Jānis Princis (kultūras darbinieks)
- Šis raksts ir par kultūras darbinieku. Par citām jēdziena Jānis Princis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Jānis Princis (Jānis Princis vecākais, Princjānis) (lībiešu: Prints; dzimis 1796. gada 16. novembrī, miris 1868. gada 4. janvārī) bija lībiešu kultūras darbinieks, dzejnieks, tulkotājs. Autodidakts.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Miķeļtorņa Viļumos dzimtļaužu zvejnieku ģimenē.[1] Bijis mežsargs Miķeļtorņa Pizniekos. Laulībā ar sievu Edi bijuši 9 bērni - astoņi dēli un viena meita: Jānis (dz. 1821), Indriķis (dz. 1823), Didriķis (dz. 1825), Fridrihs (dz. 1827), Janis (dz. 1829), Pēteris (dz. 1831), Augusts (dz. 1833), Aleksandrs (dz. 1835) un Līze, kas mirusi mēneša vecumā.[2]
No 1826. līdz 1844. gadam strādājis par ķesteri pašreizējā Miķeļtorņa baznīcā (tobrīd Pizes ciems).[3] 1844. gada pavasarī pārcēlies uz dzīvi Ventspilī, kur kā raksta mācītājs Hilners "pie Ventas ostas no augsta kroņa dabūjis lielu zemes gabalu, ko viņš ar saviem astoņ' dēliem uzņēmis apkopt un ko tad tie paturēs uz bērnu bērniem".[3]
Kopā ar dēlu Jāni sarakstījis dzejoļu krājumu "Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas" (1845),[3] kas ir otrais oriģināldzejas krājums latviešu literatūrā.[1] Kopā ar dēliem Jāni un Pēteri Princi tulkojis Mateja evaņģēliju lībiešu valodā (rietumlībiešu izloksnē), šī ir pirmā grāmata lībiešu valodā — izdota 1863. gadā Londonā.[3] Mācījis A. J. Šēgrēnam lībiešu valodu,[4] Prinča darbi tika publicēti Šegrēna lībiešu valodas gramatikā, kas 1861. gadā izdota Pēterburgā.[3]
Miris 1868. gadā, apglabāts Cirpstenes kapos, Ventspilī.[3]
Ventspilī Prinču dzimtas vārdā nosaukta Prinču iela un 2006. gadā atklāts piemineklis.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «JĀNIS PRINCIS VECĀKAIS». Livones.net. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 26. septembrī. Skatīts: 2014. gada 9. decembrī.
- ↑ Valda Marija Šuvcāne. Lībiešu ciems, kura vairs nav. 2002. -321.-322.lpp.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 832.—833. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ «Princis (Prints) Jānis». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 9. decembrī.
- ↑ «Atklās pieminekli lībiešu dzejniekam». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 13. decembrī.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|