Jans Oblaks

Vikipēdijas lapa
Jans Oblaks
Jans Oblaks
Oblaks 2019. gadā
Personas dati
Dzimis1993. gada 7. janvārī (31 gads)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Slovēnija Škofja Loka, Slovēnija
Augums188 cm
Sporta veidsfutbols
Pozīcijavārtsargs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Spānija Madrides "Atletico"
Numurs13
Jauniešu klubi
1998–2003Valsts karogs: Slovēnija Ločan
2003–2005Valsts karogs: Slovēnija Olimpija
2005–2009Valsts karogs: Slovēnija Olimpija Ljubljana
Profesionālie klubi (dati uz 23.04.2024.)
SezonasKlubsSp†(v)†
2009–2010Valsts karogs: Slovēnija Olimpija Ljubljana34(0)
2010–2014Valsts karogs: Portugāle Benfica16(0)
2010→  Valsts karogs: Portugāle Beira-Mar0(0)
2011→  Valsts karogs: Portugāle Olhanense0(0)
2011–2012→  Valsts karogs: Portugāle UD Leiria16(0)
2012–2013→  Valsts karogs: Portugāle Rio Ave FC28(0)
2013Valsts karogs: Portugāle Benfica B2(0)
2014–Valsts karogs: Spānija Madrides "Atletico"327(0)
Nacionālā izlase (dati uz 23.04.2024.)
2008Valsts karogs: Slovēnija Slovēnija U151(0)
2009Valsts karogs: Slovēnija Slovēnija U162(0)
2010–2012Valsts karogs: Slovēnija Slovēnija U204(0)
2009–2013Valsts karogs: Slovēnija Slovēnija U2118(0)
2012–Flag of Slovēnija Slovēnija64(0)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Jans Oblaks (slovēņu: Jan Oblak, dzimis 1993. gada 7. janvārī) ir slovēņu futbolists, spēlē vārtsarga pozīcijā, pārstāv Slovēnijas futbola izlasi, kurā ir arī kapteinis. Kopš 2014. gada Oblaks pārstāv La Liga klubu Madrides "Atletico". Viņš tiek plaši uzskatīts par vienu no labākajiem vārtsargiem pasaulē.[1]

Oblaks 17 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Portugāles klubu Benfica, un bija daļa no komandas, kas 2013.–2014. gada sezonā izcīnīja trīs titulus valsts mērogā. 2014. gadā viņš pārcēlās uz Madrides "Atlético", par summu 16 miljonu eiro apmērā, kļūstot par tobrīd dārgāko "La Liga" vārtsargu. 2015.–2016. gadā viņš ieguva Rikardo Samoras trofeju, kā labākais vārtsargs, ielaižot visu laiku mazāko vārtu skaitu – 18 vārtus. Nākamajās trīs sezonās viņš šo balvu ieguva vēlreiz, bet 2021. gadā – piekto reizi. Oblaks tika nominēts arī 2017. un 2018. gada Zelta bumbas balvām, pateicoties stabilajam sniegumam savā klubā.[2][3]

Ar vairāk nekā 400 spēlēm Madrides "Atlético" sastāvā, Oblaks kopā ar klubu ir izcīnījis četras trofejas, tostarp 2020.–2021. gada La Liga.

Oblaks Slovēnijas izlasē debitēja 2012. gadā, un septiņas reizes tika atzīts par Slovēnijas gada labāko futbolistu. Viņš ir bijis arī Slovēnijas nacionālo jaunatnes izlašu dalībnieks, sākot no U-15, līdz U-21, izlasēs.

Klubu karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Roberts Volks vienlaikus bija vārtsargs un vārtsargu treneris. Viņam bija jaunais Jans Oblaks un arī Damirs Botonjičs, kurš pēc brāļa nāves vēlējās atgriezties futbolā. Kādu dienu Volks pamanīja, ka Oblaka milzīgais talants ir pāraudzis visus. Viņš teica, ka "šis bērns ir labāks par mani" un atdeva savu vietu komandā 16 gadīgajam jaunietim. Mēs bijām mazliet apjukuši, nemaz nerunājot par Oblaka tēvu, kurš nespēja noticēt, ka kopā ar pamatsastāvu aizvedām viņa dēlu uz treniņnometni. Mēs ātri sapratām, ka Volks nav kļūdījies."

