Jēkabpils

Jēkabpils
Republikas pilsēta
Jēkabpils Vecpilsētas laukums
Karogs Ģerbonis
Jēkabpils
Koordinātas: 56°29′58″N 25°52′42″E
Valsts	Latvija
Pilsētas tiesības	no 1670. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Jakobstadt
Administrācija
• Tips	Jēkabpils dome
• Domes priekšsēdētājs	Aivars Kraps (GKML)
Platība
• Kopējā	25,53 km2
Iedzīvotāji (2020. gadā)
• kopā	21 928
• blīvums	858,9/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-52(01-06)
Tālruņu kods	(+371) 652
Mājaslapa	www.jekabpils.lv
Jēkabpils Vikikrātuvē

Jēkabpils ir viena no deviņām Latvijas republikas nozīmes pilsētām, viena no 119 administratīvajām teritorijām Latvijas dienvidaustrumos, Zemgales plānošanas reģionā.

Jēkabpils kā apdzīvota vieta izveidojusies līdzās Daugavas labajā krastā 1237. gadā uzceltajai Krustpils pilij. Apbūve Daugavas kreisajā pusē attīstījusies, pateicoties plostnieku un strūdzinieku darbībai, un 1670. gadā hercogs Jēkabs šai apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu Jēkabmiests (vācu: Jakobstadt).

Jēkabpilī krustojas valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kurām ir starptautiska nozīme. Latvijas ietvaros šīs līnijas savieno Jēkabpili ar Rīgu, Jelgavu, Rēzekni un Daugavpili. Krustpils stacija uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas apstrādā kravas un sadala transporta plūsmas pirms galamērķiem. Pilsētas kopējā platība ir 2553 ha (Centrālā statistikas pārvalde, turpmāk CSP) un pilsētā dzīvo 23 656 (uz 1.06.2017 pēc CSP datiem) iedzīvotāji. Pēc platības Jēkabpils ir astotā lielākā Latvijas pilsēta, pēc iedzīvotāju skaita – mazākā no republikas nozīmes pilsētām. Jēkabpilī dzīvo aptuveni 9% no Zemgales plānošanas reģiona iedzīvotāju skaita. Jēkabpili šķērsojošās dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils un Krustpils-Rēzekne-Zilupe ir iekļautas Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā. Jēkabpili šķērso arī valsts nozīmes autoceļš Rīga-Daugavpils (A6), kas ved līdz Baltkrievijas robežai. Pie Jēkabpils tam sākas atzars Rēzekne-Zilupe (A12), kas ved līdz Krievijas robežai. Šie autoceļi ietilpst Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā..

Jēkabpilī atrodas viens no Strūves ģeodēziskā loka punktiem, kas 2005. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Par pilsētas simboliem tiek uzskatīta arī Krustpils pils un Jēkabpils Svētā Gara klosteris, kas attēloti Jēkabpils pilsētas logotipā. Deviņu kilometru attālumā no pilsētas atrodams Laukezera dabas parks, kurā atrodas par Latvijas tīrāko ezeru uzskatītais Laukezers.

Vēsture

Jēkabmiesta Lielā iela 20. gs. sākumā.

Pilsēta, kādu to pazīstam šodien, izveidojusies tikai 1962. gadā pēc jauna tilta pār Daugavu izbūves, apvienojot Krustpili Daugavas labajā krastā un Jēkabpili kreisajā krastā.

Krustpils ir Jēkabpils senākā daļa, kas rakstos pirmoreiz minēta jau 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no Asotes uzcēla pili (Kreutzburg). Jau tās nosaukums norāda, ka tā atradusies svarīgu ceļu krustpunktā. Vēlākos laikos Daugavas kreisajā krastā, ierodoties lielam skaitam Otrā Ziemeļu kara bēgļu un krievu vecticībnieku, izveidojusies apdzīvota vieta, kurai 1670. gada 12. februārī, piešķirot Magdeburgas tiesības, dots Jēkabmiesta (Jakobstadt) vārds. Pēc vienas versijas 1684. gadā Jēkabpils amatnieka S. Skavronska ģimenē dzimusi Marta Skavronska, kas vēlāk kļuva par Krievijas ķeizarieni Katrīnu I. Garām Jēkabpilij veda hercogistes pasta ceļš — no Jelgavas caur Fridrihštadti (tag. Jaunjelgava) uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. 1764. gadā tika ierīkota pastāvīga pārceltuve uz Krustpili. Polijas dalīšanas laikā 1772. gadā Inflantijas vaivadijai piederošo Krustpili, bet 1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistei piederošo Jēkabpili inkorporēja Krievijas Impērijā.

