Jamal (pavadoņu sērija)
Jamal (krievu: Ямал) ir Krievijas uzņēmuma Gazprom kosmičeskie sistemy (2008. gadam Gazkom) sakaru pavadoņu sērija. Pavadoņi nodrošina sakarus Gazprom kosmičeskie sistemy vajadzībām, kā arī Krievijas valsts struktūrām (tai skaitā televīzijas kanālu retranslāciju) un komercklientiem.
Pavadoņi nodēvēti Jamalas pussalas vārdā, kas atrodas Ziemeļu Ledus okeāna krastā.
| Nosaukums | Starts | Nesējs | Izgatavotājs | Platforma | Ekspluatācijas sākums | Ekspluatācijas beigas | Orbitālā pozīcija | Piezīme |
| Jamal-101 | 06.09.1999. | Proton-K/Blok DM-2M | RKK Ènergija | UKP | — | — | — | Pēc starta ar to nav izdevies nodibināt kontaktu |
| Jamal-102 | 06.09.1999. | Proton-K/Blok DM-2M | RKK Ènergija | UKP | 2000. gada maijs | 09.08.2010. | 90° A | |
| Jamal-201 | 24.11.2003. | Proton-K/Blok DM-2M | RKK Ènergija | UKP | 05.06.2014. | 90° A | Priekšlaicīgi sabojājās | |
| Jamal-202 | 24.11.2003. | Proton-K/Blok DM-2M | RKK Ènergija | UKP | aktīvs | 49° A | ||
| Jamal-300K | 02.11.2012. | Proton-K/Briz-M | Informacionnye sputnikovye sistemy | Ekspress-1000N | 2015. gada janvāris | 90° A | ||
| 2015. gada maijs | 183° A | |||||||
| Jamal-402 | 08.12.2012. | Proton-K/Briz-M | Thales Alenia Space | Spacebus 4000C3 | 08.01.2013. | aktīvs | 55° A | Nesēja kļūmes dēļ izmantota pavadoņa resursi orbītas sasniegšanai |
| Jamal-401 | 15.12.2014. | Proton-K/Briz-M | Informacionnye sputnikovye sistemy | Ekspress-2000A | 21.01.2015. | aktīvs | 90° A | |
| Jamal-601 | 30.05.2019. | Proton-M / Briz-M | Thales Alenia Space | Spacebus 4000C4 | Pārbaužu stadija | 49° A | Pavadoņa galvenā dzinēja kļūmes dēļ izmantoti mazas vilces dzinēji orbītas sasniegšanai |
Jamal-100[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmie divi pavadoņi Jamal-100 pasūtīti 1996. gadā. Tos izgatavoja kosmiskās tehnikas ražotājs un Gazkom akcionārs PKK Ènergija uz platformas UKP (Universālās kosmiskās platformas) bāzes ar plānoto darbības laiku 10 gadi. Pirmoreiz Krievijas kosmonautikas praksē pielietoti jauni tehnoloģiski risinājumi: nehermētisks korpuss, oglekļa šķiedras konstrukcija, lielas jaudas enerģētika, kā arī pilnībā jaunas bortsistēmas. Derīgo kravu izstrādāja Gazkom, kuram sakaru aparatūru piegādāja ASV uzņēmums Space Systems/Loral. Abi pavadoņi palaisti 1999. gada 6. septembrī. Ar pirmo no tiem Jamal-101 neizdevās nodibināt sakarus; iespējams, notikusi neparedzēta akumulatoru izlādēšanās. Jamal-102 tika ievadīts ģeostacionārajā orbītā pozīcijā 90° austrumu garuma, un 2000. gada maijā sākta pavadoņa ekspluatācija. Tas kalpoja līdz 2010. gadam.
Jamal-200[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2000. gadā pasūtīti nākamie pavadoņi Jamal-200. Arī tos izgatavoja Ènergija uz UKP bāzes, bet aparatūras jauda bija 1,5 reižu lielāka par Jamal-100. Derīgo kravu izgatavoja Alcatel Space un Alenia Spazio. Plānotais darbības laiks bija 12 gadi. Abi pavadoņi palaisti 2003. gada 24. novembrī. Jamal-201 tika izvietots punktā 90° A, bet Jamal-202 tika izvietots punktā 49° A.
2014. gada 5. jūnijā sabojājās Jamal-202, un tā darbību neizdevās atjaunot.
Poljarnaja Zvezda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1990. gadu vidū bija piedāvāts izstrādāt mobilo sakaru sistēmu Poljarnaja Zvezda, kurā trīs pavadoņi tiktu ievadīti izstiepti eliptiskās orbītās. Bija plānots sistēmu attīstīt sadarbībā ar Loral Space & Communications, kurš tobrīd izstrādāja globālo mobilo sakaru sistēmu Globalstar. Poljarnaja Zvezda varētu papildināt Globalstar polārajos apgabalos. Pavadoņus bija plānots izgatavot, par pamatu ņemot Jamal-200. Loral no sadarbības atteicās, kad 1990. gadu beigās izraisījās krīze mobilo pavadoņsakaru nozarē. Valstij līdzekļi šim projektam tajā laikā neatradās.
2007. gadā atsākās darbs pie projekta Poljarnaja Zvezda. Nav zināms tā tālāks progress.
