Johans Ulrihs fon Šverins

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Johans Ulrihs fon Šverins (vācu: Johann Ulrich von Schwerin poļu: Jan Ulryk Szweryn, 1592—1637) bija vācbaltiešu virsnieks, Alsungas pilsmuižas īpašnieks, kas 1634. gadā atdeva Alšvangas baznīcu Romas katoļu baznīcai un veicināja vēlākā Suitu novada iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1592. gadā Alsungas pilsmuižas īpašnieka Jēkaba Šverina un viņa sievas Emerencijas (Emerentia von Kalekstein) ģimenē. Piedalījās Poļu-zviedru karā, pēc pamiera noslēgšanas 1618. gadā viņu ievēlēja par Sloņimā notikušā Lietuvas Seima (Sejmik generalny) deputātu un 1619. gadā par Polijas-Lietuvas kopvalsts Seima deputātu.

1623. gadā pēc laulībām ar Barbaru Konarsku pieņēma katoļu ticību, pēc tēva nāves 1632. gadā mantoja Alsungas pilsmuižu un atdeva Alsungas baznīcu katoļu draudzei kurai tolaik piederēja Alšvangas, Adzes, Basu, Deksnes, Gudenieku, Grāveru, Dūres un Jūrkalnes muižu, bet vēlāk arī Reģu, Biržu un Almāles muižu iedzīvotāji.

Saskaņā ar nostāstiem naids pret Šveriniem bijis tik liels, ka 1637. gada maijā apkārtējo muižu īpašnieki Johanu izvilināja uz Reģu muižu, kur viņam iedevuši indi. Johans miris pa ceļam uz Alšvangu.[1] Viņa sieva uz Alsungas draudzes novadu uzaicināja jezuītus, kas pievērsa vietējos iedzīvotājus katoļu ticībai.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ciemos pie suitiem
  2. Šverinu dzimta biedrība Suitu novads