Jānis Alfrēds Bērziņš
| ||||||||||||||||||
Jānis Alfrēds Bērziņš (dzimis 1902. gada 4. maijā Krustpilī, miris 1999. gada 10. jūlijā Jēkabpilī) bija Latvijas Nacionālo bruņoto spēku atvaļinātais kapteinis, pedagogs, Atmodas kustības aktīvists, viens no ievērojamākajiem jēkabpiliešiem.
Dzimis Krustpilī, mācījies Zīlānu dzelzceļnieku skolā, vēlāk Rēzeknes tirdzniecības skolā. Jaunībā strādājis par dzelzceļnieku. Mācījies virsdienesta instruktoru skolā (1922 — 1923) pie 6. Rīgas kājnieku pulka, pēc kuras beigšanas dienējis 4. Valmieras kājnieku pulkā. Vēlāk mācījies Latvijas karaskolā (1924 — 1926), kuru beidzot, ieguvis leitnanta pakāpi. Turpinājis studijas Latvijas Augstākajā karaskolā, kuru absolvējot 1937. gadā, ieguvis kapteiņa pakāpi un kļuvis par Latgales divīzijas štāba operatīvās nodaļas priekšnieku. Šajā gadā ticis apbalvots ar Trīs Zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas bruņoto spēku attīstībā. Otrā pasaules kara sākumā strādājis par noliktavas pārzini Krustpils cukurfabrikā, bet vēlāk par direktoru. 1945. gada sākumā apcietināts un nosūtīts uz nometnēm Kušvā un Ņižņijtagilā, bet tā paša gada nogalē atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ. Vēlāk strādājis Krustpils 1. vidusskolā līdz aiziešanai pensijā (1946 — 1968). 1993. gadā Jānim Alfrēdam Bērziņam atjaunota Latvijas Nacionālo bruņoto spēku atvaļinātā kapteiņa pakāpe. Miris 1999. gada 10. jūlijā, apbedīts Pupenu kapsētā. Viņa tēvs Pēteris Bērziņš (1874 — 1963) arī bijis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīmi, bet dēls Juris Bērziņš (1938 — 1991) bijis Atmodas kustības dalībnieks un izcils sportists.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Red. Gailīte, S. Jēkabpils. Jēkabpils:Jēkabpils pilsētas dome, 2002. 147.lpp.