Juliuss Ailio
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Juliuss Edvards Ailio (Julius Edvard Ailio, līdz 1897. gadam Akss, Axe; dzimis 1872. gada 19. jūlijā, miris 1933. gada 4. martā) bija Somijas arheologs, sociāldemokrātu politiķis. Bijis Senāta loceklis un Parlamenta deputāts. Pētījis vairākas nozīmīgas akmens laikmeta apmetnes.
Juliusa vecāki bija Johans Akss un Johanna Aksa, aprūpes māsu skolotāja. 1897. gadā Juliuss nomainīja uzvārdu no Akss uz Ailio.
1909. gadā Juliuss Ailio Helsinku universitātē ieguva filozofijas licenciāta grādu. No 1910. līdz 1926. gadam viņš Helsinku universitātē bija arheoloģijas docents. 1920. gadā viņš kļuva par Nacionālā muzeja Senās vēstures nodaļas vadītāju. Ailio 1922. gadā aizstāvēja disertāciju par akmens laikmetu Krievijā.
Pēc tam, kad tika gāzts Krievijas imperators, 1917. gada 26. martā sociāldemokrāta Oskari Tokoi vadībā izveidots jauns Senāts (valdība), kurā Ailio, arī sociāldemokrāts, ieguva Iekšlietu nodaļas vadītāja vietnieka posteni. Augustā no Senāta atkapās visi sociāldemokrāti, arī Ailio. No 1919. gada 1. aprīļa līdz 1922. gada 4. septembrim Ailio bija Eduskuntas deputāts, pārstāvot sociāldemokrātus. Otrreiz viņš parlamentā bija no 1924. līdz 1933. gadam. 1926. un 1927. gadā Juliuss Ailio bija izglītības ministrs Tannera ministru kabinetā .
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Julius Ailio Eduskunta
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: amats izveidots |
Tokoi senāta Iekšlietu nodaļas vadītāja vietnieks 1917. gads |
Pēctecis: Allans Serlāšiuss (Iekšlietu nodaļas vadītājs) |
| Priekštecis: Lauri Ingmans |
Tannera ministru kabineta Izglītības ministrs 1926—1927 |
Pēctecis: Anti Kukonens |
|