—Bijušais Olimpija Ljubljana treneris Janezs Pate par Jana Oblaka pirmsākumiem[4][5]

Oblaks dzimis Augškarniolas pilsētā Škofja Lokā, un piecu gadu vecumā sāka spēlēt futbolu savas dzimtās pilsētas klubā "Ločan". Desmit gadu vecumā viņš pārcēlās uz Olimpija jaunatnes akadēmiju,[6] kur viņš palika līdz 2004.–2005. gada sezonas beigām, kad klubs tika likvidēts. Pēc tam viņš pārcēlās uz jaundibināto Bežigrad, kas pēc vairākām nosaukuma maiņām 2008. gadā kļuva par Olimpija Ljubljana. Nākamajā gadā Oblaks noraidīja līgumu ar Itālijas klubu Empoli, par labu pārbaudīties Fulham,[7] bet, galu galā, viņš nepameta klubu, pagarinot līgumu līdz 2011. gadam.[8][9] 2009. gada 17. maijā 16 gadus vecais Oblaks debitēja "Olimpija Ljubljana" komandā profesionālā līmenī, 2008.–2009. gada Slovēnijas Otrajā līgā, ar 7:2 uzvarot Mura 05.[10] "Olimpija Ljubljana" tika paaugstināšana uz PrvaLiga, 2009.–2010. gada sezonā, kā līgas uzvarētāja. Nākamajā sezonā Oblaks bija komandas pamatvārtsargs, izlaižot tikai trīs līgas spēles, kad klubs līgas tabulā ieņēma ceturto vietu.

Benfica[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada 14. jūnijā Oblaks parakstīja līgumu ar Portugāles klubu Benfica,[11] kurš 2010. gada augustā viņu izīrēja citam augstākā līmeņa klubam Beira-Mar.[12] Pēc tam, 2011. gada janvārī, viņš pievienojās Olhanense komandai, īrē, līdz 2010.–2011. gada sezonas beigām.[13]

2011.–2012. gada sezonā "Benfica" izīrēja Oblaku citai Portugāles komandai União de Leiria.[14] Viņš debitēja līgā 2012. gada 15. janvārī, izbraukumā, spēlējot neizšķirti, 2:2, pret Nacional. 2012. gada 29. aprīlī, pēc tam, kad lielākā daļa "Leiria" komandas lauza savus līgumus, sakarā ar finansiālām grūtībām klubā, Oblaks bija viens no astoņiem spēlētājiem, kurš piedalījās līgas mačā, savā laukumā, ar 4:0 zaudējot Feirense.[15]

2013. gada jūlijā Oblaks nepiedalījās pirmssezonas treniņā, apgalvojot, ka viņam nav līguma ar "Benfica".[16] Nākamā mēneša beigās viņš pagarināja līgumu līdz 2018. gadam, raksturojot situāciju kā "pārpratumu".[17]

Pēc tam, kad ilggadējais vārtsargs Arturs 2013.–2014. gada kampaņas vidū pieļāva virkni kļūdu, "Benfica" galvenais treneris Žorže Žezušs nomainīja viņu pret Oblaku, un pēdējais aizvadīja vairākas sausās spēles savos pirmajos startos, jo īpaši, ar 2:0 savās mājās uzvarot Porto,[18][19] un UEFA Eiropas līgas pusfinālā, spēlējot neizšķirti, 0:0, pret Juventus.[20] Galu galā, viņš 2014. gada 6. jūlijā ieguva līgas gada labākā vārtsarga balvu.[21]

Madrides "Atletico"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oblaks pirms spēles ar Madrides "Atlético", 2015. gadā

2014. gada 16. jūlijā Madrides "Atlético" paziņoja, ka ir panākusi vienošanos ar "Benfica" par Oblaka pāreju, gaidot medicīnisko pārbaudi.[22] "Atlético" par slovēņu spēlētāju samaksāja 16 miljonus eiro,[23][24] padarot viņu par dārgāko vārtsargu La Liga vēsturē.[25] Oblaks uz Madridi pārcēlās, noslēdzot sešu gadu līgumu, aizstājot Tibo Kurtuā, kurš pēc īres termiņa beigām atgriezās, lai spēlētu savā pamatklubā Chelsea.[26][27] Savas prezentācijas laikā, 2014. gada 22. jūlijā, Oblaks sacīja: "Es nenāku nevienu aizstāt. Es nāku kā cits spēlētājs. Esmu šeit kopā ar pārējiem spēlētājiem un vārtsargiem. Darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai aizstāvētu šo kreklu un sasniegtu lieliskus rezultātus šajā sezonā. Darīšu visu, kas ir manās rokās, lai palīdzētu komandai."[28]

