Jermaks
| ||||||||||||||
Jermaks Timofejevičs (krievu: Ермак Тимофеевич; dzimis apmēram 1532. gadā (iespējams vēlāk, līdz 1542. gadam), miris 1585. gada 6. augustā) bija kazaku atamans. Jermakam bija nozīmīga loma Krievijas viduslaiku vēsturē. Krievijas cara Ivana Bargā valdīšanas laikā tika uzsākta Sibīrijas teritoriju pievienošana Krievijai. Sibīrijas apgūšana sākās ar Jermaka ekspedīciju aiz Urālu kalniem.[1]
Sibīrijas iekarošanas sākums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Kazaņas hanistes iekarošanas 1552. gadā Ivans Bargais vēlējās turpināt austrumu teritoriju pievienošanu Krievijai. Cars Sibīrijas teritoriju apgūšanā iesaistīja ietekmīgo tirgotāju Strogonovu dzimtu. 1570. gados Strogonovi cara uzdevumā nolīga kazaku vienības. Kazaki par savu vadoni izvēlējās Jermaku, un 1582. gadā viņš vadīja 840 kazakus uzbrukumā Sibīrijas hanistei. 26. oktobrī kaujā par hanistes galvaspilsētu Kašliku tatāru hans Kučuma tika sakauts un atkāpās uz hanistes dienvidu daļas stepēm. 1584. gada 6. augustā tatāriem izdevās sakaut Jermaka karaspēku kaujā pie Vagajas upes ietekas Irtišā. Jermaks gāja bojā tatāru uzbrukumā 1585. gadā (vai 1584. gadā), noslīkstot Irtišas upē. Tiek uzskatīts, ka viņš noslīka tāpēc, ka bija tērpts smagajās bruņās.[2]
Vēsturiskās neskaidrības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par Jermaka vadītajām Sibīrijas iekarošanas cīņām saglabājušās vēsturiskās liecības nav viennozīmīgas. Vēsturnieku viedokļi par notikumu aprakstu dažkārt atšķiras. Pārsvarā notikumi tiek atainoti tā, kā tie aprakstīti Strogonovu dzimtas hronikā. Tomēr vēsturnieki pētījuši arī citu laikabiedru rakstītās hronikas un vērsuši uzmanību uz atsevišķu notikumu dažādu atainojumu.[3]
Arī par pašu Jermaku nav saglabājušās daudz ticamu liecību. Nav skaidrības arī par viņa izcelsmi. Lai gan viņu pieņemts uzskatīt par Donas kazaku, tomēr tā laika Donas kazaku vēstures aprakstos viņa vārds nav minēts. Ir liecības, ka viņš ilgus gadus pavadījis cīņu laukos un nav skaidrs, no kurienes tieši viņš ieradās, kad Strogonovi sāka organizēt kazaku vienības Sibīrijas iekarošanai. Ir hronikas, kurās Jermaks saukts arī par Volgas kazaku.[4]
Laika gaitā Jermaka tēls ir folklorizējies.[5]
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nav zināms neviens portrets, kas būtu gleznots Jermakam dzīvam esot. Mākslinieki viņu attēlojuši tikai ilgus gadus pēc viņa nāves. Viens no pazīstamākajiem darbiem ir mākslinieka Vasīlija Surikova glezna "Jermaks iekaro Sibīriju" (1895). Jermakam veltīti daudzi literārie darbi, tai skaitā Ļeva Tolstoja darbs par Jermaku, Sibīrijas iekarotāju (1899).
Novočerkaskā, Donas kazaku galvaspilsētā, Jermakam par godu uzstādīts piemineklis. Plsētas Katedrāles laukumā 1903. gada 6. maijā tika likts pamatakmens piemineklim un iesvētīta tam paredzētā vieta. Tieši pēc gada, 1904. gada 6. maijā, piemineklis tika svinīgi atklāts. Jermaka statuja atrodas uz granīta pjedestāla. Viņš attēlots ar kaujas karogu vienā rokā un pakļautā Sibīrijas valdnieka kroni otrā rokā.[6]
1996. gadā uzņemts Krievijas televīzijas seriāls "Jermaks".[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Ермак». e-reading.club.
- ↑ «Yermak Timofeyevich». britannica.com.
- ↑ «В. И. Сергеев. К вопросу о походе в Сибирь дружины Ермака». annales.info.
- ↑ «К спорам о происхождении Ермака». ostrog.ucoz.ru.
- ↑ «Фольклор Урала: Народная история о Ермаке». elar.urfu.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 6. maijā. Skatīts: 2019. gada 6. maijā.
- ↑ «Monument to the legendary Cossack Ermak». novochgrad.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 6. maijā. Skatīts: 2019. gada 6. maijā.
- ↑ «Ermak». IMDb.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jermaks.- Шашков А. Т. Начало присоединения Сибири Проблемы истории России. Вып. 4: Евразийское пограничье. Екатеринбург, 2001. С. 8-51. (krieviski)
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
|