Jaunsaimniecība
Jaunsaimniecība bija neliela individuāla lauku saimniecība Latvijā, kas tika izveidota 1920. gada agrārās reformas rezultātā.[1] Jaunsaimniecība varēja būt no 15 līdz 27 ha izmērā. Agrārās reformas rezultātā, no 1920. līdz 1937. gadam tika izveidots ap 54 tūkstoši jaunsaimniecību.[2][3]
Jaunsaimniecības izmērā bija no 15 līdz 22 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.[4] Lauksaimniecībā nederīgu zemi ar vai bez meža, ūdeņus, purvus varēja piešķirt virs normas, bet ne vairāk par 5 ha, t. sk. arī mežu līdz 3 ha. Kopumā jaunsaimniecība varēja būt līdz 27 ha izmērā.[2]
Jaunsaimniecībās galvenokārt dominēja roku darbs, lauki tika apstrādāti ar zirgiem, jo lauksaimniecībai vajadzīgo mašīnu iegāde neatmaksājās. Ļoti bieži jaunsaimniecību īpašniekiem trūka līdzekļu un, tā kā bieži šie cilvēki bija bez saimniekošanas pieredzes, tiem nepietika prasmes. Tāpēc jaunsaimniecības nespēja atmaksāt no valsts saņemtos aizdevumus un bieži nonāca ūtrupē.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Кас ir Jaunsaimniecība? Terminu un Svešvārdu vārdnīca Vardnica.lv». www.vardnica.lv. Skatīts: 2022-09-23.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «agrārā reforma Latvijā, 1920.–1937. gads». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2022-09-23.
- ↑ «Latvijas Republikas Saimnieciskā Un Ekonomiskā Attīstība | PDF». Scribd (krievu). Skatīts: 2022-09-23.
- ↑ «jaunsaimniecība | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2022-09-23.