2014–2016: Pirmā Samoras trofeja un Čempionu līgas fināls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oblaks palika uz rezervistu soliņa savā pirmajā sacensību spēlē, 2014. gada 19. augustā, 2014. gada Spānijas Superkausa pirmajā spēlē, pret Madrides "Real", viņa vietā spēlējot Migelam Anhelam Mojam.[29] Viņš debitēja 2014. gada 16. septembrī, viesos, pret Olympiacos, zaudējot ar 3:2, "Atlético" sezonas pirmajā Čempionu līgas grupas spēlē.[30] Savu pirmo "sauso spēli" viņš aizvadīja savā pirmajā Copa Del Rey izcīņas spēlē, 2014. gada 3. decembrī, viesos, sešpadsmitdaļfināla pirmajā spēlē, ar 3:0 uzvarot L'Hospitalet.[31] 2015. gada 17. martā viņš Čempionu līgas astotdaļfināla atbildes spēlē, pret Leverkūzenes "Bayer", 23. minūtē nomainīja savainoto Moju, un aizvadīja "sauso spēli", mājās, uzvarot ar 1:0. Spēle nonāca līdz pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijai, kurā viņš atvairīja Leverkūzenes komandas pirmo mēģinājumu, kuru izpildīja Hakans Čalhanoglu, beigās triumfējot mačā.[32] Četras dienas vēlāk, par spīti savainojumam, viņš debitēja līgā, aizvadot "sauso spēli", savā laukumā, ar 2:0 uzvarot kaimiņus, Getafe.[33]

2016. gada februārī Oblaks tika apbalvots ar līguma pagarināšanu, līdz 2021. gadam, ar izpirkšanas klauzulu £77,5 miljonu apmērā.[34] 2016. gada 3. maijā Oblaks Čempionu līgas pusfināla atbildes spēlē, Allianz Arena laukumā, atvairīja Tomasa Millera soda sitienu; lai gan "Atlético" maču zaudēja ar 2:1, viņi iekļuva finālā, dēļ vairāk gūtajiem vārtiem izbraukumā.[35] Tomēr, finālā "Atlético" ar 5:3, pēcspēles soda sitienu sērijā, zaudēja Madrides "Real", Oblakam neizdodoties atvairīt nevienu no pieciem sitieniem.[36] Neskatoties uz to, viņš tika iekļauts 2015.–2016. gada Čempionu līgas sezonas izlasē.[37] Beidzoties sezonai vietējā turnīrā, viņš ieguva Rikardo Samoras trofeju, kā labākais vārtsargs, 38 spēlēs ielaižot 18 vārtus, atkārtojot 22 gadus vecu Lakorunjas "Deportivo" Fransisko Liaņo rekordu.[38]

2016–2019: Eiropas līgas tituls un turpmākas Samoras balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oblaks izpelnījās uzmanību 2017. gada 15. martā, Čempionu līgas spēlē, pret Leverkūzenes "Bayer", kur viņš atvairīja trīs sitienus, nodrošinot bezvārtu neizšķirtu un iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Viņš UEFA tīmekļa vietnei sacīja: "Tās ir lietas, kas notiek. Dažreiz jūs atvairat trīs vārtu gūšanas mēģinājumus, bet citreiz viņi gūst visus trīs."[39]

Viņš vēlreiz tika iekļauts 2016.–2017. gada UEFA Čempionu līgas sezonas izlasē un arī ieguva otro Rikardo Samoras trofeju pēc kārtas.[40][41] Viņš tika iekļauts arī 2017. gada Zelta bumbas kandidātu sarakstā,[42] kur viņš ar 4 balsīm ieņēma 26. vietu.[43] 2018. gada 28. janvārī Oblaks aizvadīja savu 100. līgas spēli "Atlético" komandā, spēlē pret Las Palmas. 100 līgas spēlēs viņš aizvadīja 59 "sausās spēles" un ielaida tikai 54 vārtus.[44] 2018. gada UEFA Eiropas līgas finālā Oblaks aizvadīja "sauso spēli", viņa komandai ar 3:0 uzvarot Marseļas "Olympique", izcīnot trešo Eiropas līgas titulu astoņu gadu laikā.[45] Oblakam šis bija pirmais Eiropas tituls, pirms tam divreiz iegūstot otro vietu.

