Palsa
| Palsa | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | pie Slapjuma k. 57°15′52″N 25°45′05″E / 57.26444°N 25.75139°E |
| Nosaukums augštecē | Ūdrupe |
| Ieteka | Vizla 57°28′06″N 26°21′27″E / 57.46833°N 26.35750°EKoordinātas: 57°28′06″N 26°21′27″E / 57.46833°N 26.35750°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 64,6 km |
| Kritums | 154 m |
| Gada notece | 0,05 km³ |
| Baseina platība | 236,3 km² |
| Galvenās pietekas | Kļavaisa |
Palsa[1] ir Vizlas, senāk Gaujas, kreisā pieteka Ziemeļvidzemē. Sākas (augštecē saukta Ūdrupe) dienvidrietumos no Slapjuma kalna Dzērbenes pagastā. Augštece uzņem Ķežu un Papalša ezeru ūdeņus, tek pa mežainu un paugurainu apvidu Vidzemes augstienes ziemeļu daļā. Vidustece tek pa Augšgaujas pazeminājumu izteiktā ielejā. Drustu pagastā Duniju dzirnavezers (19,3 ha). Lejpus Palsmanes pēc 1960. gada izveidoja pārrakumu uz Vizlu, izveidojot 3 km garo Jaunpalsu jeb Lūkupes kanālu. Pa šo jaunupi bija paredzēts novadīt daļu Palsas ūdeņu, taču tika izskalota tik dziļa gultne, ka visi Palsas ūdeņi sāka tecēt uz zemāk esošo Vizlu. Palsas vecgultne līdz Rauzas ietekai pilnībā aizlīdzināta. Agrākā upes baseina lielākā ūdeņu daļa tiek novadīta pa Vecpalsu.[2]
Lielākās pietekas: Kļavaisa, Ķeņģu strauts, Akmeņupīte (kreisās), Naucupīte (labā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Palsmane, Variņi. Upi šķērso autoceļš P27.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Informācija par objektu: Palsa». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2017. gada 1. martā.
- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.