Republikas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvvalsts pirmajos gados no jauna izveidoti Briņģu pagasts, Katrīnas pagasts, Oļu-Apeltienes pagasts un Lauteres-Viesienas pagasts.

1921. gadā no Valmieras apriņķa pievienots Raiskuma pagasts[6].

1924. gadā no Cēsu apriņķa jaunajam Madonas apriņķim tika piešķirti 34 pagasti:

  • Bērzaunes pagasts
  • Bučauskas pagasts
  • Cesvaines pagasts
  • Dzelzavas pagasts
  • Grašu pagasts
  • Grostonas pagasts
  • Iršu pagasts
  • Iršu kolonijas pagasts
  • Kalsnavas pagasts
  • Kārzdabas pagasts
  • Kraukļu pagasts
  • Kusas pagasts
  • Lautera-Viesienas pagasts
  • Lazdonas pagasts
  • Liezeres pagasts
  • Liepkalna-Ozolu pagasts
  • Lubānas pagasts
  • Lubejas pagasts
  • Ļaudonas pagasts
  • Ļaudonas-Odzienas pagasts
  • Mārcienas pagasts
  • Mēdzulas pagasts
  • Meirānu pagasts
  • Oļu-Apaltienas pagasts
  • Patkules pagasts
  • Praulienas pagasts
  • Saikavas pagasts
  • Sarkaņu pagasts
  • Sausnējas pagasts
  • Sāvienas pagasts
  • Vējavas pagasts
  • Vestienas pagasts
  • Vietalvas pagasts
  • Vietalvas-Odzienas pagasts

Ar to pašu likumu Cēsu apriņķim pievienoti Druvienas un Lizuma pagasti no Valkas apriņķa, un Lielstraupes, Mazstraupes, Rozbeķu, Stalbes un Unguru pagasti no Valmieras apriņķa[7]

1925. gadā tika pārdēvēti vairāki apriņķa pagasti: Brantu pagasts par Launkalnes, Briņģu par Pāvītes, Nēķenu par Taurenes, Rozbeķu par Rozulas, Unguru par Kūduma, Veismaņu par Vaives un Veselauskas par Veselavas pagastu[8].

Sākotnēji Cēsu apriņķis bija 5637,5 km2 liels, bet pēc tam, kad līdz 1925. gadam tā dienvidu daļā tika izveidots Madonas apriņķis, apriņķa platība samazinājās līdz 3239,8 km2. Tas robežojās ar Rīgas, Madonas, Valmieras un Valkas apriņķiem. Apriņķī 1925. gadā bija 7170 apdzīvotu vietu, no tām lielākās: Cēsis, Rauna, Vecpiebalga.

Teritoriālais iedalījums 1928. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēsu apriņķī bija 1 pilsēta (Cēsis) un 40 pagasti: Baižkalna pagasts, Cēsu pagasts, Cirstu pagasts, Drabešu pagasts, Drustu pagasts, Druvienas pagasts, Dzērbenes pagasts, Ērgļu pagasts, Gatartas pagasts, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunraunas pagasts, Jumurdas pagasts, Kārļu pagasts, Katriņas pagasts, Kosas pagasts, Kūduma pagasts, Launkalnes pagasts, Lenču pagasts, Lielstraupes pagasts, Liepas pagasts, Lizuma pagasts, Līvu pagasts, Mārsnēnu pagasts, Mazstraupes pagasts, Ogres pagasts, Pāvītes pagasts, Priekuļu pagasts, Raiskuma pagasts, Rāmuļu pagasts, Rankas pagasts, Raunas pagasts, Rozulas pagasts, Sērmūkšu pagasts, Skujenes pagasts, Stalbes pagasts, Taurenes pagasts, Vaives pagasts, Vecpiebalgas pagasts, Veļķu pagasts, Veselavas pagasts.

Ar 1933. gada rīkojumu Katriņas pagasts tika pievienots Ērgļu pagastam un Pāvītes pagasts - Vecpiebalgas pagastam[9].

1935. gadā likvidēts Līvu pagasts, sadalot tā teritoriju starp Cēsu un Kārļu pagastiem[10]

1936. gadā Cirstu pagasts pievienots Jumurdas pagastam [11].

Teritoriālais iedalījums 1940. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas pašvaldību karte (1924-1945)[12]

1940. gada sākumā Cēsu apriņķī bija 1 pilsēta un 36 pagasti:[13]

Pilsēta

Pagasti




Latvijas PSR sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Cēsu apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Cēsu, Ērgļu, Gaujienas un Smiltenes rajonos.[14]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.
  2. Vēlāk Bērzaunes pagasts
  3. Vēlāk Drabešu pagasts
  4. Vēlāk Grostonas pagasts
  5. Vēlāk Rankas pagasts
  6. Latvijas Sargs 1920.gada 10.decembris
  7. Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Valdības Vēstnesis - 1924.gada 26.jūnijs
  8. Latvijas pagastu saraksts Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts
  9. Valdības Vēstnesis 1933.gada 31.janvāris
  10. Valdības Vēstnesis 1935.gada 27.jūnijs
  11. Valdības Vēstnesis 1936.gada 16.marts
  12. P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  13. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  14. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]