Pateicoties viņa sniegumam, viņš tika iekļauts Eiropas līgas sezonas izlasē.[46] Vietējā čempionāta sezonas beigās viņš trešo reizi pēc kārtas izcīnīja Rikardo Samoras trofeju, 37 spēlēs ielaižot tikai 22 vārtus.[47] Viņš vēlreiz tika iekļauts 2018. gada Zelta bumbas kandidātu sarakstā, šoreiz saņemot divas balsis, ieņemot 25. vietu.[48]

2018. gada 6. novembrī Oblaks UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā, savā laukumā, ar 2:0 uzvarēja Dortmundes "Borussia". Tādējādi, viņš aizvadīja savu 100. "sauso spēli" "Atlético" rindās, ko viņš paveica 178 oficiālajās spēlēs.[49] 2019. gada 17. aprīlī Oblaks piekrita pagarināt līgumu ar klubu uz četriem gadiem, līdz 2023. gadam.[50]

Sezonas beigās Oblaks ceturto sezonu pēc kārtas ieguva Rikardo Samoras trofeju, tādējādi atkārtojot Viktora Valdesa rekordu, par visvairāk pēc kārtas izcīnītām Samoras trofejām.[51][52]

2019–2021: "Sauso spēļu" rekords un pirmais "La Liga" tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms 2019.–2020. gada sezonas viņš tika iecelts par komandas vicekapteini, aiz Kokes.[53] 2019. gada 6. decembrī Oblaks aizvadīja "sauso spēli", izbraukumā spēlējot neizšķirti, 0:0, pret Villarreal. Tādējādi, viņš laboja Abela Resino kluba rekordu visvairāk "sauso spēļu" ziņā, ar 96, savā 169. līgas spēlē.[54]

2020. gada 11. martā, pēc Madrides "Atlético" uzvaras, ar 3:2, izbraukumā, pār toreizējo čempioni, Liverpool, UEFA Čempionu līgas astotdaļfinālā, Oblaks, aizvadot savu piecdesmito Čempionu līgas spēli, UEFA piešķīra spēles labākā spēlētāja balvu, pēc deviņiem atvairītajiem sitieniem, palīdzot savai komandai iekļūt ceturtdaļfinālā, ar uzvaru 4:2, divu spēļu summā.[55] 2020. gada 17. jūnijā Oblaks viesos, ar 5:0, uzvarēja Osasuna, kas bija viņa 182. līgas spēle, un tādējādi viņš kļuva par vārtsargu, kurš visātrāk sasniedzis 100 "sauso spēļu" robežu "La Liga" vēsturē, pārspējot gandrīz 50 gadus vecu Migela Reinas rekordu, kurš to pašu paveica 222 līgas spēlēs.[56] Oblaks arī kļuva par pirmo vārtsargu, kurš nav spānis, kurš "La Liga" vēsturē aizvadījis 100 "sausās spēles".[56] 2020. gada 27. jūnijā Oblaks aizvadīja savu 250. spēli "Atlético" sastāvā, viņa komandai ar 2:1 pārspējot Deportivo Alavés.[57]

2020.–2021. gadā Oblaks ar Madrides "Atlético" izcīnīja La Liga titulu.[58] Viņam 38 mačos izdevās aizvadīt 18 "sausās spēles".[59] Viņš arī piekto reizi izcīnīja Samoras trofeju, atkārtojot gan Antoni Ramaljetsa, gan Viktora Valdesa rekordu.[60] Turklāt, viņš pirmo reizi karjerā tika atzīts par "La Liga" sezonas labāko spēlētāju.[61]

2021–pašlaik: Spēļu rekordi un līguma pagarināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 15. augustā Oblaks aizvadīja savu 304. spēli Madrides "Atlético" un kļuva par vārtsargu, kurš šajā klubā aizvadījis visvairāk spēļu, pārspējot iepriekšējo Abela Resino rekordu.[62] 2022. gada jūlijā tika ziņots, ka Oblaks pagarināja līgumu ar Madrides "Atlético" līdz 2028. gadam.[63]

2023. gada 9. maijā Oblaks aizvadīja 390. spēli "Atlético" rindās, izbraukumā, ar 2:1, uzvarot Rayo Vallecano, kļūstot par kluba visvairāk spēļu aizvadījušo ārzemju spēlētāju, pārspējot Djego Godina iepriekšējo rekordu.[64] 24. septembrī viņš aizvadīja savu 300. "La Liga" maču, uzvarot Madrides "Real", ar 3:1, kļūstot par septīto Madrides "Atlético" spēlētāju, kurš to sasniedzis.[65] Viņš arī kļuva par piekto ārzemju vārtsargu, kurš sasniedzis šo rādītāju, sekojot Karlosam Fenojam, Dūdū Avatam, Leo Franko un Karlosam Kameni.[66]

