Jānis Masters
Jānis Masters, pieņemtais vārds Jānis Straujāns (dzimis 1884. gada 19. maijā, miris 1938. gada 20. martā), segvārds Andrejs, bija latviešu sociāldemokrāts, profesionāls revolucionārs un žurnālists.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1884. gada 19. maijā Burtnieku pagastā. 1906. gadā iestājās LSDSP, 1905. gada revolūcijas laikā piedalījās 1905. gada decembra kaujās pie Mazsalacas un 1906. gada februāra Krievijas Valsts bankas aplaupīšanā Helsinkos. Pēc tam 1907. gadā emigrēja no Krievijas Impērijas.
Pēc Februāra revolūcijas atgriezās Latvijā, pēc tam 1918. gadā devās uz Krieviju, kur piedalījās Kominternes izveidē. Iestājās padomju diplomātiskajā dienestā, strādāja par padomju vēstniecības pirmo sekretāru Romā (1920—1924), pēc tam bija PSRS telegrāfa aģentūras (TASS) korespondents Ķīnā (1924—1926) un Latvijā (1926—1935).[1]
NKVD "Latviešu operācijas" laikā 1937. gada 15. decembrī apcietināts un pēc pratināšanām 1938. gada 14. janvārī apsūdzēts "piederībā latviešu kontrrevolucionārajai dumpīgajai organizācijai" (принадлежность к контрреволюционной националистической повстанческой организации латышей). 1938. gada 20. martā nošauts Butovas poligonā.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 302. lpp. (1987).
- ↑ «Жертвы политического террора в СССР»