Jamal-300[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2005. gada augustā Gazkom noslēdza līgumu ar Ènergija par divu Jamal-301 un Jamal-302 izgatavošanu. Tos Universālās kosmiskās platformas bāzes. 2008. gadā Jamal-301 vajadzētu ieņemt pozīciju ģeostacionārajā orbītā 90° A. Jamal-302 tiktu ievadīts punktā 55° austrumu garuma. 2008. gada sākumā Ènergija kosmisko aparātu izgatavošanā bija aizkavējusies par 10 mēnešiem un vēlējās palielināt to maksu par 40 %. Tajā brīdī Gazkom jau bija apmaksājis 50 % no līguma summas.[1] 2008. gada aprīlī sākās tiesas process, un pavadoņu palaišana tika atlikta, līdz process tiktu pabeigts.
Tiesā formāli uzvarēja Gazkom, uzņēmumi noslēdza mierizlīgumu, pēc kura Ènergija atgrieza iemaksāto avansu un derīgo kravu, kuru Gazkom bija nopirkusi no Sumitomo, lai uzstādītu pavadoņos. Gazprom kosmičeskie sistemy no kosmosa tehnikas ražotāja Informacionnye sputnikovye sistemy saņēma piedāvājumu šo Jamal-301 un Jamal-302 derīgās kravas uzstādīt uz vienas Ekspress-1000N platformas. 2009. gadā līgums tika noslēgts, pēc kura bija jāizgatavo pavadonis Jamal-300K un zemes vadības komplekss.
Pavadoni sākotnēji bija plānots palaist 2011. gada vidū ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M kopā ar pavadoni Telkom-3 (1600 kg). Šādā konfigurācijā bija nepieciešama optimizēta raķetes lidojuma trajektorija ar slīpumu 48°. Tā kā šādu nestandarta trajektoriju Kazahstāna neatļāva, Jamal-300K pārī vajadzēja atrast vieglāku kosmisko aparātu, lai palaistu trajektorijā 51,5° slīpumā. Par tādu kļuva Luč-5B ar masu 950 kg.[2] Jamal-300K tika palaists 2012. gada 2. novembrī. To novietoja ģeostacionārajā orbītā punktā 90° A.
Jamal-400[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2008. gada jūnijā izsludināts atklāts konkurss divu sakaru pavadoņu Jamal-400 izgatavošanai.[3] 2009. gada februārī līgums par šo pavadoņu izgatavošanu tika noslēgts ar Francijas uzņēmum Thales Alenia Space. Jamal-401 un Jamal-402 tiktu palaisti 2011. gadā ar nesējraķeti Ariane-5ECA.[4]
2010. gada sākumā līgums ar Thales Alenia Space tika izmainīts, iesaistot projektā Krievijas uzņēmumu Informacionnye sputnikovye sistemy (ISS). ISS kosmiskajam aparātam Jamal-402 piegādātu atsevišķus komponentus, bet Jamal-401 izgatavotu platformu (uz Ekspress-2000 bāzes) un TAS piegādātu sakaru aparatūru. Pavadoņi tiktu palaisti ar raķeti Proton-M/Briz-M 2012. un 2013. gadā.[5]
Jamal-402 palaists 2012. gada decembrī. Raķetes dzinējbloka Briz-M kļūmes dēļ pavadonis tika ievadītys zemākā orbītā nekā plānots. Lai sasniegtu ģeostacionāro orbītu, ar pavadoņa dzinēju veica četrus manevrus (sākotnēji plānoto divu vietā). 2013. gada janvārī tas sāka komercdarbību. Pavadonis novietots ģeostacionārajā orbītā punktā 54,9° austrumu garuma. Tur tas nomainīja Astra 1F, kuru Gazprom kosmičeskie sistemy nomāja no SES ASTRA kopš 2011. gada septembra.[6]
Jamal-401 palaists 2014. gada decembrī un izvietots punktā 90° A.
Jamal-500[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jamal-501 izgatavo Gazprom kosmičeskie sistemy. Tas atradīsies punktā 81,75° A. Pēc 2013. gada plāniem Jamal-501 bija paredzēts palaist 2017. gadā. 2015. gadā izplatīta informācija, ka pavadonis tiks palaists 2020. gadā.[7]
Jamal-600[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2014. gada janvārī paziņots, ka Alenia Space izgatavos Jamal-601 uz platformas Spacebus-4000C4 bāzes. Tam būs 18 C, 19 Ku un 26 ka joslas raidītāji. Pavadoni bija plānots palaist 2016. gadā, un tas tiks uzvietots pozīcijā 49° A. Tur tas aizvietos Jamal-202. 2015. gadā izplatīta informācija, ka pavadonis tiks palaists 2018. gadā.[7] Tas tika palaists 30.05.2019..
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ "Энергия" ставит под срыв телекоммуникационный выход "Газпрома" на новые географические рынки Финмаркет, 20108-04-11 (krieviski)
- ↑ Запуск спутников "Луч-5Б" и "Ямал-300К" состоится в 2012 году - руководитель ИСС Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Интерфакс-АВН, 2011-06-24 (krieviski)
- ↑ "Газпром" объявил конкурс на создание спутников для "Газкома" Arhivēts 2015. gada 24. septembrī, Wayback Machine vietnē. РИА Новости, 2008-07-03, (krieviski)
- ↑ "Газпром космические системы" заплатит Thales Alenia Space не более 430,5 млн евро за 2 спутника Ямал-400 Интерфакс, 2009-02-09, (krieviski)
- ↑ «Заключен контракт на запуск «Ямалов»» (krieviski). «Теле-Спутник». 2010-07-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-03-30. Skatīts: 2012-12-16.
- ↑ Altegrosky перевел сеть на спутник “Ямал-402” Arhivēts 2014. gada 9. augustā, Wayback Machine vietnē. К.И., novosti-kosmonavtiki.ru 2013-02-15 (krieviski)
- ↑ 7,0 7,1 "Ямал-401" на себя принял Золотова Татьяна, Telecom-Daily, 2015-01-23
| ||||||||||