Johanngeorgenštate
Izskats
Johanngeorgenštate | |||
---|---|---|---|
Baznīca | |||
| |||
Koordinātas: 50°25′51″N 12°42′52″E / 50.43083°N 12.71444°EKoordinātas: 50°25′51″N 12°42′52″E / 50.43083°N 12.71444°E | |||
Valsts | Vācija | ||
Federālā zeme | Saksija | ||
Apriņķis | Rūdu kalnu apriņķis | ||
Pilsētas tiesības | 1654 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 29,59 km2 | ||
Augstums | 780 m | ||
Iedzīvotāji (2022)[1] | |||
• kopā | 3 783 | ||
• blīvums | 147,3/km² | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa | http://www.johanngeorgenstadt.de/ | ||
Johanngeorgenštate Vikikrātuvē |
Johanngeorgenštate (vācu: Johanngeorgenstadt) ir kūrortpilsēta (Erholungsort) Vācijā, Saksijas zemē, Rūdu kalnu apriņķī pie Čehijas robežas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsētu 1654. gadā dibinājis Saksijas kūrfirts Johans Georgs I protestantu bēgļiem no Bohēmijas un tā nosaukta viņa vārdā. Pilsēta attīstījās kā metālapstrādes centrs. 1789. gadā uraninīta paraugā, kas ņemts no Johanngeorgenštates apkaimes, Martins Heinrihs Klaprots atklāja jaunu ķīmisko elementu urānu. Pie pilsētas tika atklātas arī svina un niķeļa atradnes. 1929. gadā pie pilsētas tika uzcelts Vācijā pirmais slēpošanas tramplīns. VDR laikos apkārtnē tika iegūts urāns.
Izglītība, kultūra, tūrisms un sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Johanngeorgenštate sevi dēvē par "Schwibbogens (tradicionāli svečturi) pilsētu".
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Johanngeorgenštate.
Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|