Jenoti

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jenoti
Procyon, (Linnaeus, 1758)
Krabjēdājjenots (Procyonidae cancrivorus)
Krabjēdājjenots (Procyonidae cancrivorus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta Caunveidīgie (Musteloidea)
Dzimta Jenotu dzimta (Procyonidae)
Ģints Jenoti (Procyon)

Jenoti, jenotu ģints (Procyon) dzīvnieki ir jenotu dzimtas (Procyonidae) jenotveidīgie plēsēji. Ģenētiskie pētījumi pierāda, ka jenotu tuvākie radinieki ir gredzenastes kaķi un kakomicliji.[1]

Jenotu ģintī ir 3 sugas. Visbiežāk sastopamā ir parastais jenots (Procyon lotor), kas dzīvo Ziemeļamerikā un ir introducēts arī Eiropā. Daudz retākas sugas ir Kosumelas jenots (Procyon pygmaeus) un krabjēdājjenots (Procyon cancrivorus), kas dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā.

Dažas parastā jenota pasugas kādreiz tika uzskatītas par patstāvīgām sugām, tomēr veicot ģenētiskos pētījumus, zinātnieki secināja, ka tās ir parastā jenota pasugas. Tā par pasugām kļuva Barbadosas jenots (Procyon lotor gloveralleni), Gvadelupas jenots (Procyon lotor minor), Marijas salu jenots (Procyon lotor insularis) un Bahamu jenots (Procyon lotor maynardi).

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastais jenots (Procyon lotor) ir ar masīvāku ķermeņa uzbūvi kā pārējie jenoti

Lai arī dažādām sugām augumu izmēri ir atšķirīgi, kopumā jenotu ķermeņi kopā ar asti ir 51 - 100 cm gari, astes garums variē 20 - 41 cm, un to svars ir 4,5 - 16 kg. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Vismazākais no visām trijām jenotu sugām ir Kosumelas jenots (Procyon pygmaeus). Visām sugām ir kupla ar gredzenveida krāsojumu aste, un uz sejas melna maska, kas atgādina brilles. Kažoki ir vairāk vai mazāk kupli, bet to krāsa kopumā ir pelēka vai pelēkbrūna. Kosumelas jenots atšķiras no pārējiem ar to, ka tā astes pamatkrāsa ir dzeltenbrūna.[2]

Īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jenota priekškājas pēda

Jenoti ir slaveni ar saviem īkšķiem, jo spēj atvērt aizvērtas burkas un durvis. Pakaļkāju pēdas atgādina cilvēka pēdas, bet priekškājas cilvēku plaukstas. Tie ir gudri, atjautīgi dzīvnieki, un spēj piemēroties dažādām vidēm un apstākļiem līdzīgi koijotiem. Tos reizēm uzskata par traucēkli un kaitēkļiem, jo bez aizspriedumiem apmetas cilvēku mājokļu tuvumā. Jenoti ir visēdāji un labprāt mielojas pilsētu izgāztuvēs, pārbaudot atkritumus. Jenoti ir aktīvi naktī, un barības meklējumos apēdīs jebko ēdamu. Tie labi kāpj kokos un peld. Lai arī jenoti neguļ ziemas miegu, aukstā laikā tie var nogulēt vairākas dienas.[3]

Jenoti savvaļā var nodzīvot līdz 16 gadiem, lai gan daudzi nomirst pirmajā gadā. Tie, kas pārdzīvo bērnību un jaunību, vidēji dzīvo 5 gadus. Visbiežāk jenoti aiziet bojā cilvēku, kas tos medī un notriec ar automašīnām un nepietiekamas barības dēļ.[4]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. K.-P. Koepfli, M. E. Gompper, E. Eizirik, C.-C. Ho, L. Linden, J. E. Maldonado, R. K. Wayne (2007). "Phylogeny of the Procyonidae (Mammalia: Carvnivora): Molecules, morphology and the Great American Interchange". Molecular Phylogenetics and Evolution 43: 1076–1095. doi:10.1016/j.ympev.2006.10.003
  2. raccoon: Definition from Answers.com
  3. Raccoon Babies
  4. ADW: Procyon lotor: Information

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]