Javiešu valoda

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Javiešu valoda
Basa Jawa
Aksara Jawa - basa.svg
Valodu lieto: Javā (Indonēzijā)
Pratēju skaits: no 75[1] līdz 100[2] miljoniem
Valodu saime: austronēziešu
 malajiešu-polinēziešu (MP)
  kodola malajiešu-polinēziešu
   Javiešu valoda 
Rakstība: latīņu alfabēts, javiešu alfabēts, pegonas alfabēts
Valodas kodi
ISO 639-1: jv
ISO 639-2: jav
ISO 639-3: dažādi:
jav — javiešu valoda
jvn — Karību javiešu valoda
jas — Jaunkaledonijas javiešu valoda
osi — osingu valoda
tes — tengeru valoda
kaw — kavi jeb senā javiešu valoda 
Javanese language distribution.png

Javiešu valoda (basa Jawa, Aksara Jawa - basa.svg, izrunā: [bɔsɔ d͡ʒɔwɔ]) ir austronēziešu saimes valoda, kurā galvenokārt runā javieši, kas pārsvarā apdzīvo Javas salu Indonēzijā. Pēc pratēju skaita tā ir viena no lielākajām austronēziešu saimes valodām. Lai gan ikdienā ļoti daudz cilvēku runā šajā valodā, tai nav valsts valodas statuss. Indonēzijas valsts valoda ir tikai indonēziešu valoda. No 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum javiešu valoda kopā ar nīderlandiešu valodu bija Nīderlandes Austrumindijas oficiālā valoda.

Javiešu valoda ir viena no malajiešu-polinēziešu valodām. Tiek lēsts, ka javiešu valodu prot no 75 miljoniem[1] līdz 100 miljoniem[2] cilvēku. Aptuveni 90% javiešu valodas pratēju dzīvo Javas salā, bet pārējie javiešu valodas pratēji dzīvo citās Indonēzijas salās. Nozīmīgas javiešu valodas pratēju kopienas ir arī Surinamā un Jaunkaledonijā, kur ir izveidojušās attiecīgi Karību javiešu valodas un Jaunkaledonijas javiešu valodas dialekti. Arī Javā pastāv vairāki javiešu valodas dialekti. Standarta javiešu valoda ir izplatīta Javas pilsētās Surakartā un Jogjakartā.

Rakstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu javiešu valodas rakstībā tiek izmantots latīņu alfabēts, bet līdz 20. gadsimta vidum tika izmantota javiešu rakstība, ko paši javiešu valodas pratēji sauc par Aksara Jawa, Hanacaraka un Carakan. Tā ir abugida (abugidas rakstībām ir raksturīgi simboli, kas apzīmē zilbes, kuras veido vispirms viens līdzskanis un tad viens patskanis). Šī rakstība ir veidojusies no kavi valodas (senās javiešu valodas) rakstības, kas savukārt ir cēlusies no pallavas. Javiešu rakstībā ir 20 simboli, kuri sākas ar līdzskani. Pēc noklusējuma patskanis tajā ir mums zināmā skaņa, kuru apzīmē ar “a”. Rakstībā ir papildu simboli citiem patskaņiem.

15. gadsimtā reliģisko tekstu un dzejas pierakstīšanā tika izmantota pegonas rakstība, kas balstījās uz arābu rakstību.

Attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kavi valoda ir javiešu valodas agrīnais variants, tāpēc tā tiek saukta arī par seno javiešu valodu. Šī valodas izplatība bija Javas salas austrumos. Kā literārā valoda tā tika izmantota arī citās Javas tuvumā esošajās salās, piemēram, Bali. Kavi valodā ir daudz aizguvumu no sanskrita. 13. un 14. gadsimtā kavi valoda transformējās vidus javiešu valodā, pēc kuras sekoja jaunā javiešu valoda un visbeidzot izveidojās mūsdienu javiešu valoda.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Concise Encyclopedia of Languages of the World. Elsevier. 2010. ISBN 9780080877754.
  2. 2,0 2,1 «Яванский язык» (krievu). Большая российская энциклопедия. 2017. Skatīts: 2021. gada 6. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]