Škofja Loka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Škofja Loka
Škofja Loka
Ģerbonis: Škofja Loka
Ģerbonis
Škofja Loka (Slovēnija)
Škofja Loka
Škofja Loka
Koordinātas: 46°10′2″N 14°18′11″E / 46.16722°N 14.30306°E / 46.16722; 14.30306Koordinātas: 46°10′2″N 14°18′11″E / 46.16722°N 14.30306°E / 46.16722; 14.30306
Valsts Valsts karogs: Slovēnija Slovēnija
Statistiskais reģions Goreņska
Pirmoreiz minēta 974
Pilsētas tiesības pirmoreiz minētas 1274
Administrācija
 • Mērs Roberts Strahs
Platība
 • Kopējā 4 5 km2
Augstums 354 m
Iedzīvotāji (2019)[1]
 • kopā 11 619
 • blīvums 2 600/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa skofjaloka.si
Atjaunots 2020. gada martā
Škofja Loka Vikikrātuvē

Nezināma vērtība "orig_name"

Škofja Loka (slovēņu: Škofja Loka, IPA: [ˈʃkoːfja ˈloːka], vācu: Bischoflack) ir pilsēta Slovēnijā. Tā ir Škofja Lokas pašvaldības ekonomiskais, kultūras, izglītības un administratīvais centrs Goreņskas jeb Augškraņskas statistiskajā un vēsturiskajā reģionā.[2] Pilsētā ir apmēram 12 000 iedzīvotāju.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Škofja Loka atrodas līdz 354 metru augstumā[3] Poļane Soras un Selška Soras upju saplūšanas vietā, kurā tās izveido Soras upi, Soras līdzenuma pārejā Škofja Lokas un Polhovgradecas paugurainēs. Apkaimē atrodas Lokas kalni, pilsētas tuvumā daudz karsta kritalu. Tās vecais centrs izvietojies uz upju terasēm, un sastāv no Pilsētas un Lejas laukumiem (Mestni trg, Plac un Spodnji trg, Lóntrg). Uzkalnā virs pilsētas atrodas Lokas pils, kurā mūsdienās atrodas Lokas muzejs.[4] Virs pils paceļas kaļķakmens kalni — Kranceļa kalns (475 m) un Štangrufs (472 m). Uz ziemeļiem no pilsētas centra atrodas Kamnitnika kalns (414 m), kas pazīstams ar saviem konglomerātu iežiem un iekļauts dabas pieminekļu sarakstos. Uz dienvidiem no pilsētas atrodas Virška līdzenums (slovēņu: Virško polje), caur kuru Poļane Sora plūst pirms pievienošanās Selška Sorai. Nosaukums Viršk ir vācu Hirsackerprosas lauka” izkropļojums, kas radies no tur tika agrāk audzētās prosas.[5]

Nosaukums un simbolika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Škofja Loka 973. gadā tika minēta kā Lonca (tolaik tā bija pašreizējā Staraloka apmēram 500 m no tagadējā pilsētas centra); un vēlāk arī kā Lonka 1160. gadā, Lok 1192. un 1197., Scofolotti 1293. un Scofioloco 1295. gadā, citu vārdu starpā. Nosaukums burtiski nozīmē “bīskapa (mitrā) pļava”, atsaukdamies uz Freizingas bīskapu īpašumtiesībām.[6]

Pilsētas ģerbonī redzama mora galva, kura tur novietota pateicībā par to, ka vienam no bīskapiem kalpojošais moris ceļojuma laikā šai apkaimē izglābis to no lāča.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Škofjaloka 17. gadsimta beigās
Škofjaloka ap 1910. gadu

Agrīnā vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

973. gadā imperators Oto II piešķīra Škofja Loku Bavārijas pilsētas Freizingas bīskapiem, un nākamos tūkstoš gadus pilsētas vēsture bija saistīta ar tālo baznīckungu vēsturi.[6][7] Pilsētas aizsardzības vajadzībām tika uzcelta pils un tornis, kas vēlāk kļuva par bīskapa gubernatora rezidenci. 11. vai 12. gadsimtā imperators Oto III piešķīra bīskapiem tiesības kalt monētas un iekasēt nodevas. Škofja Loka pirmo reizi tika pieminēts kā tirgus tiesību īpašniece 1248. gadā, bet ar pilsētas tiesībām — 1274. gadā. Škofja Loka ieguva sienas 14. gadsimtā, ar tām tika uzbūvēti 5 torņi un 5 vārti. 1457. gadā pilsētā iebruka un to nodedzināja Ceļes grāfu karavadonis Jans Vitovecs. 1476. gadā Škofja Lokai veiksmīgi uzbruka osmaņi. Šajā laikā pilsēta cieta arī no mēra un ugunsgrēkiem, tomēr tā, būdama aktīvs amatniecības centrs, pastāvīgi atjaunojās. Zemnieku sacelšanās Škofja Lokā notika 1488., 1492. un 1515. gadā. Škofja Loka tika iznīcināta 1511. gada Idrijas zemestrīcē, bet drīz to atkal atjaunoja ar bīskapa Filipa centieniem. Luterānisms tika ieviests Škofja Lokā 1526. gadā. Pret jauno reliģiju tika pieņemti likumi, un 1601. gadā pilī tika sasaukta Pretreformācijas komiteja, kuras rezultātā tika sadedzinātas protestantu grāmatas.[7]

