Krabjēdājjenots
| Krabjēdājjenots Procyon cancrivorus (Ž. Kivjē, 1798) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Jenotu dzimta (Procyonidae) |
| Ģints | Jenoti (Procyon) |
| Suga | Krabjēdājjenots (Procyon cancrivorus) |
| Izplatība | |
 | |
 Krabjēdājjenots Vikikrātuvē | |
Krabjēdājjenots (Procyon cancrivorus) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Krabjēdājjenots dzīvo mitrajos un purvainajos Centrālamerikas un Dienvidamerikas mežos, Trinidādas un Tobago salas ieskaitot. Tā izplatība sākas ar Kostarikas dienvidiem un beidzas ar Argentīnas ziemeļiem, un to var sastapt Argentīnas, Bolīvijas, Brazīlijas, Kolumbijas, Kostarikas, Ekvadoras, Franču Gviānas, Gajānas, Panamas, Paragvajas, Peru, Surinamas, Urugvajas un Venecuēlas teritorijās, kā arī Trinidādas un Tobago salās[1]
Tā izplatība Kostarikā un Panamā pārklājas ar parasto jenotu (Procyon lotor).[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārēji tas atgādina savu "brālēnu" parasto jenotu, bet ir par to slaidāks, veiklāks un nedaudz mazāks. Tā kažoka matojums ir īss un, salīdzinot ar parasto jenotu, plānāks, jo krabjēdājjenotam nav pavilnas, šī iemesla dēļ tas izskatās arī slaidāks.[2] Kažoka krāsa brūna vai pelēkbrūna, uz sejas tam ir melna "maska", kas atgādina maskarādes brilles. Atšķirībā no parastā jenota, kuram "brilles" sniedzas līdz ausīm, krabjēdājjenotam melnā acu maska drīz aiz acīm beidzas.[2] Tā aste ir kupla ar gredzenveida krāsojumu un proporcionāli garāka kā parastajam jenotam. Kājām ir tumši brūns matojums. Ķermeņa garums ir 54—65 cm, astes garums 25—38 cm, augstums skaustā apmēram 23 cm, svars 3—7 kg. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Abi dzimumi ziemā kļūst smagāki, bet vasarā vieglāki un slaidāki.[2]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krabjēdājjenots ir vientuļnieks un tas ir aktīvs nakts laikā.[2] To gandrīz vienmēr var sastapt tikai kāda avota, ezera vai upes krastā. Jenotiem ir ļoti labi attīstītas visas maņas, un tie ir inteliģenti dzīvnieki. Lai arī jenoti neredz krāsās, tiem ir lieliska nakts redze. Jenotiem ir ļoti labi attīstīta tauste, īpaši priekšķepām un degungalam, un jenoti spēj priekšķepas izmantot kā rokas. Tie spēj ar priekšķepām manipulēt ar priekšmetu, pirms to iebāž vai neiebāž mutē. Bieži var novērot, ka jenoti, pirms barību iebāž sev mutē, to nomazgā ūdenī. Dzīvnieku inteliģences tabulā, vērtējot spēju manipulēt ar priekšmetiem, jenoti atrodas aiz primātiem. Ir novērots, ka jenoti var mācīties ļoti ātri un pat pēc gada pārtraukuma atcerēties iemācīto.[2]
Lai arī krabjēdājjenoti ir vientuļnieki, barošanās vietās tie pacieš citus jenotus sev līdzās. Jaunie tēviņi pamet ģimeni un dodas savas teritorijas meklējumos, toties jaunās mātītes paliek mātes teritorijā. Pretējo dzimumu teritorijas mēdz pārklāties. Tēviņu izplatība ir saistīta ar pieejamo mātīšu teritorijām, toties mātīšu izplatība ir saistīta ar barības, ūdens un piemērotu slēptuvju resursiem.[2]
Krabjēdājjenotiem ir lieliska dzirde un spēja radīt dažādas skaņas. Ir novērots, ka tiem ir 13 dažādas vokalizācijas, no kurām 7 tiek lietotas starp māti un mazuļiem.[2]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tas, ka šo sugu sauc par krabjēdājjenotu, nenozīmē, ka tas ēd tikai krabjus, bet tāpat kā parastais jenots tas tos meklē un pie mazākās izdevības medī. Krabjēdājjenots medī arī omārus un citus vēžveidīgos, vardes, zivis[1] un pie izdevības uzlasa gan putnu, gan bruņurupuču olas un gliemjus.[1] Tas būtībā ir visēdājs un barojas arī ar augļiem.
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Riesta laikā tēviņi sapārojas ar vairākām mātītēm, toties mātīte pārojas tikai ar vienu tēviņu. Dzimumbriedumu abi dzimumi sasniedz gada vecumā, tomēr jaunie tēviņi pārojas, kad kļūst vecāki un spēcīgāki, jo jaunībā nespēj uzvarēt sacensībās ar vecākajiem tēviņiem par mātītes uzmanību. Parasti mazuļi dzimst vienu reizi gadā, bet, ja mātīte agri zaudē mazuļus, tā sapārojas vēlreiz. Mazuļi dzimst jūlijā un augustā. Grūsnība ilgst 60—73 dienas. Parasti piedzimst 2—7 nevarīgi un akli mazuļi, bet visbiežāk 3—4. Mātīte mazuļiem iekārto migu akmeņu krāvumā vai koka dobumā vai citu dzīvnieku pamestās alās. Mazuļiem acis atveras pēc 3 nedēļām, kā arī uz sejas sāk parādīties melnās maskas matojums. Māte mazuļus zīda ar pienu 2—4 mēnešus. Kad tie ir 8 mēnešus veci, mazuļi kļūst patstāvīgi.[2]
Reģionos, kuros dzīvo gan krabjēdājjenots, gan parastais jenots, krustošanās starp sugām nav novērota. Krabjēdājjenots savvaļā vidēji dzīvo 5 gadus, tomēr ir novēroti arī jenoti, kas ir vecāki par 10 gadiem.[2]