2024. gada 13. martā Oblaks atvairīja divus soda sitienus, pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, Čempionu līgas astotdaļfināla cīņā, pret Milānas "Inter", kļūstot par pirmo vārtsargu Čempionu līgas vēsturē, kurš uzvarējis trīs soda sitienu sērijās ar vienu klubu.[67][68]

Starptautiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oblaks kapteiņa lomā, Slovēnijas izlasē, 2021. gadā

Oblaks pirmo reizi tika izsaukts uz Slovēnijas U-21 izlasi 2009. gada augustā, nomainot savainoto Janu Koprivecu. Viņš debitēja pret Franciju tā paša gada 9. septembrī, 2011. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta kvalifikācijā.[69]

2012. gada 11. septembrī Oblaks pirmo reizi spēlēja pieaugušo izlases rindās, 2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā, ar 2:1, izbraukumā, zaudējot Norvēģijai.[70]

Viņš kļuva par izlases pirmās izvēles vārtsargu, pēc Samira Handanoviča karjeras beigšanas starptautiskā mērogā, 2015. gada beigās; tomēr, viņš 2018.–2019. gada UEFA Nāciju līgas laikā paņēma pārtraukumu no saviem starptautiskajiem pienākumiem, rokas savainojuma dēļ, ar kuru viņš tolaik cīnījās.[71]

2019. gada 6. septembrī Oblaks pirmo reizi bija Slovēnijas kapteinis.[72]

Spēles stils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāki eksperti viņu uzskata par vienu no labākajiem vārtsargiem pasaulē. Oblaks ir garš, atlētisks un fiziski spēcīgs vārtsargs. Viņš galvenokārt ir pazīstams ar savu ātrumu, ātrajiem refleksiem un veiklību, kā arī ar spēju "lasīt" spēli, un, jo īpaši, ar lieliskām bumbas tveršanas prasmēm, un spēju pārtvert centrējumus, kas ļauj viņam izcelties, spēlējot gaisā, un efektīvi kontrolēt savu teritoriju. Plašsaziņas līdzekļos viņš ir slavēts arī par savu darba apjomu, izcilajām pozicionēšanās spējām, darbu ar kājām, sitienu apturēšanas prasmēm un nosvērtību vārtos, kā arī, vispārējo stabilitāti, līderību un spēju radīt pārliecības sajūtu komandas aizmugurējā līnijā.[73][74][75][76][77][78][79][80][81]

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oblaks dzimis slovēņu tēva Matjaža Oblaka un Bosnijas serbu mātes Stojankas Majkičas ģimenē.[82][83] Viņa vecākā māsa, Teja Oblaka (dzimusi 1990. gadā), ir profesionāla basketboliste un Slovēnijas izlases dalībniece.[82]

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpija Ljubljana

Benfica

Atlético Madrid

Individuālie sasniegumi

  • Portugāles Premjerlīgas labākais vārtsargs: 2013–14[84]
  • La Liga labākais vārtsargs: 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19
  • Slovēnijas gada futbolists: 2015, 2016, 2017, 2018, 2020

