Johans Ādolfs Hollenhāgens
| ||||||||||
.svg){kind=small}
Johans Ādolfs Hollenhāgens (vācu: Johann Adolph Hollenhagen, –1710) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, Jelgavas vācu draudzes virsmācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents. Miris Lielā mēra epidēmijā.[1]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis Kuldīgā aptuveni 1648. gadā[2] tirgotāja Gotšalka Hollenhāgena un viņa sievas Barbaras, dzimušas Šilleres, ģimenē.[3] Mācījās Tallinas Gustava Ādolfa ģimnāzijā. Studēja teoloģiju Jēnā, 1670. gadā sāka studēt filozofiju. Pēc atgriešanās dzimtenē kļuva par Tērvetes draudzes mācītāju. 1676. gadā tika pieņemts par hercoga Jēkaba galma mācītāju. 1689. gadā kļuva par Bauskas draudzes mācītāju, 1696. gadā par vācu draudzes virsmācītāju Jelgavā un vienlaicīgi par Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendentu. Izaudzināja divus dēlus Jēkabu un Ferdinandu. Miris mēra epidēmijas laikā 1710. gada 27. martā.