1861. gadā atklāja Rīgas-Daugavpils dzelzceļu, tāpēc preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. 20. gadsimta sākumā Jēkabpili darbojās banka, apdrošināšanas biedrība, 4 mūzikas instrumentu fabrikas, sērkociņu fabrika, tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, tipogrāfija u. c. rūpnieciskie uzņēmumi. Pirmā pasaules kara laikā Jēkabpils vairākus gadus atradās piefrones zonā un tika sagrauta liela daļa no pilsētas apbūves. 1919. gadā Jēkabpils kļuva par Jaunjelgavas apriņķa administratīvo centru, pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. 1932. gadā tika uzcelta Jēkabpils cukurfabrika, tika uzcelts tilts pāri Daugavai, kas tika uzspridzināts Otrā pasaules kara laikā. 1962. gadā Jēkabpils un Krustpils tika administratīvi apvienotas.

Pašvaldība

Jēkabpils pašvaldība, arī Jēkabpils dome ir Jēkabpils pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 13 deputātiem, ko ievēl reizi četros gados pašvaldību vēlēšanās. No 1997. līdz 2017. gadam Jēkabpils domi vadīja Leonīds Salcevičs, bet no 2017. līdz 2019. gadam to vadīja Raivis Ragainis. Pašreizējais Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs ir Aivars Kraps. Jēkabpils domē ir nodarbināti 115 darbinieki. Pilsētas teritorijā atrodas arī Krustpils un Jēkabpils novadu domes.

Demogrāfija

Jēkabpils ir mazākā Latvijas republikas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Iedzīvotāju skaits Jēkabpilī samazinās gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas rezultātā. Demogrāfiskā slodze Jēkabpilī 2014. gada sākumā bija 580, kas ir zemākais rādītājs republikas pilsētu vidū, lai gan vērojams neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2012. un 2013. gadu, kad Jēkabpilī uz katriem 1 000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā bija attiecīgi 557 un 563 iedzīvotāji līdz un virs darbspējas vecuma. Tai skaitā bērnu skaits uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem — 229, kamēr iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem — viens no zemākajiem — 311.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamā informācija liecināja, ka 2014. gadā Jēkabpilī dzīvoja 23 269 iedzīvotāji, savukārt pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2020. gadā pilsētā bija 21 928 iedzīvotāji.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.   ±% g.p.   1852 9 450 —     1863 5 469 −4.85% 1881 8 069 +2.18% 1897 9 979 +1.34% 1914 13 500 +1.79% 1925 9 182 −3.44% 1935 9 484 +0.32% 1939 9 700 +0.56% 1943 7 744 −5.47% 1947 7 490 −0.83% 1959 16 695 +6.91%	Gads Iedz.   ±% g.p.   1970 22 440 +2.72% 1979 26 829 +2.00% 1989 30 865 +1.41% 1991 31 315 +0.73% 1994 29 137 −2.37% 1997 28 473 −0.77% 1999 28 384 −0.16% 2001 27 721 −1.17% 2004 26 849 −1.06% 2007 26 811 −0.05% 2008 26 734 −0.29%	Gads Iedz.   ±% g.p.   2009 26 578 −0.58% 2010 26 468 −0.41% 2011 26 284 −0.70% 2012 25 883 −1.53% 2013 25 221 −2.56% 2014 24 839 −1.51% 2015 24 553 −1.15% 2016 24 146 −1.66% 2017 23 750 −1.64% 2018 23 600 −0.63% 2019 23 500 −0.42%
Līdz 1962. gadam norādīts Krustpils un Jēkabpils kopējais iedz. sk. Avoti:

Etniskais sastāvs

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jēkabpilī pēc 2019. gada janvāra datiem
Latvieši (14 423)			61.4%
Krievi (6 106)			26.0%
Baltkrievi (709)			3.0%
Poļi (646)			2.7%
Ukraiņi (411)			1.7%
Cita tautība (1205)			5.1%

