Jenoti
| Jenoti Procyon, (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Krabjēdājjenots (Procyonidae cancrivorus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Jenotu dzimta (Procyonidae) |
| Ģints | Jenoti (Procyon) |
 Jenoti Vikikrātuvē | |
Jenoti, jenotu ģints (Procyon) dzīvnieki ir jenotu dzimtas (Procyonidae) jenotveidīgie plēsēji. Ģenētiskie pētījumi pierāda, ka jenotu tuvākie radinieki ir gredzenastes kaķi un kakomicliji.[1]
Jenotu ģintī ir 3 sugas. Visbiežāk sastopamā ir parastais jenots (Procyon lotor), kas dzīvo Ziemeļamerikā un ir introducēts arī Eiropā. Daudz retākas sugas ir Kosumelas jenots (Procyon pygmaeus) un krabjēdājjenots (Procyon cancrivorus), kas dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
Dažas parastā jenota pasugas kādreiz tika uzskatītas par patstāvīgām sugām, tomēr veicot ģenētiskos pētījumus, zinātnieki secināja, ka tās ir parastā jenota pasugas. Tā par pasugām kļuva Barbadosas jenots (Procyon lotor gloveralleni), Gvadelupas jenots (Procyon lotor minor), Marijas salu jenots (Procyon lotor insularis) un Bahamu jenots (Procyon lotor maynardi).
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_1.jpg)
Lai arī dažādām sugām augumu izmēri ir atšķirīgi, kopumā jenotu ķermeņi kopā ar asti ir 51 - 100 cm gari, astes garums variē 20 - 41 cm, un to svars ir 4,5 - 16 kg. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Vismazākais no visām trijām jenotu sugām ir Kosumelas jenots (Procyon pygmaeus). Visām sugām ir kupla ar gredzenveida krāsojumu aste, un uz sejas melna maska, kas atgādina brilles. Kažoki ir vairāk vai mazāk kupli, bet to krāsa kopumā ir pelēka vai pelēkbrūna. Kosumelas jenots atšķiras no pārējiem ar to, ka tā astes pamatkrāsa ir dzeltenbrūna.[2]
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jenoti ir slaveni ar saviem īkšķiem, jo spēj atvērt aizvērtas burkas un durvis. Pakaļkāju pēdas atgādina cilvēka pēdas, bet priekškājas cilvēku plaukstas. Tie ir gudri, atjautīgi dzīvnieki, un spēj piemēroties dažādām vidēm un apstākļiem līdzīgi koijotiem. Tos reizēm uzskata par traucēkli un kaitēkļiem, jo bez aizspriedumiem apmetas cilvēku mājokļu tuvumā. Jenoti ir visēdāji un labprāt mielojas pilsētu izgāztuvēs, pārbaudot atkritumus. Jenoti ir aktīvi naktī, un barības meklējumos apēdīs jebko ēdamu. Tie labi kāpj kokos un peld. Lai arī jenoti neguļ ziemas miegu, aukstā laikā tie var nogulēt vairākas dienas.[3]
Jenoti savvaļā var nodzīvot līdz 16 gadiem, lai gan daudzi nomirst pirmajā gadā. Tie, kas pārdzīvo bērnību un jaunību, vidēji dzīvo 5 gadus. Visbiežāk jenoti aiziet bojā cilvēku, kas tos medī un notriec ar automašīnām un nepietiekamas barības dēļ.[4]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jenoti (Procyon)
- Kosumelas jenots (Procyon pygmaeus)
- Krabjēdājjenots (Procyon cancrivorus)
- Parastais jenots (Procyon lotor)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ K.-P. Koepfli, M. E. Gompper, E. Eizirik, C.-C. Ho, L. Linden, J. E. Maldonado, R. K. Wayne (2007). "Phylogeny of the Procyonidae (Mammalia: Carvnivora): Molecules, morphology and the Great American Interchange". Molecular Phylogenetics and Evolution 43: 1076–1095. doi:10.1016/j.ympev.2006.10.003
- ↑ raccoon: Definition from Answers.com
- ↑ Raccoon Babies
- ↑ ADW: Procyon lotor: Information
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Raccoon Tracks
- Jenotu attēlu galerija (loomcom.com)