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «The 25 Greatest Goalkeepers of All Time - Ranked | 90min». web.archive.org. 2021-03-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-03-24. Skatīts: 2024-04-22.
  2. ↑ Sid Lowe. «Cristiano Ronaldo wins fifth Ballon d’Or to equal Lionel Messi’s record». The Guardian (en-GB), 2017-12-07. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-04-22.
  3. ↑ Jacob Steinberg. «Ballon d'Or 2018: Luka Modric and Ada Hegerberg win awards – as it happened». the Guardian (en-GB), 2018-12-03. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-04-22.
  4. ↑ Borut Planinšič ml. «S "ta mali je boljši od mene" se je začelo» [It all began with "this kid is better than me"] (slovēņu). Večer, 2018. gada 19. maijs. Skatīts: 2018. gada 21. maijs.
  5. ↑ «Jani Pate... o Janu Oblaku» [Jani Pate... about Jan Oblak] (slovēņu). RTV Slovenija. 2018. gada 20. maijs. Skatīts: 2018. gada 21. maijs.
  6. ↑ UEFA.com. «How Jan Oblak rose to shine at Atlético | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2016-05-03. Skatīts: 2024-04-23.
  7. ↑ «Fulham move for Olimpic Ljubljana goalkeeper Jan Oblak | Premiership News | tribalfootball.com». web.archive.org. 2009-09-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-09-02. Skatīts: 2024-04-23.
  8. ↑ «Slovenian shuns Cottagers». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-04-23.
  9. ↑ «Jan Oblak rejects Fulham after trials | Premiership News | tribalfootball.com». web.archive.org. 2009-09-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-09-02. Skatīts: 2024-04-23.
  10. ↑ «Olimpija Ljubljana 7–2 Mura 05». www.nzs.si (slovēņu). Skatīts: 2024-04-23.
  11. ↑ «Jan Oblak tudi uradno v Benfici | 24ur.com». www.24ur.com (slovēņu). Skatīts: 2024-04-23.
  12. ↑ «Jan Oblak emprestado ao Beira-Mar». www.record.pt (pt-PT). Skatīts: 2024-04-23.
  13. ↑ «Oblak e Tiero apresentados - Olhanense - Jornal Record». web.archive.org. 2017-04-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-04-27. Skatīts: 2024-04-23.
  14. ↑ «:.: Cajuda: «Oblak tem excelentes capacidades» - U. Leiria - Jornal Record :.:». web.archive.org. 2012-04-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-04-12. Skatīts: 2024-04-23.
  15. ↑ «União de Leiria perdeu "apenas" por 4-0 com o Feirense». Jornal de Notícias (portugāļu). Skatīts: 2024-04-23.
  16. ↑ «Oblak ainda não se apresentou». Futebol 365 (portugāļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. Augustsss. Skatīts: 2024. gada 23. aprīlī.
  17. ↑ «Jan Oblak foi reintegrado: “O Benfica é o meu Clube e estou feliz”». web.archive.org. 2015-03-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-03-21. Skatīts: 2024-04-23.
  18. ↑ «:.: Oblak fecha a porta da baliza ao dragão - Benfica - Jornal Record :.:». web.archive.org. 2014-01-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-01-14. Skatīts: 2024-04-23.
  19. ↑ «:.: Oblak morde os calcanhares ao melhor Artur - Benfica - Jornal Record :.:». web.archive.org. 2014-01-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-01-21. Skatīts: 2024-04-23.
  20. ↑ «Juventus 0-0 Benfica (agg 1-2)». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-23.
  21. ↑ «Prémios da Liga: Veja quem são os vencedores :: zerozero.pt». www.zerozero.pt (portugāļu). Skatīts: 2024-04-23.
  22. ↑ «Club Atlético de Madrid · Web oficial - Atlético and Benfica reach an agreement for the transfer of Oblak». web.archive.org. 2015-09-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-01. Skatīts: 2024-04-23.
  23. ↑ «Atletico to sign £12m goalkeeper Oblak». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-23.
  24. ↑ «Comunicado». web.archive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-07-24. Skatīts: 2024-04-23.
  25. ↑ MARCA.com. «El Atleti ficha al portero más caro de la historia de la Liga». MARCA.com (spāņu), 2014-07-16. Skatīts: 2024-04-23.
  26. ↑ «Chelsea return for Courtois - Mourinho». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-23.
