Jamal-201

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jamal-201
Ямал-201
KA veidssakaru pavadonis
OperatorsGazprom kosmičeskie sistemy, Karogs: Krievija Krievija
IzgatavotājiRKK Ènergija Karogs: Krievija Krievija
Bāzes platformaUSP
Starta datums24.11.2003. 06:22 UTC
Starta vietaBaikonura 81/23 Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
NesējraķeteProton-K/Blok DM-2M, Karogs: Krievija Krievija
Palaists kopā arJamal-202
Aktivitātes beigas05.06.2014.
Darbības ilgums10,5 gadi
NSSDC ID2003-053B
SCN28094
Masa1330 kg
Enerģijasaules baterijas, 2,8 kW
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsGSO
Punkta koordinātas90° A
IepriekšējaisNākamais
Jamal-102Jamal-202

Jamal-201 (Ямал-201 jeb Ямал-200 № 1; zināms arī kā Yamal-201) ir Krievijas uzņēmuma Gazprom kosmičeskie sistemy sakaru pavadonis, kas paredzēts sakaru nodrošināšanai Krievijas teritorijā un apkārtējās valstīs. Palaists 2003. gada novembrī. Sabojājies 2014. gada jūnijā.

Pavadonis izgatavots uzņēmumā RKK Ènergija uz platformas UKP (Universālā kosmiskā platforma) bāzes. Derīgo kravu izgatavoja Alcatel Space un Alenia Spazio. Kosmiskais aparāts apgādāts ar 9 C joslas un 6 Ku joslas raidītājiem. Plānotais darbības laiks bija 12 gadi.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jamal-201 tika palaists 2003. gada 24. novembrī 06:22 UTC ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M no Baikonuras kosmodroma 81. laukuma 23. palaišanas iekārtas. Kopā ar to tika palaists Krievijas pavadonis Jamal-202.

Jamal-201 tika novietots ģeostacionārajā orbītā punktā 90° austrumu garuma, kur jau atradās Jamal-102.

2011. gada 20. decembrī tika pazaudēti sakari ar Jamal-201. Nākamajā dienā tā darbība bija atjaunota.

2014. gada 5. jūnijā pavadonis sabojājās, līdz ar to pārtrūka sakaru un televīzijas kanāli. 50 % pavadoņa jaudas tika pārslēgti uz Jamal-300K, kurš atradās tajā pašā orbitālajā pozīcijā. Līdz 9. jūnijam pārējie sakaru kanāli tika pārslēgti uz pavadoņiem Jamal-202 (49° A) un Jamal-402 (55° A).[1] Atjaunot kosmiskā aparāta darbību neizdevās. 2014. gada oktobrī tika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 16,7 miljoni eiro.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]