Lielu daļu pilsētas izpostīja ugunsgrēki 1660. un 1698. gadā. Aizsardzības sienas pakāpeniski novecoja un lielākoties tika nojauktas kopā ar pilsētas vārtiem 1789. gadā.[7]

XIX gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1803. gadā vācu valstiņu sakārtošanas (mediatizācijas) laikā Freizingas bīskapija tika likvidēta, un Škofja Loku pievienoja Austrijas Karniolas (Kraņskas) hercogistei. Škofja Loka bija pirmā Karniolas pilsēta, kas saņēma elektrisko apgaismojumu, jau pirms 1895. gada Ļubļanas zemestrīces.[7]

Otrais pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lokas pils

Itālijas spēki Škofja Loku okupēja 1941. gada 13. aprīlī. Jau 17. aprīlī itāliešus aizstāja Vācijas iestādes. Pirmos pilsētas iedzīvotāju arestus gestapo uzsāka 1941. gada 6. maijā, un nākamajās nedēļās 26 ģimenes tika deportētas uz Serbiju. Visa kara laikā šajā apgabalā aktīvi darbojās pretvācu partizānu vienības. 1944. gada 9. februārī vācu spēki nošāva 50 ķīlniekus, atriebjoties par vācu karavīra nogalināšanu. Partizāni ienāca pilsētā 1945. gada 9. maijā.[7] Pēc kara Lokas pils tika izmantota karagūstekņu un politieslodzīto turēšanai.[8][9][10]

Masu kapi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Škofja Loka ir septiņu zināmu masu kapu vieta, kuri radīti tūlīt pēc Otrā pasaules kara. Divas papildu masu kapavietas, kas saistītas ar tām, atrodas blakus esošajā Vincarjē. Vācu un citi karagūstekņi tika aprakti Gabrovā, Bodovļē, Trņē, Pevno un citās vietās. Vairākos objektos Lokas pilī un ap to tika noslepkavots un apbedīts nezināms skaits vietējo kolaborantu — provācisko miliču no "Slovēņu mājsardzības" (Slovensko domobranstvo), karagūstekņu un slovēņu civiliedzīvotāju, kā arī, iespējams, citu tautību upuru.

Pēckara stāvoklis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas varas iestādes pārņēma Lokas pili 1959. gadā.[8] Škofja Lokai ir viens no vislabāk saglabātajiem viduslaiku pilsētas centriem Slovēnijā, un 1987. gadā pilsēta tika pasludināta par kultūras pieminekli.

Baznīcas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopienas baznīca Škofja Lokā ir veltīta Svētajam Jēkabam. Tā būvēta 15. gadsimtā.[11] Citas baznīcas pilsētā ir veltītas Nevainīgajai ieņemšanai,[12] Svētajai Annai,[13] un Bēdu Dievmātei.[14] Pilsētas kapos ir arī Jēzus augšāmcelšanai veltīta kapela.[15]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Selškasoras upe Škofjalokā. Kapucīnu tilts, kurš to šķērso, ir vecākais saglabājies tilts Slovēnijā.

Škofja Loka ir Škofja Lokas Ciešanu gājiena dzimtene (latīņu: Processio locopolitana), kas ir vecākā luga Slovēnijā. Tas bija Kristus ciešanu gājiens lugas veidā, kas katru gadu notika Lielajā piektdienā līdz 1751. gadam. Tekstu tā pašreizējā formā, balstoties uz vecāku tradīciju, ap 1715. gadu uzrakstīja kapucīnu pāters Romualds (Lovrencs Marusičs). Tas atspoguļo Jēzus ciešanas. 1999. gadā luga tika atdzīvināta ar aktieru amatieru centieniem. Teatralizēto gājienu atkārtoja 2000., 2009. un 2015. gadā, un tas tika plānots no jauna 2021. gadā. Šajā iestudējumā piedalās pāri par 600 aktieru, no kuriem ap 80 jātnieku, un tas tiek sadalīts pa 20 skatuvēm. Notikums 2016. gadā tika iekļauts UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

Pilsētas laukums. Marijas kolonna ir baroka laika piemineklis, kas uzcelts 1751. gadā pateicībā dievmātei Marijai, kura novērsusi mēri un uguni.

Kopš 1967. gada katru gadu Škofja Lokā tiek rīkota Grohara vizuālās mākslas kolonija. Pirms 1991. gada gan Serbijas pilsētā Smederevska Palankā, gan Škofja Lokā atradās Grohara mākslas kolonijas.

