Eduards Kalniņš (gleznotājs)

**Eduards Kalniņš**
Eduards Kalniņš
Pilnais vārds	Eduards Kalniņš
Dzimis	1904. gada 25. oktobrī; Rīga, Latvija
Miris	1988. gada 18. maijā (83 gadu vecumā); Rīga, Latvija
Nozares	glezniecība, pedagoģija

Eduards Kalniņš (dzimis 1904. gada 25. oktobrī Rīgā, miris 1988. gada 18. maijā Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, spilgtākais latviešu marīnists, ilglaicīgs pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā, mākslinieku biedrības "Sadarbs" un Latvju mākslinieku biedrības biedrs.

Biogrāfija

Eduards Kalniņš dzimis 1904. gada 25. oktobrī Rīgā drēbnieka ģimenē.

Māksliniecisko izglītību guvis bēgļu gaitās J. Moškeviča mākslas studijā Tomskā un pēc atgriešanās Latvijā Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 1931. gadā beidzis Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Pēc lietus". Strādājis Latvijas Mākslas akadēmijā no 1945. gada, kur bijis pedagogs Glezniecības nodaļā (1945—1947), docents no 1947. gada, profesors no 1955. gada. Gleznotājs, kura vadībā Stājglezniecības meistardarbnīcu absolvējuši gandrīz visi pēckara diplomētie gleznotāji, vadījis diplomdarbus no 1952. gada. Bijis mākslinieku biedrības "Sadarbs" un Latvju mākslinieku biedrības biedrs, bet no 1945. gada Mākslinieku savienības biedrs, aktīvi piedaloties tās darbā, esot arī savienības valdes priekšsēdētājs (1960—1965). Gleznotājs bijis arī PSRS Mākslinieku savienības valdes loceklis, vissavienības izstāžu žūrijas loceklis, Kultūras ministrijas ekspertu komisijas loceklis un daudzu citu sabiedrisku pienākumu veicējs. Miris 1988. gada 18. maijā Rīgā.^[1]

Bija precējies ar gleznotāju Ritu Valneri, arī meita Ieva Kalniņa ir gleznotāja.

Mākslinieciskā darbība

Mākslinieku glezniecībā interesēja tās saistības ar realitāti izpēte, aizsākot vērienīgu darba cilvēka tēlojumu latviešu mākslā, intensīvi pievēršoties zvejnieku dzīves izpētei un raksturošanai. Šīs kvalitātes vēlākajos gados kļuva raksturīgas latviešu glezniecības skolai kopumā. Eduards Kalniņš ir spilgtākais latviešu marīnists, kam raksturīga emocionāla un dziļa īstenības uztvere, augsta glezniecības kultūra, ka arī garīga aktivitāte. gleznojis arī ainavas un klusās dabas.^[2]

Izstādes

Mākslinieks izstādēs piedalījies no 1927. gada. Personālizstādes noritējušas Rīgā (1939, 1984), Japānā, Tokijā (1977), Madonā (1979), Krimuldā (1980). Piemiņas izstāde notikusi Rīgā (1991).

Apbalvojumi

Apbalvots ar Romas stipendiju (1935), Kultūras Fonda stipendiju un godalgu (1933, 1935, 1937, 1940), Darba Sarkanā Karoga ordeni(1956), bronzas medaļu Briselē (1958), Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu (1963), PSRS Mākslas akadēmijas zelta medaļu par jaunrades sasniegumiem (1973), Latvijas PSR Valsts prēmiju (1974), Ļeņina ordeni (1984) .^[1]

Izmantotā literatūra

Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 236. lpp.
↑ www.swedbank.lv

Ārējās saites

Biogrāfija un darbi^{[novecojusi saite]}
Biogrāfija un darbi Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
Mākslinieciskā darbība Arhivēts 2009. gada 18. septembrī, Wayback Machine vietnē.

[bota-izveidots-nosaukums1-1] 1,0 ^1,1 Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 236. lpp.

[2] www.swedbank.lv

[1]

[2]