Jānis Tīdemanis

Jānis Ferdinands Tīdemanis Jānis Tīdemanis 1923. gadā Personīgā informācija Dzimis 1897. gada 1. oktobrī Krievijas Impērija (tagad Latvija) Ventspils Miris 1964. gada 12. aprīlī (66 gadi) Kanāda, Toronto Tautība latvietis Dzīvesbiedre Elvīra Irmgarde Mituze ("Hannele"), Anastasija Šķēle ("Stasija")

Jānis Ferdinands Tīdemanis (dzimis 1897. gada 1. oktobrī, miris 1964. gada 12. aprīlī) bija latviešu gleznotājs, Rīgas bohēmistu sabiedrībā pazīstams ar iesauku "Džonis".

Dzīvesgājums

Dzimis 1897. gada 1. oktobrī Ventspilī Annas Tīdemanes ģimenē. Ap 1911. gadu kā kuģapuika devās uz Arhangeļskas ostu, tālāk uz ASV. Pēc Pirmā pasaules kara 1920. gadā atgriezās dzimtenē, 1922. gadā apprecējās ar Elvīru Mituzi. Studēja glezniecību Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā (kā Jan Ferdinand Tiedemans, 1922—1927), iespaidojās no flāmu ekspresionistiem un ieguva portretista un figurālu kompozīciju gleznotāja grādu par diplomdarbu “Skumjā”. 1929. gadā notika pirmā Tīdemaņa personālizstāde ar 37 gleznām Ventspils 1. pamatskolas telpās, 1930. gadā tapa glezna "Meitene tautas tērpā". Pārstāvēja Beļģiju ar gleznu "Kanāla pārpeldētājas" (Channel Swimmers) 1932. gada vasaras olimpisko spēļu mākslas sacensībās (kā J. F. Thiedemans). Līdz 1934. gadam papildinājās Augstākajā Mākslas institūtā pie I. Opsomera. 1934. gadā Beļģijas 100 gadu jubilejas izstādē ieguva prēmiju par gleznu “Pavasaris”. Piedalījās izstādēs Rīgā (1929, 1931, 1932, 1933, 1936), Antverpenē (1931, 1932, 1936), Kauņā, Parīzē (abas 1931), Tallinā (1936), veidoja freskas Latvijas paviljonam 1935. gada Pasaules izstādē EXPO.

1936. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā un bija pazīstams ar netradicionālu pieeju izstāžu rīkošanā un sabiedrībā pieņemto strikto uzvedības normu neievērošanā. Viņa darbnīcā bieži pulcējās latviešu mākslinieki Kārlis Padegs, Eduards Kalniņš un Artūrs Jūrasteters. 1937. gadā apprecējās ar Anastasiju Šķēli un īrēja dzīvokli Skolas ielā 12a. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz Šveici un Kanādu.

Miris Toronto 1964. gada 12. aprīlī.

Piemiņa

Tīdemaņa piemiņas izstādes notika Toronto (1969), Rīgā (1982, 1997, 2007) un Valmierā (1987). 1998. gadā režisors Pēteris Krilovs uzņēma filmu “Leģenda par Jāni Tīdemani”. 2022. gadā Livonijas ordeņa pilī notika Ventspils muzeja krājuma izstāde "J. F. Tīdemanim-125", kurā eksponēja arī mākslas filmas "Homo Novus" gleznotāja Salutaura tērpu no Rīgas Kinomuzeja krājuma.

Māksla

Jānis Tīdemanis bija neapvaldīta temperamenta un spožu krāsu gleznotājs. Savā laikā rakstura un gleznu neierastības dēļ viņu dēvēja par krāsās uzbāzīgu, kliedzošu un pašpārliecinātu mākslinieku. Tīdemanis ir gleznojis klusās dabas, ainavas, portretus un figurāla žanra darbus. Meistaram nav svarīgs konkrētas vietas vai pat konkrēta cilvēka (lai gan ļoti daudz gleznojis sievas Hanneles portretus) reālistiski precīzs gleznojums. Daudz vairāk viņu saistījis uzdevums parādīt cilvēka un vides attiecības, cilvēku savstarpējās attiecības. Lai kompozīcijās panāktu īpašu spriegumu, gleznotājs izmantojis grotesku un deformāciju. Viņa gleznās redzama liesmojoša krāsu spēle, reizēm arī asi kontrasti (kobaltzilais pret citrondzelteno, melnais pret sarkano utt.) un virtuozs otas triepiens, kas it kā demonstrē krāsu un temperamenta orģijas. Pat spraigs sižets, kas nebūt nav maznozīmīgs meistara audeklos, tomēr tiek uztverts kā sekundāra vērtība. Nemeklējot vizuāli skaisto, viņš tiecies pēc vitalitātes un ekspresivitātes, ko uzskatīja par skaisto mākslā.

Tīdemanis gleznojis ļoti ātri. Šķita, ka iekšējā skatījumā viņš jau redz darbu gatavu un it kā baidās kaut ko no iztēlotā aizmirst. Tieši šo krāsu spēku no Jāņa Tīdemaņa vēlāk pārņēma tādi virtuozi krāsu meistari kā Jānis Pauļuks un Leo Svemps.