Jamalas rajons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jamalas rajons
Ямальский район
Я'мал район
—  rajons  —
Iela Novijportā
Iela Novijportā
Flag of Jamalas rajons
Karogs
Coat of arms of Jamalas rajons
Ģerbonis
Jamalas rajons Jamalas Ņencu autonomā apvidus kartēJamalas rajons Jamalas Ņencu autonomā apvidus kartē
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais subjekts Jamalas Ņencu autonomais apvidus
Dibināts 1930. gada 10. decembrī
Centrs Jarsaļe
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 148 726 km²
Iedzīvotāji (2020)
 - Kopā 16 990
 - Blīvums 0,1/km²
Mājaslapa: http://www.mo-yamal.ru/
Jamalas rajons Vikikrātuvē

Jamalas rajons (krievu: Ямальский район, ņencu: Я'мал район) ir Krievijas Jamalas Ņencu autonomā apvidus administratīvais rajons tās ziemeļrietumu daļā Karas jūras krastā. Administratīvais centrs ir Jarsaļes ciems rajona dienvidos.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rajons aizņem visu Jamalas pussalu, Belijas salu ziemeļos no pussalas un vairākas nelielas saliņas piekrastē. Sauszemes robeža rajonam ir ar Pieurālu rajonu dienvidrietumos, bet pa Obas līci rajons robežojas ar Tazas un Nadimas rajoniem rietumos un dienvidrietumos. Rajona krastus apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Karas jūra un tās līči — Baidaratas līcis rietumos un Obas līcis austrumos.

Rajona ainavu veido tundra ziemeļos, un mežatundra dienvidos. Reljefs līdzens, augstums nepārsniedz 90 m vjl Hojas augstienē. Daudz upju un ezeru, lielākais no kuriem ir Jambuto ezers Neito ezeru grupā. Valda subarktiskais klimats, ziemeļos — arktiskais. Vidējā janvāra temperatūra −23 līdz −27 °C, jūlija — +3 līdz +9 °C. Vidējais nokrišņu daudzums ap 400 mm gadā, sniega segas biezums ap 50 cm. Ziema ilgst 230 dienas ziemeļos un 190 dienas dienvidos. Valda mūžīgais sasalums.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rajons izveidots 1930. gada 10. decembrī.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rajons maz apdzīvots, kopējais iedzīvotāju skaits ap 16 000, no kuriem ap 10 000 ir pamatiedzīvotāji ņenci, vidējais iedzīvotāju blīvums — 0,11 cilv./km². Lielākā apdzīvotā vieta ir rajona centrs Jarsaļe pussalas dienvidos (6486 iedzīvotāji 2010. gadā). Citas pastāvīgās apdzīvotās vietas ir Sjojaha (2792), Panajevska (2475), Novijporta (1820), Miskamennija (1653), Sjunajsaļe (442), Japtiksaļe (63), Tambeja (34) un Porcjaha (12).[1] Gāzes atradnes apkalpo vairāki rotācijas ciemati (Bovaņenkova, Sabeta, Harasaveja), kuros vienlaicīgi maiņas laikā uzturas līdz par 3000 cilvēku katrā. Rajona piekrastē izvietotas vairākas aktīvas un slēgtas polārstacijas — Harasaveja, Marresaļa, Popova, Sejaha, Tambeja, Miskamennija, Misdrovjanoja, Moržovaja.[2]

Vietējo iedzīvotāju ņencu tradicionālā nodarbošanās ir lopkopība (ziemeļbrieži) un zveja. Daļa iedzīvotāju piekopj nomadu dzīvesveidu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]