Jānis Robiņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Robiņš
Jānis Robiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1925. gada 3. augustā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2013. gada 14. decembrī (88 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Mineapole, Minesota, ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne Ķīmija
Alma mater Vašingtonas Universitāte (Sietla)
Sasniegumi, atklājumi metāla liešanas tehnoloģija, 27 patenti ASV
Apbalvojumi LZA goda doktora grāds, Trīszvaigžņu ordenis (IV pakāpe)

Jānis Robiņš (dzimis 1925. gada 3. augustā Rīgā, miris 2013. gada 14. decembrī Mineapolē) bija latviešu tautības ASV ķīmiķis, izgudrotājs un trimdas latviešu sabiedrisks darbinieks, IV pakāpes Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Robiņš dzimis Rīgā 1925. gada 3. augustā. 1944. gadā Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās sākumā uz Vāciju, bet jau 1949. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV. 1951. gadā salaulājās ar Brigitu Švarcu. Laulībā dzima 4 meitas. Meita Laila Robiņa kļuva par ievērojamu TV un kino aktrisi. Dēlu Māri ģimene zaudēja, kad dēlam bija tikai pieci gadi.

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1957. gadā Vašingtonas universitātē Sietlā ieguva doktora grādu ķīmijā. Kopš 1960. gada bija docents Makalistera universitātē Minesotā. No 1965. līdz 1972. gadam darbojās Ašlandes ķīmiskajā koncernā (Ashland Chemical Co). Kopš 1972. gada Sentpolā (Minesotā) bija koncerna 3M Company vecākais zinātnieks. Ieguvis 27 ASV patentus, publicējis nodaļu par fenolu sveķiem grāmatā "Strukturālās saistvielas" (1985), kā arī vairāk kā 20 citus zinātniskus rakstus. Specializējās organiskajā analīzē, fizikāli organiskajā ķīmijā, spektroskopijā un izocianīdu ķīmijā. Viens no Robiņa starptautiski lielākajiem panākumiem ir 1960. gados radītā metāla liešanas tehnoloģija, kas pašlaik plaši tiek pielietota metālapstrādē visā pasaulē. Šo metāla liešanas tehnoloģiju auto detaļu ražošanā pirmais pielietoja autouzņēmums Daimler-Benz, bet John Deere to sāka izmantot masveida ražošanā. 1990. gadā pēc pensionēšanās Robiņš izveidoja savu privāto uzņēmumu Catalytic Crosslink Inc.. Darbojies arī par pasniedzēju, lasot lekcijas vispārējā un analītiskajā ķīmijā Makalestera koledžā, Seintpolā, tāpat arī uzstājies kā vieslektors Rīgas Tehniskajā universitātē. 1995. gadā par sasniegumiem zinātniskajā laukā Latvijas Zinātņu akadēmija Robiņam piešķīra goda doktora grādu.

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1968. līdz 1972. gadam, kā arī kopš 1980. gada bija Latvijas Baznīcas virsvaldes loceklis; no 1969. līdz 1971. gadam Mineapoles-Sentpolas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks; no 1970. līdz 1972. gadam ALA centrālās valdes vicepriekšnieks; no 1971. gada līdz 1972. gadam ALA Sporta biroja vadītājs un kopš 1972. gada sekretārs. No 1975. līdz 1978. gadam Mineapoles Kristus draudzes priekšnieks; no 1975. līdz 1979. gadam LELBA pārvaldes kasieris un budžeta nozares vadītājs; no 1982. līdz 1983. gadam Mineapoles Kristus draudzes izdevniecības "Kristus Draudzes Vēstis" redaktors; kopš 1985. gada arī korporācijas "Patria" izdevniecības "Patria's Vēstnesis" redaktors. Kopš 1980. gada bija Latvijas Sporta padomes brīvajā pasaulē prezidija loceklis. 1962. un 1978. gadā sarīkoja ASV meistarsacīkšu finālus Mineapolē, bet 1985. gada 18.-22. jūnijā Garezerā un Kalamazū, Mičiganā, noorganizēja 1. Latviešu globālās meistarsacīkstes sportā.

2005. gadā Latvijas valdība Robiņam piešķīra IV pakāpes Trīszvaigžņu ordeni. 2013. gada 14. decembrī Minesotas štatā (ASV) 88 gadu vecumā Jānis Robiņš aizgāja mūžībā[1][2][3].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]