Eduards Kalniņš (gleznotājs)

Šis raksts ir par gleznotāju. Par citu personu ar šādu uzvārdu skatīt rakstu Kalniņš.

Eduards Kalniņš
Pilnais vārds	Eduards Kalniņš
Dzimis	1904. gada 25. oktobrī Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miris	1988. gada 18. maijā (83 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Nozares	glezniecība, pedagoģija
Atbalstītāji	Jānis Tīdemanis

Eduards Kalniņš (dzimis 1904. gada 25. oktobrī Rīgā, miris 1988. gada 18. maijā Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, spilgtākais latviešu marīnists, ilglaicīgs pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā, mākslinieku biedrības "Sadarbs" un Latvju mākslinieku biedrības biedrs.

Dzīvesgājums

Dzimis 1904. gada 25. oktobrī Rīgā drēbnieka ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Sibīriju, kur mācījās J. Moškeviča mākslas studijā Tomskā. Pēc atgriešanās Latvijā studēja glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 1931. gadā absolvēja Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Pēc lietus". Bija mākslinieku biedrības "Sadarbs" un Latvju mākslinieku biedrības biedrs.

Pēc Otrā pasaules kara no 1945. gadā kļuva par Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedru, strādāja Latvijas Mākslas akadēmijā, kur bija Glezniecības nodaļas pedagogs (1945—1947), docents no 1947. gada, profesors no 1955. gada. Viņa vadībā Stājglezniecības meistardarbnīcu absolvēja gandrīz visi pēckara diplomētie gleznotāji, vadīja diplomdarbus no 1952. gada. Bija Latvijas PSR Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs (1960—1965), PSRS Mākslinieku savienības valdes loceklis, izstāžu žūrijas loceklis, Kultūras ministrijas ekspertu komisijas loceklis un daudzu citu sabiedrisku pienākumu veicējs.

Miris 1988. gada 18. maijā Rīgā.

Bija precējies ar gleznotāju Ritu Valneri, arī meita Ieva Kalniņa ir gleznotāja.

Mākslinieciskā darbība

Mākslinieku glezniecībā interesēja tās saistības ar realitāti izpēte, aizsākot vērienīgu darba cilvēka tēlojumu latviešu mākslā, intensīvi pievēršoties zvejnieku dzīves izpētei un raksturošanai. Šīs kvalitātes vēlākajos gados kļuva raksturīgas latviešu glezniecības skolai kopumā. Eduards Kalniņš ir spilgtākais latviešu marīnists, kam raksturīga emocionāla un dziļa īstenības uztvere un augsta glezniecības kultūra. Gleznoja arī ainavas un klusās dabas.

Izstādes

Mākslinieks izstādēs piedalījās no 1927. gada. Personālizstādes notika Rīgā (1939, 1984), Tokijā (1977), Madonā (1979), Krimuldā (1980). Piemiņas izstāde notika Rīgā (1991).

Akadēmiķa, profesora E. Kalniņa krūšutāls. I. Vasiļjevs, 1970, LNMM

Apbalvojumi un atzinība

• Romas stipendija (1935),
• Kultūras Fonda stipendija un godalga (1933, 1935, 1937, 1940),
• Darba Sarkanā Karoga ordenis (1956),
• bronzas medaļa Briselē (1958),
• Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukums (1963),
• PSRS Mākslas akadēmijas zelta medaļa par jaunrades sasniegumiem (1973),
• Latvijas PSR Valsts prēmija (1974),
• PSRS Tautas mākslinieka goda nosaukums (1975),
• Ļeņina ordenis (1984).

Izmantotā literatūra

• Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.

Ārējās saites

• Biogrāfija un darbi^{[novecojusi saite]}
• Biogrāfija un darbi Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
• Mākslinieciskā darbība Arhivēts 2009. gada 18. septembrī, Wayback Machine vietnē.