Škofja Lokas kapucīnu klosteris Kapucīnu laukumā vecpilsētas daļā tika celts no 1707. līdz 1713. gadam. Tajā ir bibliotēka ar apmēram 30 000 grāmatu krājumu, starp tām ap 5200 senu. Pazīstamākās, neskaitot Škofja Lokas Ciešanu gājienu,no tām ir Jurija Dalmācieša Bībeles kopija (pirmais Bībeles tulkojums slovēņu valodā, 1584), Dictionarium quatuor linguarum (pirmā slovēņu daudzvalodu vārdnīca, 1592), divi sējumi no Karniolas hercogistes slava (sīks Slovēnijas un Istrijas centrālās daļas apraksts; 1689. gads), dažas 16. gadsimta Platona un Aristoteļa kopijas un Ēzopa fabulas, Johanna Zāna 17. gadsimta beigu apkopojums par matemātiku un dabas vēsturi un citas.[16]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Caur pilsētu ved vietējas nozīmes ceļi Ļubļana — Tolmina un KraņaCerkno, 3 km attālumā no centra atrodas dzelzceļa stacija uz līnijas Jesenice - Ļubļana..

Tilti pār upēm saista pilsētas centru ar Pustelas ciemu (Pustelas tilts pār Poļana Soru) un ar Kapucīnu priekšpilsētu, kā arī ar pilsētas jaunāko daļu (Akmens u. c. tilti pār Selška Soru).

Starptautiskie kontakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dvīņu pilsētas un māsu pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā Škofja Loka kļuva par Pilsētu sadraudzības asociācijas Douzelage locekli, kurā ietilpst 27 pilsētas no visas Eiropas Savienības. Šī aktīvā pilsētu sadraudzība tika aizsākta 1991. gadā, un tajā regulāri notiek pasākumi, piemēram, produktu tirgus no visām citām valstīm un festivāli.[18][19] Latviju šajā sadraudzībā pārstāv Sigulda.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Prebivalstvo po naseljih, podrobni podatki, Slovenija, 1. januar 2019". Statistični urad Republike Slovenije.
  2. «Town Description». Občina Škofja Loka. Municipality of Škofja Loka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. septembrī. Skatīts: 2012. gada 13. marts.
  3. «Statistični letopis Republike Slovenije 2002: Ozemlje in podnebje» (English, Slovenian). Statistical Office of the Republic of Slovenia. Skatīts: 2010. gada 7. februāris.
  4. «Castle of Škofja Loka». Slovenia – Official Travel Guide. Slovenian Tourist Board. Skatīts: 2012. gada 20. februāris.
  5. Planina, France. 1968. Reka Sora, njeno porečje in njen režim. Loški razgledi 8: 57–74, p. 64.
  6. 6,0 6,1 Snoj, Marko. 2009. Etimološki slovar slovenskih zemljepisnih imen. Ljubljana: Modrijan and Založba ZRC, p. 413.
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 Savnik, Roman, ed. 1968. Krajevni leksikon Slovenije, vol. 1. Ljubljana: Državna založba Slovenije. pp. 378–381.
  8. 8,0 8,1 Škofja Loka Castle
  9. Moder, Gregor. 1993. A Guide to the Museums of Slovenia. Ljubljana: Mestni muzej Ljubljana, p. 109.
  10. Portmann, Michael. Communist Retaliation and Persecution on Yugoslav Territory during and after WWII (1943–1950). Vienna: GRIN Verlag, p. 23.
  11. «Škofja Loka - Cerkev sv. Jakoba». Register kulturne dediščine. Slovenian Ministry of Culture. Skatīts: 2019. gada 24. oktobris.
  12. «Škofja Loka - Cerkev Marijinega brezmadežnega spočetja». Register kulturne dediščine. Slovenian Ministry of Culture. Skatīts: 2019. gada 24. oktobris.
  13. «Škofja Loka - Cerkev sv. Ane». Register kulturne dediščine. Slovenian Ministry of Culture. Skatīts: 2019. gada 24. oktobris.
  14. «Škofja Loka - Cerkev Žalostne Matere božje». Register kulturne dediščine. Slovenian Ministry of Culture. Skatīts: 2019. gada 24. oktobris.
  15. «Škofja Loka - Pokopališče». Register kulturne dediščine. Slovenian Ministry of Culture. Skatīts: 2019. gada 24. oktobris.
  16. «Knjižnica v Škofji Loki». Družina (Slovenian). 2006. gada 23. jūlijs.
  17. «Sister City Program / City of Rock Springs, Wyoming». www.rswy.net. City of Rock Springs. Skatīts: 2019. gada 5. februāris.
  18. «Douzelage.org: Home». www.douzelage.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-02-17. Skatīts: 2009-10-21.
  19. «Douzelage.org: Member Towns». www.douzelage.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-04-06. Skatīts: 2009-10-21.