Bahamu jenots

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bahamu jenots
Procyon lotor maynardi
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaSuņveidīgie (Caniformia)
VirsdzimtaSermuļu virsdzimta (Musteloidea)
DzimtaJenotu dzimta (Procyonidae)
ĢintsJenoti (Procyon)
SugaParastais jenots (Procyon lotor)
PasugaBahamu jenots (Procyon lotor maynardi)
Bahamu jenots Vikikrātuvē

Bahamu jenots (Procyon lotor maynardi) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga. Tā ir endēmiska Ņūprovidensas salas (Bahamās) jenotu pasuga.[1]

Nesenā pagātnē Bahamu jenots tika klasificēts kā patstāvīga jenotu suga Procyon maynardi, bet 2000. gados veicot DNS pētījumus, zinātnieki noskaidroja, ka Bahamu jenots ir parastā jenota pasuga. Fakts, ka jenots atrodas Bahamu salā, tiek skaidrots ar cilvēku faktoru. Jenotu salā ir ievedis cilvēks. Vistuvākais Bahamu jenota radinieks ir Gvadelupas jenots, kas dzīvo Gvadelupas salās 2000 km attālumā.[2] Ģenētiskie pētījumi pierādīja, ka starp abām populācijām praktiski nav atšķirību. Šobrīd "Pasaules Zīdītāju sarkastā" (Mammal Species of the World) Gvadelupas jenots tiek sistematizēts kā Bahamu jenots, un nosaukums Procyon lotor minor tiek uzskatīts par Bahamu jenota Procyon lotor maynardi sinonīmu.[3]

Bahamu jenotu populācija ir sadrumstalota, un tās kopējais daudzums ir mazāks par 2500 dzīvniekiem. Jenots tika klasificēts kā apdraudēta suga 1996. gadā, tomēr nekādi aizsardzības pasākumi salā nav ieviesti.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salīdzinot ar vidēja auguma parasto jenotu, Bahamu jenots ir maza auguma, kas ir raksturīgi salu dzīvniekiem, kas ilgstoši dzīvo izolācijā.[1] Tam salīdzinoši ir smalka kaulu uzbūve, un ārēji tas ir līdzīgs Gvadelupas jenotam un mazā auguma pasugām, kas dzīvo Floridas apkaimē. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Ķermeņa garums bez astes ir 41—60 cm, astes garums 20—40 cm.[4]

Bahamu jenota kažoks ir pelēkā krāsā, ar nelielu brūnu nokrāsu uz kakla un pleciem. Reizēm mēdz būt arī melni Bahamu jenoti.[4] Pelēkajiem jenotiem Acu melnā "maska" nav vienlaidus, pa vidu starp acīm stiepjas melna, vertikāla matojuma svītra, kas sākas uz pieres un beidzas pie degungala. Pavēderē pamatā aug tikai pavilna, to sedz tikai dažas akotspalvas. Astei ir 5—10 melni gredzeni.[4]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bahamu jenots ir vientuļnieks un nakts dzīvnieks, pa dienu tas guļ migā, bet barības meklējumos dodas naktī. Atšķirībā no saviem ziemeļu radiniekiem tas ziemas miegu neguļ un ir aktīvs visu gadu.[4]

Bahamu jenots kā visi jenoti ir visēdājs, tas barojas ar vēžveidīgajiem, kā langustiem un krabjiem, tie medī arī vardes un ēd augļus, ogas, sēklas un riekstus.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Zeveloff, Samuel I. (2002). Raccoons: A Natural History. Washington, D. C.: Smithsonian Books. pp. 44. ISBN 978-1-58834-033-7.
  2. Helgen, Kristofer M.; Wilson, Don E. (Januar 2003). "Taxonomic status and conservation relevance of the raccoons (Procyon spp.) of the West Indies". Journal of Zoology (Oxford: The Zoological Society of London) 259 (1): 69–76. doi:10.1017/S0952836902002972
  3. «Mammal Species of the World - Browse: Procyon». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. maijā. Skatīts: 2011. gada 8. jūlijā.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 «багамский енот, енот багамский (Procyon maynardi), ареал описание окрас тела багамского енота, размер среда обитания враги пища добыча поведение размножение созревание, багамс...». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. maijā. Skatīts: 2010. gada 13. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]