Alšvanga ir sens kuršu ciems un pilskalns — Alsungas Dižgabalkalns. Arheoloģiskie izrakumi Kalniņu ugunskapos liecina par apbedījumiem 10.-12. gadsimtā. Rakstītajos avotos pirmo reizi kā Aliswangis[3] minēta jau 1231. gadā Romas pāvesta vicelegāta Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem. Kuršu ķēniņa Lamekina laikā Alšvanga ietilpa viņa pārvaldītajā Bandavas valstī.
1233. gadā vēstures avotos pirmo reizi minēts nosaukums Alswangen. Apmēram trīs gadsimtus tā ietilpa Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
1341. gadā Kuldīgas komturam Alšvangā bija nocietināta māja. 1372. gadā Alsungā uzcēla četrstūrainu akmens pili, kuru vēlāk papildināja ar apaļiem torņiem. Tajā apmetās Kuldīgas komturam padotais ordeņa fogts. Alsungas viduslaiku pils vairākkārt pārbūvēta un ir saglabājusies līdz mūsdienām.
No 1573. līdz 1728. gadam ordeņa pils piederēja Kurzemes hercogistes maršala Šverina dzimtai. 1567. gadā pirmo reizi pieminēta Alšvangas skola, jo Alšvangas muižas īpašnieks Frīdrihs fon Kanics ir licis uzcelt baznīcu, mācītājmuižu un skolu. 1623. gadā tika celta mūra Alsungas baznīca par godu erceņģelim Miķelim. 1632. gadā katoļticībā pārgājušais Johans Ulrihs fon Šverins uzsāka sev padoto luterāņu iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. Alšvanga kļuva par visas Kurzemes katoļu centru.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas un administratīvās reformas Alšvanga kļuva par pagasta centru. Ap muižas centru un pili izveidojās apdzīvota vieta, kurai 1932. gadā piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu. No 1949. līdz 1956. gadam Alsungas rajona centrs. 1950. gadā piešķirts strādnieku ciemata (vēlāk pilsētciemata) statuss. Kopš 2009. gada ciems bija Alsungas novada centrs. 2021. gadā Alsungas novadu iekļāva Kuldīgas novadā.
Latvija
Alsunga Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alsunga.
