Japāņu valodas romanizācija
Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: Terminu latviskojumi Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Japāņu valodas romanizācija (japāniski saukta par rōmaji (japāņu: ローマ字 ) - latviski izrunā kā "rōmadži" un kas nozīmē "latīņu burti") ir latīņu alfabēta lietošana, lai rakstītu japāņu valodā, kas parasti tiek rakstīta logogrāfiskās rakstu zīmēs, no ķīniešu valodas aizgūtās zīmēs (kanji) un sillabiskos skriptos (kana). Tas tiek darīts jebkurā kontekstā, kur japāņu tekstam ir jābūt saprotamam cilvēkiem, kas nezin japāņu valodu, piemēram, ielu nosaukumos, pasēs, vārdnīcās un mācību grāmatās tiem, kas mācās japāņu valodu. Vārds "rōmaji" dažkārt tiek nepareizi transliterēts kā romanji vai rōmanji ("n" pirms "j").
Ir vairākas romanizācijas sistēmas; trīs galvenās ir Hepburn romanizācija, Kunrei-shiki Rōmaji, (ISO 3602), Nihon-shiki Rōmaji (ISO 3602 Strict). Hepburn romanizācijas varianti ir visplašāk lietotie.
Visi japāņi, kas ir apmeklējuši pamatskolu (kopš Otrā Pasaules Kara), ir mācīti lasīt un rakstīt romanizētā japāņu valodā. Romanizācija ir visizplatītākais veids japāņu valodas ievadei teksta apstrādes programmās un datoros, tādēļ gandrīz visi japāņi ir spējīgi rakstīt un lasīt, izmantojot rōmaji. Galvenokārt rōmaji pielieto datoros un citās elektroniskās ierīcēs, kas kaut kādu iemeslu dēļ neatbalsta japāņu rakstu zīmju attēlošanu vai ievadi, mācību materiālos ārzemniekiem vai akadēmiskos rakstos angļu (vai kādā citā valodā) par ar Japānu saistītām tēmām (piemēram, lingvistiku vai literatūru).
Latvijas Universitātes izmantotā transkripcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī transkripcija tiek izmantota Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļā.[nepieciešama atsauce] Šo sistēmu lieto, lai atveidotu japāņu valodas vārdus neakadēmiskos tekstos un japāņu personu vādus, vietu nosaukumus un citus plaši lietojamus vārdus visos tekstos. Ja latviešu valodā jau ir plaši pielietots vārds attiecīgam objektam, tad lieto to (piemēram, raksta Hokaido, nevis Hokkaidō).
Šai transkripcijai nav oficiālā statusa un tā var ar laiku mainīties.
Bāzes Kana (tīras skaņas) | Salikteņu skaņas | ||||||
あ a ア | い i イ | う u ウ | え e エ | お o オ | (ゃ ja ャ) | (ゅ ju ュ) | (ょ jo ョ) |
か ka カ | き ki キ | く ku ク | け ke ケ | こ ko コ | きゃ kja キャ | きゅ kju キュ | きょ kjo キョ |
さ sa サ | し ši シ | す su ス | せ se セ | そ so ソ | しゃ ša シャ | しゅ šu シュ | しょ šo ショ |
た ta タ | ち či チ | つ cu ツ | て te テ | と to ト | ちゃ ča チャ | ちゅ ču チュ | ちょ čo チョ |
な na ナ | に ņi ニ | ぬ nu ヌ | ね ne ネ | の no ノ | にゃ ņa ニャ | にゅ ņu ニュ | にょ ņo ニョ |
は ha ハ | ひ hi ヒ | ふ fu フ | へ he ヘ | ほ ho ホ | ひゃ hja ヒャ | ひゅ hju ヒュ | ひょ hjo ヒョ |
ま ma マ | み mi ミ | む mu ム | め me メ | も mo モ | みゃ mja ミャ | みゅ mju ミュ | みょ mjo ミョ |
や ja ヤ | ゆ ju ユ | よ jo ヨ | |||||
ら ra ラ | り ri リ | る ru ル | れ re レ | ろ ro ロ | りゃ rja リャ | りゅ rju リュ | りょ rjo リョ |
わ wa ワ | を o ヲ[p 1] | ||||||
ん n ン | |||||||
Balsīgie līdzskaņi | Balsīgo līdzskaņu salikteņi | ||||||
が ga ガ | ぎ gi ギ | ぐ gu グ | げ ge ゲ | ご go ゴ | ぎゃ gja ギャ | ぎゅ gju ギュ | ぎょ gjo ギョ |
ざ dza ザ | じ dži ジ | ず dzu ズ | ぜ dze ゼ | ぞ dzo ゾ | じゃ dža ジャ | じゅ džu ジュ | じょ džo ジョ |
だ da ダ | (ぢ dži ヂ)[p 2] | (づ dzu ヅ)[p 3] | で de デ | ど do ド | ぢゃ dža ヂャ | ぢゅ džu ヂュ | ぢょ džo ヂョ |
ば ba バ | び bi ビ | ぶ bu ブ | べ be ベ | ぼ bo ボ | びゃ bja ビャ | びゅ bju ビュ | びょ bjo ビョ |
"P" sērija | "P" salikteņi | ||||||
ぱ pa パ | ぴ pi ピ | ぷ pu プ | ぺ pe ペ | ぽ po ポ | ぴゃ pja ピャ | ぴゅ pju ピュ | ぴょ pjo ピョ |
- ↑ を izmanto tikai kā partikulu, ヲ reti sastopama.
