Jonizācija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām. Lai jonizācija varētu notikt, ir nepieciešama enerģija — tas ir endotermisks process.

Ja elektrons atomā vai molekulā iegūst pietiekami lielu enerģiju, kas pārsniedz jonizācijas potenciālu, tas pārvar potenciāla barjeru un atraujas no atoma, kurš kļūst par pozitīvu jonu. Savukārt, ja atoms satver lieku elektronu, tas kļūst par negatīvu jonu.

Jonizācija norisinās līdz ar tai pretēju procesu rekombināciju, kurā, pievelkoties un apvienojoties pretēju zīmju joniem vai pozitīvajiem joniem pievienojot elektronus, rodas neitrāli atomi vai molekulas.

Lai neitrālu atomu jonizētu, tam jāpievada jonizācijas enerģija, ar kuru tiek pārvarēts atoma kodola un tā elektronu pievilkšanās spēks. Jonizācijas enerģiju atomam var pievadīt mehāniskās enerģijas, siltuma vai elektromagnētiskā starojuma veidā, šīs enerģijas pievadītāju sauc par jonizatoru. Jonizatora darbības laikā pastāv dinamisks līdzsvars starp laika vienībā jonizēto un rekombinējušos daļiņu pāru skaitu. Jonizatora darbībai beidzoties, turpinās tikai rekombinācija un viela atkal kļūst par dielektriķi.

Triecienjonizācija ir norise, kurā jonizēto atomu skaits lavīnveidā pieaug, jonizētajai vielai atrodoties elektriskajā laukā, kurš paātrina brīvās lādētās daļiņas.