Marresaļa
| Marresaļa | |
|---|---|
| Марресаля | |
  Marresaļa  Marresaļa  Marresaļa |
|
| Valsts piederība |  PSRS/ Krievija
|
| Koordinātas: | 69°42′51″N 66°48′52″E / 69.71417°N 66.81444°EKoordinātas: 69°42′51″N 66°48′52″E / 69.71417°N 66.81444°E |
| Novietojums | Jamala |
| Stacijas tips | vissezonas |
| Atvērta | 1914. g. |
| Personāls vasarā | 3 |
| Personāls ziemā | 3 |
| Augstums v.j.l. | 24 m |
Jūras hidrometeoroloģiskā krasta stacija «Marresaļa» (krievu: Морская гидрометеорологическая береговая станция «Марресаля») ir Krievijas vissezonas hidrometeoroloģiskā polārstacija Arktikā. Izvietojusies Jamalas pussalas rietumu krastā pie Karas jūras Baidaratas līča 12 km uz ziemeļiem no Marresaļes zemesraga. Administratīvi ietilpst Jamalas Ņencu autonomā apvidus Jamalas rajonā. Līdz 2010. gadam tika uzskatīta par apdzīvotu vietu Morrasaļe (Моррасале; no ņencu valodas — ‘smilšu strēle’).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stacija sākta būvēt 1912. gada vasarā kā viena no trim pirmajām meteostacijām Karas jūras krastos (pārējās divas bija Jugorskijšara un Vaigača).[1] Ekspluatācijā nodota 1914. gada 14. septembrī, kad sākās regulārie meteoroloģiskie novērojumi.
Stacija izvietojusies jūras navigācijai sarežģītā vietā, kādēļ laika periodā no 1918. līdz 1927. gadam bija problēmas ar tās apgādi un tā tika dēvēta par «Nāves staciju». Stacijai bieži tika piegādāti nepilnīgi pārtikas krājumi, kā arī apkalpe komplektēta nepārdomāti. 1924.—1925. gada ziemā no pieciem apkalpes locekļiem četri mira ar cingu, pie kam trīs no tiem ceļā uz Obdorsku, patvaļīgi pametot staciju. Nākamajai triju cilvēku apkalpei nācās mitināties izdemolētā mājā bez radiosakariem un daudziem nepieciešamajiem sadzīves priekšmetiem, ko iepriekšējā apkalpe bija atdevusi vietējiem briežkopjiem kā samaksu par to transportēšanu pajūgos uz Obdorsku.
Stacija nestrādāja no 1918. gada augusta līdz 1920. gada septembrim, no 1925. gada aprīļa līdz oktobrim un no 1926. gada septembra līdz 1927. gada oktobrim.
1952. gadā stacija krasta abrāzijas dēļ tika pārcelta tālāk iekšzemē par 250—300 m. 1958. gadā divas 1912. gadā celtās ēkas iegāzās jūrā. Pēc Otrā Pasaules kara līdz 1990. gadiem līdzās polārstacijai atradās karaspēka daļa, kas pēc sevis atstāja ievērojamu piesārņojumu.[2]