Pāriet uz saturu

Svētā Jura krusts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jura krusts)
Jura krusts

3. pakāpes Jura krusts

Lente
PSRS Slavas ordenis, 3. šķira

Svētā Jura krusts (saīsināti: Sv. Jura krusts, Jura krusts) bija Krievijas Impērijas apbalvojums militārpersonām, ar kuru apbalvoja apakšvirsniekus, karavīrus un matrožus. Jura krusts tika izveidots 1807. gadā kā Svētā Jura ordeņa, ar kuru apbalvoja virsniekus, goda zīme. Tā oficiālais nosaukums līdz 1913. gadam bija Militārā ordeņa godazīme. No 1913. gada tika saukts par Jura krustu. Apbalvojumu piešķīra par personiskajiem nopelniem, kas saistīti ar varonību kaujaslaukā. Uz krusta aversa bija attēlots Svētais Juris. Krusta lenti veido trīs melnas un divas dzeltenas līnijas, kuras simbolizē uguni un šaujampulveri.

Militārā ordeņa godazīme tika izveidota ar Aleksandra I manifestu. Pirmie apbalvotie bija karavīri, kas piedalījās kaujās pret Napoleona Bonaparta karaspēku. Sākotnēji krustam nebija pakāpju un nebija arī noteikts, cik šādus apbalvojumus var iegūt viens cilvēks. No 1808. gada šīs goda zīmes kavalieri bija atbrīvoti no miesassodiem. Atņemt apbalvojumu varēja tikai ar tiesas lēmumu. 1844. gadā tika izveidots Militārā ordeņa godazīmes variants cilvēkiem, kuri nebija pareizticīgie. Viņiem medaljonā bija attēlots nevis Svētais Juris, bet gan Krievijas Impērijas ģerbonis — divgalvainais ērglis. 1856. gadā tika ieviestas četras pakāpes, ar kurām apbalvoja pēc kārtas, respektīvi, no zemākās uz augstāko. Pirmā un otrā pakāpe tika izgatavota no zelta, bet trešā un ceturtā no sudraba. Augstākā pakāpe bija pirmā.

Ar 1913. gada labojumiem tika noteikts, ka šī apbalvojuma nosaukums ir Jura krusts un apbalvojuma numerācija tika uzsākta no jauna. Šajā gadā tika izveidota arī Jura medaļa, ar kuru apbalvoja tās militārpersonas, kurām bija nopelni kara laukā vai miera dzīvē, bet viņus nebija iespējams apbalvot ar Jura krustu. Saistībā ar kara grūtībām no 1915. gada Jura krusts tika izgatavots no lētākiem sakausējumiem, bet nedaudz vēlāk atteicās vispār no cēlmetāliem tā izgatavošanā. 1917. gadā Krievijas Pagaidu valdība atļāva ar šo ordeni apbalvot arī virsniekus pēc karavīru padomju lēmuma. Šādos gadījumos uz tā lentes tika piestiprināts laurlapu vainags. Saskaņā ar Jura krusta statūtiem kavalieriem pienācās noteikta piemaksa pie algas, kā arī pēc atvaļināšanās. Pirmās pakāpes kavalieris varēja iegūt virsnieka dienesta pakāpi.

Pēc Pirmā pasaules kara beigām faktiski Jura krusts beidza pastāvēt, tomēr ar to apbalvoja Baltās kustības dalībniekus par cīņām pret lieliniekiem Krievijas pilsoņu kara laikā. PSRS Jura krusta simboliku neizmantoja līdz Otrajam pasaules karam, kad Sarkanajā armijā atjaunoja gvardes vienības, kuru krūšu zīmes un karogi tika izrotāti ar melni-oranžām (nevis melni-dzeltenām) Sv. Jura krusta lentēm (sauktām arī par Gvardes lentēm, vēlāk – par Georga lentītēm), atzīmējot kaujas nopelnus. 1943. gadā PSRS izveidoja Slavas ordeni, kas faktiski pildīja bijušā Sv. Jura krusta funkcijas. Kapitulējot nacistiskajai Vācijai, 1945. gada maijā izveidoja medaļu "Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941–1945", kuru piešķīra teju visiem Austrumu frontes padomju spēku veterāniem.[1][2] Lenti mēdza lietot arī Andreja Vlasova vadītā Krievu Atbrīvošanas armija, kas sadarbojās ar nacistisko Vāciju. Pēc kara beigām lentīti mēdza izmantot veterānu piemiņas pastkartēs u.c. piemiņas lietās, taču publiskos pasākumos kopš 20. gs. 60. un 70. gadiem lentīte publiski bija redzama reti.[3]

Mūsdienu Krievijā Svētā Jura krusts tika atjaunots 1992. gadā.

