Pāriet uz saturu

Dzērbenes pagasts

Vikipēdijas lapa
Dzērbenes pagasts
Dzērbenes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Cēsu novads
Centrs: Dzērbene
Kopējā platība:[1] 124,7 km2
 • Sauszeme: 120,7 km2
 • Ūdens: 4,0 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 763
Blīvums (2024): 6,3 iedz./km2
Mājaslapa: www.vecpiebalga.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Schloß-Serben
krievu: Зербенская
Dzērbenes pagasts Vikikrātuvē

Dzērbenes pagasts ir viens no Cēsu novada pagastiem. Robežojās ar sava novada Taurenes pagastu, Vaives, Veselavas un Zosēnu pagastiem, kā arī Smiltenes novada Raunas, Drustu un Launkalnes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Dzērbenē.

Asmeņupīte, Auļupīte, Dzērbe, Dzestrene, Gauja, Ķirkumupīte, Līčupe, Lubūžupīte, Maiļupīte, Māļupīte, Mellužupīte, Meļļupe, Mežmaļupīte, Pastupīte, Rauna, Skolasupīte, Skraustupīte, Vilkupīte.

Pagasta teritorijā ir vairāk par 25 ezeru un citas sīkākas ūdenskrātuves. Dzērbenēs pagastā ir daudz ainaviski bagātu, skaistu vietu ar atpūtas iespējām pie ezeriem.

Arāja ezers, Asaru ezers, Asmenis, Brenkūzis, Gulbenes ezers, Ievalču ezers, Ilzes ezers, Juveris, Kapsētas ezers, Kaupēnu Velniņi, Kaupēnu ezers, Lielais Apadu ezers, Lielais Velniņš, Mazais Apadu ezers, Mazais Velniņš, Mācītājmuižas ezers, Raunaisis, Sietaliņš, Spanderu ezers, Sūnīšu ezers, Vāržums, Šķesteru ezers.

Nr. Ezers Platība (ha) Vidējais dziļums, metri Lielākais dziļums, metri
1. Juveris 77,5 8,5 20,2
2. Raunaisis 31,0 1,3 3,0
3. Gulbenes ezers 30,3 1,2 1,9
4. Arāja ezers 16,6 5,7 18,0
5. Kapsētas ezers 11,6 1,9 3,0
6. Kaupēnu ezers 11,3 4,3 8,0
7. Ilzes ezers 10,0 3,2 10,0

Līdz 13. gadsimta sākumam kā atsevišķs novads ietilpa Tālavas latgaļu valstī. Pēc Tālavas sadalīšanas pārgāja Rīgas virsbiskapijas īpašumā, kuru pārvaldīja Rīgas biskaps Alberts. Kad tika dibināta Raunas pils, kopā ar Raunu, Smilteni un Piebalgu ierakstijās Raunas pilsnovadā. Izveidojās Dzērbenes un Drustu draudzes, kuram piederīgie Dievu lūdza Raunas pils baznīcā. Ap 1430. gadu Dzērbene un Drusti tika atdalīti kā patstāvīga draudze.

Ziemeļu kara laikā Dzērbene, Rauna, Piebalga, Cesvaine un citas Vidzemes pilsētas bija nopostītas. No 1657. gada līdz pat 18. gadsimta sākumam Dzerbenes novadu apmeklēja Sērga, Mēris, neraža, bads, epidēmijas un krievu dragūnu pulki, kuri pēc Cēsu ieņemšanas dedzināja visu, nogalinot visus, kurus nevarēja aizdzīt vergos un kuri nenoslēpās mežā.

1935. gadā pagasta platība bija 110 km² un tajā dzīvoja 1825 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Dzērbenes un Meļļu ciema padomes. 1951. gadā Dzērbenes ciemam pievienoja atpakaļ Meļļu ciemu. 1961. gadā pievienoja Raunas ciema un Taurenes ciema padomju saimniecības "Dzērbene" teritoriju, bet Raunas ciemam pievienoja kolhoza "Sarkanais oktobris" zemes. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu Cēsu rajona sastāvā.[4] 2009. gadā pagasts iekļauts Vecpiebalgas novada sastāvā. 2021. gadā Vecpiebalgas novadu iekļāva Cēsu novadā.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi: Dzērbenes muižas kungu māja (celta 18. gadsimta beigās kā klasicisma stila ēka). 19. gadsimta beigās pilij uzbūvēts masīvs neogotikas stila tornis. Pili ieskauj septiņu dīķu kaskāde.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 000—    
19591 575−21.3%
19671 299−17.5%
GadsIedz.±%
19791 097−15.6%
19891 161+5.8%
20001 105−4.8%
GadsIedz.±%
2011868−21.4%
2021724−16.6%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas: Apši, Auļi, Brici, Dzērbene, Kleķeri, Kurmi, Meļļi, Šovītes.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. februārī. Skatīts: 2021. gada 18. janvārī.
  6. OSP