  27. ↑ Liam Newman. «Atletico Madrid Sign Goalkeeper Jan Oblak from Benfica». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-04-23.
  28. ↑ «Club Atlético de Madrid · Web oficial - Jan Oblak: "I’ll do everything in my power to help the team"». web.archive.org. 2014-07-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-07-29. Skatīts: 2024-04-23.
  29. ↑ «Spanish Super Copa: Real Madrid and Atletico draw 1-1 in first leg». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-04-23.
  30. ↑ UEFA.com. «Olympiacos stun Atlético in five-goal thriller | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2014-09-16. Skatīts: 2024-04-23.
  31. ↑ «Atlético Madrid 3-0 Hospitalet (3 Dec, 2014) Final Score - ESPN (UK)». ESPN (angļu). Skatīts: 2024-04-24.
  32. ↑ «Atletico beat Leverkusen on penalties». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-24.
  33. ↑ MARCA.com. «El Calderón cantó a Griezmann el "cumpleaños feliz"». MARCA.com (spāņu), 2015-03-21. Skatīts: 2024-04-24.
  34. ↑ «Club Atlético de Madrid - Jan Oblak renews until 2021». Club Atlético de Madrid (angļu). 2016-02-09. Skatīts: 2024-04-24.
  35. ↑ UEFA.com. «Oblak relieved after Atlético edge out Bayern | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2016-05-04. Skatīts: 2024-04-24.
  36. ↑ Adapted by: Luke Salvin-Hughes, @salvhughes. «Oblak's penalty record the dark spot in otherwise excellent campaign». MARCA English (angļu), 2016-05-29. Skatīts: 2024-04-24.
  37. ↑ UEFA.com. «UEFA Champions League Squad of the Season | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2016-05-30. Skatīts: 2024-04-24.
  38. ↑ Adapted by Sarah Farrell, @sarahfarrell. «Oblak equals Liano as the best Zamora in history». MARCA English (angļu), 2016-05-15. Skatīts: 2024-04-24.
  39. ↑ UEFA.com. «Atlético's Oblak on his triple save against Leverkusen | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2017-03-16. Skatīts: 2024-04-24.
  40. ↑ «Trofeo Zamora Liga BBVA». MARCA.com. Skatīts: 2024-04-25.
  41. ↑ UEFA.com. «UEFA Champions League Squad of the Season | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2017-06-05. Skatīts: 2024-04-25.
  42. ↑ Paul Dev. «Revivez le fil rouge de la liste des 30 nommés pour le Ballon d'Or France Football 2017». France Football (franču). Skatīts: 2024-04-25.
  43. ↑ Paul Dev. «Le Ballon d'Or France Football sera dévoilé le jeudi 7 décembre sur la chaîne L'Équipe». France Football (franču). Skatīts: 2024-04-25.
  44. ↑ «Club Atlético de Madrid - Jan Oblak played his 100th league match for Atlético de Madrid». Club Atlético de Madrid (angļu). 2018-01-28. Skatīts: 2024-04-25.
  45. ↑ UEFA.com. «History: Marseille-Atlético de Madrid | UEFA Europa League 2017/18 Final». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-04-25.
  46. ↑ UEFA.com. «UEFA Europa League Squad of the 2017/18 Season | UEFA Europa League». UEFA.com (angļu), 2018-05-17. Skatīts: 2024-04-25.
  47. ↑ «LaLiga - Atletico Madrid: Oblak secures hat-trick of Zamora trophies». MARCA in English (angļu). 2018-05-20. Skatīts: 2024-04-25.
  48. ↑ «The definitive Ballon d'Or list: Modric, 753 points...». MARCA in English (angļu). 2018-12-03. Skatīts: 2024-04-25.
  49. ↑ «Champions League: Oblak earns 100th Atletico clean sheet in 178th appearance». MARCA in English (angļu). 2018-11-07. Skatīts: 2024-04-25.
  50. ↑ «Jan Oblak signs Atletico Madrid contract extension until 2023». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-04-25.
  51. ↑ «Club Atlético de Madrid - Oblak receives 2018/19 Zamora Trophy». Club Atlético de Madrid (angļu). 2019-12-16. Skatīts: 2024-04-25.
  52. ↑ «Lights and shadows for Oblak». MARCA in English (angļu). 2019-05-22. Skatīts: 2024-04-25.
  53. ↑ «Club Atlético de Madrid - Koke, Oblak, Giménez, Saúl to captain Atleti in 2019/20 season». Club Atlético de Madrid (angļu). 2019-08-16. Skatīts: 2024-04-25.
  54. ↑ «Club Atlético de Madrid - Oblak becomes Atleti goalkeeper with most clean sheets in LaLiga history». Club Atlético de Madrid (angļu). 2019-12-06. Skatīts: 2024-04-25.