- ↑ To vietā izmanto じ / ジ.
- ↑ To vietā izmanto ず / ズ.
- Garām skaņām izmanto garumzīmes: ああ = ā, いい = ī, うう = ū, えい/ええ = ē, おお/おう = ō, piemēram, おばあさん = obāsan, おじいさん = odžīsan, すうじ = sūdži, ほうりつ = hōricu.
- Atkārtotām skaņām izmanto attiecīgo burtu atkārtojumus, piemēram, かった = katta, さっか = sakka, はっぱ = happa, ざっし = dzašši, さんねん = sannen.
- ヴぃ skaņai izmanto vi, piemēram, ラトヴィア = Ratovia (Latvija).
- じ un ぢ skaņām ir vienāda izruna, bet atšķirīgs pieraksts, tādēļ latviešu valodā tās apzīmē vienādi ar dži.
- ず un づ skaņām ir ļoti līdzīga izruna, bet atšķirīgs pieraksts, latviešu valodā tās apzīmē vienādi ar dzu.
- わ japāņu valodā skan mīkstāk nekā va , tādēļ izmanto angļu w, transkribējot skaņu kā wa.
- Šajā transkripcijā izmanto latviešu valodā parasti nelietojamās ō un w.
Hepberna romanizācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pa kreisi dota hiragana, pa vidu Hepberna romanizācija, pa labi katakana. Sarkanā krāsā norādītas vēsturiski lietotas zīmes.
Bāzes Kana (tīras skaņas) | Salikteņu skaņas | ||||||
あ a ア | い i イ | う u ウ | え e エ | お o オ | (ゃ ya ャ) | (ゅ yu ュ) | (ょ yo ョ) |
か ka カ | き ki キ | く ku ク | け ke ケ | こ ko コ | きゃ kya キャ | きゅ kyu キュ | きょ kyo キョ |
さ sa サ | し shi シ | す su ス | せ se セ | そ so ソ | しゃ sha シャ | しゅ shu シュ | しょ sho ショ |
た ta タ | ち chi チ | つ tsu ツ | て te テ | と to ト | ちゃ cha チャ | ちゅ chu チュ | ちょ cho チョ |
な na ナ | に ni ニ | ぬ nu ヌ | ね ne ネ | の no ノ | にゃ nya ニャ | にゅ nyu ニュ | にょ nyo ニョ |
は ha ハ | ひ hi ヒ | ふ fu フ | へ he ヘ | ほ ho ホ | ひゃ hya ヒャ | ひゅ hyu ヒュ | ひょ hyo ヒョ |
ま ma マ | み mi ミ | む mu ム | め me メ | も mo モ | みゃ mya ミャ | みゅ myu ミュ | みょ myo ミョ |
や ya ヤ | ゆ yu ユ | よ yo ヨ | |||||
ら ra ラ | り ri リ | る ru ル | れ re レ | ろ ro ロ | りゃ rya リャ | りゅ ryu リュ | りょ ryo リョ |
わ wa ワ | ゐ wi ヰ | ゑ we ヱ | を wo ヲ | ||||
ん n ン | |||||||
Balsīgie līdzskaņi | Balsīgo līdzskaņu salikteņi | ||||||
が ga ガ | ぎ gi ギ | ぐ gu グ | げ ge ゲ | ご go ゴ | ぎゃ gya ギャ | ぎゅ gyu ギュ | ぎょ gyo ギョ |
ざ za ザ | じ ji ジ | ず zu ズ | ぜ ze ゼ | ぞ zo ゾ | じゃ ja ジャ | じゅ ju ジュ | じょ jo ジョ |
だ da ダ | ぢ ji ヂ | づ zu ヅ | で de デ | ど do ド | ぢゃ ja ヂャ | ぢゅ ju ヂュ | ぢょ jo ヂョ |
ば ba バ | び bi ビ | ぶ bu ブ | べ be ベ | ぼ bo ボ | びゃ bya ビャ | びゅ byu ビュ | びょ byo ビョ |
"P" sērija | "P" salikteņi | ||||||
ぱ pa パ | ぴ pi ピ | ぷ pu プ | ぺ pe ペ | ぽ po ポ | ぴゃ pya ピャ | ぴゅ pyu ピュ | ぴょ pyo ピョ |
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|