Krievijas agresijas simbols

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Georga lentīte

Lentīti publiskajā telpā nelietoja līdz 2005. gadam, kad Krievijas valsts ziņu aģentūra RIA Novosti kopā ar jauniešu organizāciju "Studentu kopiena" uzsāka akciju, kuras ietvaros brīvprātīgie Krievijas pilsētās īsi pirms 9. maija dalīja pie apģērba, automašīnām u.c. stiprināmas Georga lentītes. Turpmākajos gados šī ikgadējā akcija izplatījās arī ārpus Krievijas robežām un lentīti sāka izmantot arī dažādas Krievijas nacionālistu, komunistu un valdībai pietuvinātas organizācijas.[4] Pastāv versija, ka Krievijas valdība lentīti radīja kā sabiedrisko attiecību atbildes gājienu pēc tam, kad 2004. gada Ukrainas Oranžās revolūcijas laikā protestētāji pieņēma oranžas lentes kā savu simboliku.[4][3] Simboliku izmanto arī uz Krievijas Bruņoto spēku militārās tehnikas un uz militārajiem apbalvojumiem.

Pēc 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimu un Sevastopoli un uzsāka Donbasa karu, melni-oranžās Georga lentītes lietošana ieguva spēcīgu politisku nokrāsu un pēcpadomju valstīs sāka izraisīt neviennozīmīgu reakciju. Līdz ar to Georga lentīte ir kļuvusi par separātisma un prokrievisko kaujinieku simbolu. Kopš 2022. gada simbolu aktīvi izmanto arī Krievijas karaspēks Krievijas—Ukrainas karā, bieži - kopā ar simbolu "Z" vai "V". 2022. gada decembrī Vladimirs Putins noteica necieņas izrādīšanu pret lentīti par kriminālpārkāpumu.[5]

Tā rezultātā vairākās valstīs lentu aicina nedemonstrēt, bet citās valstīs, to skaitā arī Latvijā, tā tika aizliegta kā Krievijas agresijas simbols, Saeimai nobalsojot par Georga lentītes aizliegumu 2021. gada 11. novembrī.[6] Par aizlieguma pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudassodu.[7][8] Ja noziegums paveikts ar motivāciju slavināt Krievijas karu un agresiju pret Ukrainu, var sekot arī kriminālatbildība.[9] Iepriekš Georga lentītes publiski dalīja dažādas Krievijas atbalstītas organizācijas, ieskaitot biedrību 9maijs.lv.[10]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Medaļa "Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941–1945"». Literatūra (lv-LV). Skatīts: 2025-04-22.
  2. ↑ Didzis Luka-Indans; LI Corp Ltd. «Apbalvojums "Sarkanā Karoga ordenis" Nr. 331826». Mākslas Vēstniecība - Antikvariāts - Galerija (latviešu). Skatīts: 2025-04-22.
  3. ↑ 3,0 3,1 Olena Goncharova. «Ukraine breaks from Russia in commemorating victory - May. 07, 2015». Kyiv Post, 2015-05-07. Skatīts: 2025-04-22.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Russia awash with symbols of WW2 victory». BBC News (en-GB). 2015-05-08. Skatīts: 2025-04-22.
  5. ↑ The Moscow Times. «Russia Makes ‘Desecration’ of St. George Ribbon Criminal Offense». The Moscow Times (angļu), 2022-12-29. Skatīts: 2025-04-22.
  6. ↑ «В Казахстане с Обелиска Славы сняли георгиевские ленты». korrespondent.net (krievu). Skatīts: 2025-04-22.
  7. ↑ lvportals.lv. «Georga lentītes publiskos pasākumos: aizliegta arī to izmantošana stilizētā veidā - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-05.
  8. ↑ «Saeima backs ban on 'St. George ribbon' use at public events». eng.lsm.lv (angļu). Skatīts: 2025-04-22.
  9. ↑ Dinija Jemeļjanova. «Policisti Latgalē cīnās ar karu slavinošiem simboliem». www.lsm.lv (latviešu), 2024-10-07. Skatīts: 2025-04-22.
  10. ↑ «Biedrība 9.maijs.lv jau izsniegusi 40 tūkstošus Georga lentīšu». www.diena.lv. 2011-05-03. Skatīts: 2025-04-22.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Svētā_Jura_krusts&oldid=4265771"