Jakobīņu terors

Deviņi emigranti tiek sodīti ar giljotīnu (1793)

Jakobīņu terors jeb Terors (franču: la Terreur) bija Franču revolūcijas periods pēc Pirmās republikas dibināšanas. Terorā laikā notika vairāki slaktiņi un daudzas publiskas nāvessoda izpildes. Tas bija vardarbības konflikta periods starp konkurējošām politiskajām frakcijām (žirondistiem un jakobīņiem), kura laikā jakobīņi veica masveida nāvessodus "revolūcijas ienaidniekiem".

Jakobīņu līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu nāvessodus un politiskās represijas. No 1793. gada 3. aprīļa līdz 1794. gada 30. jūlijam tikai Parīzē vien ar giljotīnu tika sodīti 2663 cilvēki, izpildot Revolucionārā tribunāla spriedumus. Taču līdztekus Revolucionārajam tribunālam Parīzē daudzos departamentos un pilsētās tika izveidoti līdzīgi tribunāli un citas tiesu un kvazi-tiesas iestādes. Tika nogalināti vismaz 35 000–45 000 cilvēku, 300 000 tika arestēti.

Īstermiņā terors izraisīja spēku apvienošanos militārajā cīņā, kas noveda pie uzvaras pār iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem. Tomēr ilgtermiņā revolūcija tika ievērojami vājināta, jo daudzi republikāņi, īpaši līderi, krita giljotīnas upuriem. Turklāt "Brīvības, vienlīdzības, brālības" idejas tika diskreditētas.

Terora sākums

Vēsturnieki nav vienisprātis par to, kad tieši sākās terors. Daži uzskata, ka tas sākās tikai 1793. gadā, kad sāka darboties Revolucionārais tribunāls. Savukārt citi min agrāku laiku — 1792. gadu vai pat 1789. gada jūliju, kad notika pirmās revolūcijas slepkavības.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)