  55. ↑ «Oblak named Man of the Match after making 9 saves against Liverpool». ghanasoccernet.com (angļu). Skatīts: 2024. gada 26. aprīlī.
  56. ↑ 56,0 56,1 «Oblak becomes a LaLiga legend». MARCA in English (angļu). 2020-06-17. Skatīts: 2024-04-26.
  57. ↑ «Club Atlético de Madrid - Jan Oblak reaches 250 games for Atleti». Club Atlético de Madrid (angļu). 2020-06-27. Skatīts: 2024-04-26.
  58. ↑ «Španci ganili Jana Oblaka in mu zapeli iz srca #video». siol.net (slovēņu). Skatīts: 2024-04-26.
  59. ↑ «Jan Oblak Domestic League Stats, Goals, Records». FBref.com (angļu). Skatīts: 2024-04-26.
  60. ↑ «Club Atlético de Madrid - Jan Oblak wins 2020/21 Zamora Trophy». Club Atlético de Madrid (angļu). 2021-05-22. Skatīts: 2024-04-26.
  61. ↑ Europa Press. «Jan Oblak, elegido MVP de la temporada 2020/21». www.europapress.es, 2021-06-11. Skatīts: 2024-04-26.
  62. ↑ «Jan Oblak: A goalkeeper who will go down in Atletico Madrid history». MARCA (angļu). 2021-08-15. Skatīts: 2024-04-26.
  63. ↑ «Jan Oblak signs an extension contract with Atletico Madrid till 2028 - SpogoNews» (en-US). 2022-07-21. Skatīts: 2024-04-26.
  64. ↑ F.J.Díaz. «Oblak, el extranjero con más partidos disputados con el Atleti». Diario AS (spāņu), 2023-04-09. Skatīts: 2024-04-26.
  65. ↑ Pablo Garrido. «Oblak, más madrileño que esloveno». Diario AS (spāņu), 2023-09-25. Skatīts: 2024-04-26.
  66. ↑ «Oblak, 4º portero extranjero con más partidos en Primera». es.besoccer.com (spāņu). Skatīts: 2024-04-26.
  67. ↑ «Atletico beat Inter on penalties to reach last eight». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-26.
  68. ↑ «Jan Oblak je (tudi) kralj enajstmetrovk: To so statistike njegove kariere, sinoči pa mu je uspel še dosežek, ki v ligi prvakov ni še nikomur - Novica - Nogomania». www.nogomania.com. Skatīts: 2024-04-26.
  69. ↑ «Jan Oblak – U21 reprezentanca». www.nzs.si (slovēņu). Skatīts: 2024-04-26.
  70. ↑ UEFA.com. «Slovenia undone as Norway strike late | European Qualifiers». UEFA.com (angļu), 2012-09-11. Skatīts: 2024-04-26.
  71. ↑ Chris Flanagan published. «Jan Oblak exclusive: "For sure, numbers like mine aren’t normal in modern football..."». fourfourtwo.com (angļu), 2019-02-20. Skatīts: 2024-04-26.
  72. ↑ «Novi kapetan Jan Oblak ostal brez glasu in povedal več kot kadarkoli». siol.net (slovēņu). Skatīts: 2024-04-26.
  73. ↑ «Why isn't there more noise, buzz around brilliant Jan Oblak?». ESPN.com (angļu). 2018-12-21. Skatīts: 2024-04-27.
  74. ↑ UEFA.com. «La scalata di Jan Oblak all'Atlético | UEFA Champions League». UEFA.com (itāļu), 2016-05-03. Skatīts: 2024-04-27.
  75. ↑ «ESPN's Ultimate XI: We pick our dream team that could win anything». ESPN.com (angļu). 2019-09-11. Skatīts: 2024-04-27.
  76. ↑ Sam Tighe. «The Evolution of the Goalkeeper: What Makes the Perfect Modern-Day No. 1?». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-04-27.
  77. ↑ Enrique Ortego, Adapted by Chris Winterburn, @chriswin4. «Navas' agility vs Oblak's reliability». MARCA English (angļu), 2016-05-27. Skatīts: 2024-04-27.
  78. ↑ «Arsenal need a goalkeeper of Oblak's ilk». ESPN.com (angļu). 2018-04-27. Skatīts: 2024-04-27.
  79. ↑ Antony Martin. «Report: Arsenal contact Atletico Madrid regarding potential swoop for Jan Oblak». HITC (en-GB), 2018-03-17. Skatīts: 2024-04-27.
  80. ↑ «Jan Oblak: Atlético Madrid's last line of defence is top in 2019 - AS.com». web.archive.org. 2021-07-27. Skatīts: 2024-04-27.
  81. ↑ Maria. «Top 10 Best Goalkeepers in The World [2024 Ranking Report]». Sports Virsa (en-US), 2023-05-28. Skatīts: 2024-04-27.
  82. ↑ 82,0 82,1 Ed Aarons. «Slovenia’s Jan Oblak is ready and willing to be a fly in England’s ointment». The Guardian (en-GB), 2017-10-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-04-27.
  83. ↑ «Simpatična babica Jana Oblaka iz BiH stiska pesti za vnuka». siol.net (slovēņu). Skatīts: 2024-04-27.
  84. ↑ «Prémios da Liga: Veja quem são os vencedores :: zerozero.pt». www.zerozero.pt (portugāļu). Skatīts: 2021-03-29.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jans_Oblaks&oldid=4048409"