Dzērbenes pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzērbenes pagasts
Dzērbenes pagasts LocMap.png
Dzērbenes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Vecpiebalgas novads
Centrs: Dzērbene
Platība: 124,6 km2
Iedzīvotāji (2016): 863[1]
Blīvums: 7.1 iedz./km2
Mājaslapa: www.vecpiebalga.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Schloß-Serben
krievu: Зербенская
Dzērbenes pagasts Vikikrātuvē

Dzērbenes pagasts ir viens no Vecpiebalgas novada pagastiem tā ziemeļos. Robežojās ar Vecpiebalgas novada Taurenes pagastu, Cēsu novada Vaives pagastu, Priekuļu novada Veselavas pagastu, Raunas novada Raunas un Drustu pagastiem, Smiltenes novada Launkalnes pagastu un Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastu. Pagasta centrs atrodas Dzērbenē.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asmeņupīte, Auļupīte, Dzērbe, Dzestrene, Gauja, Ķirkumupīte, Līčupe, Lubūžupīte, Maiļupīte, Māļupīte, Mellužupīte, Meļļupe, Mežmaļupīte, Pastupīte, Rauna, Skolasupīte, Skraustupīte, Vilkupīte.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir vairāk par 25 ezeru un citas sīkākas ūdenskrātuves. Dzērbenēs pagastā ir daudz ainaviski bagātu, skaistu vietu ar atpūtas iespējām pie ezeriem.

Arāja ezers, Asaru ezers, Asmenis, Brenkūzis, Gulbenes ezers, Ievalču ezers, Ilzes ezers, Juveris, Kapsētas ezers, Kaupēnu Velniņi, Kaupēnu ezers, Lielais Apadu ezers, Lielais Velniņš, Mazais Apadu ezers, Mazais Velniņš, Mācītājmuižas ezers, Raunaisis, Sietaliņš, Spanderu ezers, Sūnīšu ezers, Vāržums, Šķesteru ezers.

Lielākie ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nr. Ezers Platība (km2) Vidējais dziļums, metri Lielākais dziļums, metri
1. Juveris 77,5 8,5 20,2
2. Raunaisis 31,0 1,3 3,0
3. Gulbenes ezers 30,3 1,2 1,9
4. Arāja ezers 16,6 5,7 18,0
5. Kapsētas ezers 11,6 1,9 3,0
6. Kaupēnu ezers 11,3 4,3 8,0
7. Ilzes ezers 10,0 3,2 10,0

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 13. gadsimta sākumam kā atsevišķs novads ietilpa Tālavas latgaļu valstī. Pēc Tālavas sadalīšanas pārgāja Rīgas virsbiskapijas īpašumā, kuru pārvaldīja Rīgas biskaps Alberts. Kad tika dibināta Raunas pils, kopā ar Raunu, Smilteni un Piebalgu ierakstijās Raunas pilsnovadā. Izveidojās Dzērbenes un Drustu draudzes, kuram piederīgie Dievu lūdza Raunas pils baznīcā. Ap 1430. gadu Dzērbene un Drusti tika atdalīti kā patstāvīga draudze.

Ziemeļu kara laikā Dzērbene, Rauna, Piebalga, Cesvaine un citas Vidzemes pilsētas bija nopostītas. No 1657. gada līdz pat 18. gadsimta sākumam Dzerbenes novadu apmeklēja Sērga, Mēris, neraža, bads, epidēmijas un krievu dragūnu pulki, kuri pec Cēsu ieņemšanas dedzināja visu, nogalinot visus, kurus nevarēja aizdzīt vergos un kuri nenoslēpās mežā.

1935. gadā pagasta platība bija 110 km² un tajā dzīvoja 1825 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Dzēbenes un Meļļu ciema padomes. 1951. gadā Dzērbenes ciemam pievienoja atpakaļ Meļļu ciemu. 1961. gadā pievienoja Raunas ciema un Taurenes ciema padomju saimniecības "Dzērbene" teritoriju, bet Raunas ciemam pievienoja kolhoza "Sarkanais oktobris" zemes. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.[2] 2009. gadā pagasts iekļauts Vecpiebalgas novada sastāvā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūrvēsturiskie pieminekļi: Dzērbenes muižas kungu māja (celta 18. gadsimta beigās kā klasicisma stila ēka). 19. gadsimta beigās pilij uzbūvēts masīvs neogotikas stila tornis. Pili ieskauj septiņu dīķu kaskāde.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas: Apši, Auļi, Dzērbene, Kleķeri, Kurmi, Šovītes.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts