Jānis Kristītājs (glezna)
| Jānis Kristītājs | |
|---|---|
| San Giovanni Battista | |
 | |
| Mākslinieks |
Leonardo da Vinči  [1] |
| Gads | 1510s (Julian) |
| Medijs |
panel, eļļas krāsa |
| Kustība |
augstākā renesanse |
| Temats |
Jānis Kristītājs |
| Izmēri | 69 cm (27 in)[2] × 57 cm (22 in)[2] |
| Atrašanās vieta | Louvre Abu Dhabi |
| Īpašnieks |
Everhard Jabach, Luijs XIV |
| Kolekcija |
Luvras glezniecības departaments |
| Inventāra nr. |
INV 775, MR 318 |
| Identifikatori |
Joconde ID: 000PE025599 20364652, 21106478 (Depreciated) Bildindex der Kunst und Architektur ID: 05013962, 20364652, 21106478 |
Svētais Jānis Kristītājs ir itāļu renesanses gleznotāja Leonardo da Vinči eļļas krāsas glezna uz valrieksta koka. Tā, visticamāk, pabeigta laika posmā no 1513. līdz 1516. gadam un to uzskata par Leonardo pēdējo gleznu. Gleznas oriģinālie izmēri bija 69 × 57 cm. Tā šobrīd atrodas Luvras muzejā Parīzē, Francjā.
Temats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Darbā attēlots Svētais Jānis Kristītājs vienatnē. Izmantojot chiaroscuro tehniku, tēls šķietami parādās no ēnaina fona. Svētais Jānis ģērbies kažokādās, viņam ir gari, cirtaini mati un viņš smaida tādā pašā veidā kā Leonardo slavenā Mona Liza. Kreisajā rokā viņš tur niedru krustu, kamēr viņa labā roka norāda uz debesīm, kā Svētā Anna Leonardo darbā "Jaunava un bērns ar Svēto Annu un Jāni Kristītāju". Saskaņā ar vācu vēsturnieku Franku Zelneru, Leonardo izmantotā sfumato tehnika "atspoguļo attēla reliģisko saturu" un ka "maigās ēnas iekrāso subjekta ādas toņus ar ļoti mīkstu, delikātu izskatu, kas gandrīz ir androgīns un novedis pie šī attēlojuma interpretācijas kā Leonardo homoerotiskās pieredzes izpausmes."[3]
Kenets Klārks apgalvojis, ka priekš Leonardo, Svētais Jānis attēlojis "mūžīgo jautājuma zīmi, radīšanas mīklu" un atzīmējis "neveiklības" sajūtu, ko rada glezna.[4] Pols Barolskis piemetina, ka: "Attēlotā Svētā Jāņa iznākšana no tumsas ir gandrīz šokējoši tuva skatītājam, Leonardo pastiprina neskaidrību starp garu un miesu. Leonardo tēla grācija, kam piemīt satraucoši erotisks lādiņš, tomēr izpaužas arī garīgajā nozīmē, uz kuru atsaucas Svētais Jānis, kad viņš runā par Dieva žēlastības pilnību."[5]
Radīšanas laiks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Jāņa Kristītāja" tapšanas laiks ir diskutabls.[6] To Leonardo darbnīcā Clos Lucé redzējis Antonio de Beatiss;[7] viņa dienasgrāmatas ieraksts datēts ar 1517. gada 17. oktobri.
Tradicionāli glezna tiek uzskatīta par pēdējo mākslinieka gleznoto un datēta ar 1513.—1516., gadu; Leonardo sfumato tehnika tiek uzskatīta kā sasniegusi savu virsotni.[6] Tomēr daļa ekspertu salīdzinājuši Svētā Jāņa roku ar līdzīgu audzēkņa darbu Codex Atlanticus, datējot gleznas tapšanu ar aptuveni 1509. gadu.[6]
Īpašnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Jānis Kristītājs" bijusi karaļa Fransuā I kolekcijā 1542. gadā. 1625. gadā karalis Čārlzs I to saņēma no Luija XIII apmaiņā pret Ticiāna Svēto ģimeni un Holbeina Erasma portretu.[6] 1649. gadā Čārlza Eiropas kolekcija tika izpārdota un glezna nonāca pie baņķiera Everharda Jabaha.[6] Īsu laiku tā pabija kardināla Mazarīni kolekcijā, bet 1661. gadā mākslas darbs atkal nonāca pie Francijas karaļa — Luija XIV. Pēc revolūcijas glezna nonāca Luvras kolekcijā, kur tā atrodas arī šobrīd.[6]
Ietekme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirms šī darba Jānis Kristītājs tradicionāli tika attēlots kā izkāmējis askētiķis. Leonardo inovatīvais attēlojums ietekmēja Rafaēla darbnīcu; vairāki Jāņa Kristītāja portreti, kas gleznoti ap 1517.—1518. gadu un piedēvēti Rafaēlam un Džulio Romano, attēlo līdzīgi jauneklīgu svēto izolētā ainā ar spēcīgu kontrastu starp tumšo fonu un izgaismoto tēlu.[8]
Leonardeski mākslinieku grupa radījusi vairākas kopija un variācijas par šo gleznu.
-
Jānis Kristītājs — Salai -
Angelo Incarnato, iespējams, Salai zīmējums no Leonardo kolekcijas, ap 1515. gadu -
Pasludināšanas eņģelis — Bernardīno Luīni -
Svētais Jānis — Džampjetrīno
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://collections.louvre.fr/ark:/53355/cl010062374; pārbaudes datums: 10 decembris 2022.
- ↑ 2,0 2,1 Q809825.
- ↑ Frank Zöllner. Leonardo Da Vinci, 1452-1519, 2000. ISBN 9783822859797.
- ↑ Paul Barolsky. Leonardo Da Vinci, Selected Scholarship: Leonardo's projects, c. 1500-1519, 1999. 391. lpp. ISBN 9780815329350.
- ↑ Paul Barolsky. Leonardo Da Vinci, Selected Scholarship: Leonardo's projects, c. 1500-1519. 394. lpp.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Frank Zöllner. Leonardo da Vinci: The Complete Paintings. 248. lpp.
- ↑ Claire J Farago. Biography and Early Art Criticism of Leonardo Da Vinci, 1999. 66. lpp. ISBN 9780815329336.
- ↑ Frank Zöllner. Leonardo Da Vinci, 1452-1519, 2000. 199. lpp. ISBN 9783822859797.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānis Kristītājs.- Interaktīva tiešsaistes lietotne no C2RMF izstādei "Leonardo da Vinči' "Jānis Kristītājs" Milānā", ko organizēja Luvra, Milānas pilsētas padome un sponsorēja Eni. Tajā pieejami pietuvināmi augstas kvalitātes zinātniski attēli (krāsu, infrasarkanais, rentgena, ultravioletais u.t.t.) un komentāri par gleznu. Lietotne veidota, izmantojot IIPImage tehnoloģiju.
- Leonardo da Vinci: anatomical drawings from the Royal Library, Windsor Castle, pilnībā digitalizēts Ņujorkas Modernās mākslas muzeja izstādes katalogs, kas satur informāciju par gleznu (skatīt saturu)
- Lairweb.org.nz John the Baptist
|