Svētā Jura krusts
Jura krusts
|
|---|
 3. pakāpes Jura krusts |
 Lente |
Svētā Jura krusts (saīsināti: Sv. Jura krusts, Jura krusts) bija Krievijas Impērijas apbalvojums militārpersonām, ar kuru apbalvoja apakšvirsniekus, karavīrus un matrožus. Jura krusts tika izveidots 1807. gadā kā Svētā Jura ordeņa, ar kuru apbalvoja virsniekus, goda zīme. Tā oficiālais nosaukums līdz 1913. gadam bija Militārā ordeņa godazīme. No 1913. gada tika saukts par Jura krustu. Apbalvojumu piešķīra par personiskajiem nopelniem, kas saistīti ar varonību kaujaslaukā. Uz krusta aversa bija attēlots Svētais Juris.
Militārā ordeņa godazīme tika izveidota ar Aleksandra I manifestu. Pirmie apbalvotie bija karavīri, kas piedalījās kaujās pret Napoleona Bonaparta karaspēku. Sākotnēji krustam nebija pakāpju un nebija arī noteikts, cik šādus apbalvojumus var iegūt viens cilvēks. No 1808. gada šīs goda zīmes kavalieri bija atbrīvoti no miesassodiem. Atņemt apbalvojumu varēja tikai ar tiesas lēmumu. 1844. gadā tika izveidots Militārā ordeņa godazīmes variants cilvēkiem, kuri nebija pareizticīgie. Viņiem medaljonā bija attēlots nevis Svētais Juris, bet gan Krievijas Impērijas ģerbonis — divgalvainais ērglis. 1856. gadā tika ieviestas četras pakāpes, ar kurām apbalvoja pēc kārtas, respektīvi, no zemākās uz augstāko. Pirmā un otrā pakāpe tika izgatavota no zelta, bet trešā un ceturtā no sudraba. Augstākā pakāpe bija pirmā.
Ar 1913. gada labojumiem tika noteikts, ka šī apbalvojuma nosaukums ir Jura krusts un apbalvojuma numerācija tika uzsākta no jauna. Šajā gadā tika izveidota arī Jura medaļa, ar kuru apbalvoja tās militārpersonas, kurām bija nopelni kara laukā vai miera dzīvē, bet viņus nebija iespējams apbalvot ar Jura krustu. Saistībā ar kara grūtībām no 1915. gada Jura krusts tika izgatavots no lētākiem sakausējumiem, bet nedaudz vēlāk atteicās vispār no cēlmetāliem tā izgatavošanā. 1917. gadā Krievijas Pagaidu valdība atļāva ar šo ordeni apbalvot arī virsniekus pēc karavīru padomju lēmuma. Šādos gadījumos uz tā lentes tika piestiprināts laurlapu vainags. Saskaņā ar Jura krusta statūtiem kavalieriem pienācās noteikta piemaksa pie algas, kā arī pēc atvaļināšanās. Pirmās pakāpes kavalieris varēja iegūt virsnieka dienesta pakāpi.
Pēc Pirmā pasaules kara beigām faktiski Jura krusts beidza pastāvēt, tomēr ar to apbalvoja Baltās kustības dalībniekus par cīņām pret lieliniekiem Krievijas pilsoņu kara laikā. Mūsdienu Krievijā šīs apbalvojums tika atjaunots 1992. gadā.
Krievijas agresijas simbols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc 2014. gada Georga lentītes lietošana ieguva spēcīgu politisku nokrāsu un pēcpadomju valstīs sāka izraisīt neviennozīmīgu reakciju. Simbols tika aktīvi izmantots Krievijas—Ukrainas karā. Līdz ar to Georga lentīte ir kļuvusi par separātisma un prokrievisko kaujinieku simbolu.
Tā rezultātā vairākās valstīs lentu neiesaka demonstrēt, bet citās valstīs, kā arī Latvijā tā tika aizliegta kā Krievijas agresijas simbols.[1]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kultūrvēstures terminu skaidrojošā vārdnīca — Sv. Jura krusts
 | Šis ar apbalvojumiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
- ↑ lvportals.lv. «Georga lentītes publiskos pasākumos: aizliegta arī to izmantošana stilizētā veidā - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-05.