Jerometichenoria

Vikipēdijas lapa
Jerometichenoria
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseAugstākie vēži (Malacostraca)
VirskārtaPerakarīdi (Peracarida)
KārtaPygocephalomorpha
DzimtaJerometichenoriidae
ĢintsJerometichenoria

Jerometichenoria ir Pygocephalomorpha kārtas un Jerometichenoriidae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints. Šo ģinti 1978. gadā aprakstīja Frederiks Šrams, izmantojot paraugus no Pečoras upes pie Narjanmaras (Ņencu autonomais apvidus, Krievija) apakšējā perma nogulumiem. Tās ir sīku vēžveidīgo formas, kas dzīvoja paleozojā, perma periodā, Eiropas ziemeļos. Jerometichenoria ir monotipiska ģints, kuru pārstāv tikai viena suga Jerometichenoria grandis.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģints nosaukta par godu profesoram Joēlam Hedgpetam (pēc viņa literārā pseidonīma, Džeroma Tihenora), kurš studenta gados pētīja izmirušos un mūsdienu posmkājus, un kura iniciatīvas un dažādu apstākļu rezultātā tika atklāts šīs ģints eksemplārs (ģints ir zināma tikai pēc viena eksemplāra).

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karapakss bez rostruma, taču pirms kakla rievas karapksa priekšpusē ir mediāli dorsāls ķīlis. Kuņģa dzelkšņi ir lieli un ķīļveidīgi, ar attīstītiem priekšējiem paplašinājumiem. Karapaksa priekšējos stūros ir lieli priekšējie sānu dzelkšņi. Plata kakla rieva vidusdaļā saplūst ar mediālo muguras rievu, kas tālāk mediāli aiziet līdz karapaksa aizmugurējai malai. Karapksa ārējā malā kakla rievas līmenī ir ieliekums.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Schram, F.R., 1978., Jerometichenoria grandis n. gen., n. sp. (Crustacea: Mysidacea) from the Lower Permian of the Soviet Union., Journal of Paleontology 52(3): 605-607. lpp.