Eduards Kalniņš (gleznotājs)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par gleznotāju. Par citu personu ar šādu uzvārdu skatīt rakstu Kalniņš.
Eduards Kalniņš
Pilnais vārds Eduards Kalniņš
Dzimis 1904. gada 25. oktobrī
Rīga, Latvija
Miris 1988. gada 18. maijā (83 gadu vecumā)
Rīga, Latvija
Nozares glezniecība, pedagoģija

Eduards Kalniņš (dzimis 1904. gada 25. oktobrī Rīgā, miris 1988. gada 18. maijā Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, spilgtākais latviešu marīnists, ilglaicīgs pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā, mākslinieku biedrības "Sadarbs" un Latvju mākslinieku biedrības biedrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eduards Kalniņš dzimis 1904. gada 25. oktobrī Rīgā drēbnieka ģimenē.

Māksliniecisko izglītību guvis bēgļu gaitās J. Moškeviča mākslas studijā Tomskā un pēc atgriešanās Latvijā Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 1931. gadā beidzis Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Pēc lietus". Strādājis Latvijas Mākslas akadēmijā no 1945. gada, kur bijis pedagogs Glezniecības nodaļā (1945—1947), docents no 1947. gada, profesors no 1955. gada. Gleznotājs, kura vadībā Stājglezniecības meistardarbnīcu absolvējuši gandrīz visi pēckara diplomētie gleznotāji, vadījis diplomdarbus no 1952. gada. Bijis mākslinieku biedrības "Sadarbs" un Latvju mākslinieku biedrības biedrs, bet no 1945. gada Mākslinieku savienības biedrs, aktīvi piedaloties tās darbā, esot arī savienības valdes priekšsēdētājs (1960—1965). Gleznotājs bijis arī PSRS Mākslinieku savienības valdes loceklis, vissavienības izstāžu žūrijas loceklis, Kultūras ministrijas ekspertu komisijas loceklis un daudzu citu sabiedrisku pienākumu veicējs. Miris 1988. gada 18. maijā Rīgā.[1]

Bija precējies ar gleznotāju Ritu Valneri, arī meita Ieva Kalniņa ir gleznotāja.

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslinieku glezniecībā interesēja tās saistības ar realitāti izpēte, aizsākot vērienīgu darba cilvēka tēlojumu latviešu mākslā, intensīvi pievēršoties zvejnieku dzīves izpētei un raksturošanai. Šīs kvalitātes vēlākajos gados kļuva raksturīgas latviešu glezniecības skolai kopumā. Eduards Kalniņš ir spilgtākais latviešu marīnists, kam raksturīga emocionāla un dziļa īstenības uztvere, augsta glezniecības kultūra, ka arī garīga aktivitāte. gleznojis arī ainavas un klusās dabas.[2]

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslinieks izstādēs piedalījies no 1927. gada. Personālizstādes noritējušas Rīgā (1939, 1984), Japānā, Tokijā (1977), Madonā (1979), Krimuldā (1980). Piemiņas izstāde notikusi Rīgā (1991).

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvots ar Romas stipendiju (1935), Kultūras Fonda stipendiju un godalgu (1933, 1935, 1937, 1940), Darba Sarkanā Karoga ordeni(1956), bronzas medaļu Briselē (1958), Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu (1963), PSRS Mākslas akadēmijas zelta medaļu par jaunrades sasniegumiem (1973), Latvijas PSR Valsts prēmiju (1974), Ļeņina ordeni (1984) .[1]

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 236. lpp.
  2. www.swedbank.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]