Cilvēki

Jēkabpilī dzimuši

• Marta Skavronska jeb Katrīna I (1684—1727) — Pētera I sieva, Krievijas Impērijas ķeizariene (1725—1727)
• Gerhards Kēnigs (1728—1785) — dabaszinātnieks un ceļotājs
• Teodors Emīls Lambergs (1815—1895) — teologs, Kurzemes ģenerālsuperintendents (1862—1887), Latviešu literārās biedrības goda loceklis
• Ābrams Leibovics (1869—1941) — ebreju izcelsmes latviešu uzņēmējs, Rīgas Radiorūpnīcas dibinātājs
• Kārlis Kalve (1877—1903) — ainavu gleznotājs
• Pēteris Kalve (1882—1913) — ainavu gleznotājs, viens no spalvas zīmējuma aizsācējiem Latvijā
• Emma Baltmane (1882—1969) — gleznotāja
• Juris Ķēmanis (1883—1937) — Satversmes sapulces deputāts un iekšlietu ministra biedrs (1920—1922)
• Kārlis Skaubītis (1889—1929) — kara lidotājs un latviešu aviācijas aizsācējs
• Pēteris Dardzāns (1889—1885) — tautsaimnieks, Latviešu strēlnieku virsnieks
• Oto Skulme (1889—1967) — gleznotājs un grafiķis
• Nikolajs Malta (1890—1944) — biologs, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns, LU Botāniskā dārza dibinātājs
• Jānis Grīns (1890—1966) — pedagogs, rakstnieks, "Valters un Rapa" līdzvadītājs (1925—1941), Latvijas Nacionālā teātra direktors (1937—1940)
• Oto Šmits (1891—1956) — zinātnieks, matemātiķis, ģeogrāfs, ģeofiziķis, astronoms
• Jānis Zvaigzne (1892—1954) — Latvijas Bruņoto spēku virsnieks
• Uga Skulme (1895—1963) — gleznotājs un mākslas zinātnieks
• Alberts Vīksne (1896—1976) — Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks
• Alberts Ozoliņš (1897—1985) — svarcēlājs vidējā svarā
• Pēteris Lapainis (1897—1990) — Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks
• Aleksandrs Balodis (1897—1961) — virsnieks, izlūkdienestu darbinieks, parapsihologs un rakstnieks
• Andrejs Pormalis (1898—1977) — mākslinieks, keramiķis, pedagogs
• Jānis Lejiņš (1899—1990) — aktieris, režisors, dramaturgs un gleznotājs
• Volfgangs Hāzenfuss (1900—1944) — ārsts, šaha meistars
• Alfrēds Laukirbe (1901—1993) — arhitekts
• Alberts Zvejnieks (1902—1987) — cīkstonis
• Jūlijs Vanags (1903—1986) — rakstnieks un tulkotājs, viens no Latvijas Rakstnieku savienības dibinātājiem, LPSR himnas vārdu autors (kopā ar Frici Rokpelni)
• Jānis Bičolis (1904—1982) — literatūrkritiķis, folkloras pētnieks
• Pēteris Sīpolnieks (1913—1984) — mūzikas pedagogs un ērģelnieks
• Roberts Rubenis (1917—1944) — Latvijas Bruņoto spēku leitnants, Latviešu leģionārs un Kureļa grupas bataljona komandieris
• Laimonis Blumbergs (1919—2014) — tēlnieks
• Saulcerīte Viese (1932—2004) — rakstniece un literatūrzinātniece
• Ludis Skosta (1936) — LR Augstākās Padomes deputāts
• Agris Jaunkļaviņš (1939) — lauksaimnieks, LR Augstākās Padomes deputāts
• Ludis Bērziņš (1939) — stikla mākslinieks
• Anna Skaidrīte Gailīte (1940) — rakstniece, žurnāliste
• Ruta Šenberga (1940) — filoloģe, novadpētniece
• Anita Garanča (1949—2015) — dziedātāja, kordiriģente
• Juris Baldunčiks (1950) — valodnieks, terminologs, leksikogrāfs, pedagogs un tulkotājs
• Aivars Lembergs (1953) — politiķis
• Andris Felss (1957) — LR Augstākās Padomes deputāts.
• Ivans Klementjevs (1960) — kanoe airētājs, politiķis
• Aigars Grāvers (1961) — mūziķis
• Jefimijs Klementjevs (1963) — kanoe airētājs, politiķis
• Vitālijs Orlovs (1964) — Saeimas deputāts (kopš 2002)
• Elita Kļaviņa (1966) — aktrise un žurnāliste
• Atis Zakatistovs (1968) — filozofs un politiķis, 13. Saeimas deputāts
• Ivars Zariņš (1969) — Saeimas deputāts (kopš 2011)
• Dzintars Zaķis (1970) — politiķis
• Andrejs Piedels (1970) — futbolists, vārtsargs
• Artis Robežnieks (1971) — aktieris
• Andris Znotiņš (1977—2011) — policists, nošauts sadursmē ar bruņotiem laupītājiem
• Sandis Ģirģens (1980) — jurists un iekšlietu ministrs (kopš 2019)
• Kaspars Ģirģens (1985) — uzņēmējs un 13. Saeimas deputāts
• Arvis Viguls (1987) — dzejnieks
• Dārta Daneviča (1988) — Dailes teātra aktrise
• Mārtiņš Jakovļevs (1991) — hokejists
• Deniss Rakels (1992) — futbolists, uzbrucējs
• Artūrs Dārznieks (1993) — kamaniņu braucējs
• Reinis Nitišs (1995) — autosportists

Jēkabpilī dzīvojuši

• Jākobs Florentīns Lundbergs (1782—1858) — zviedru izcelsmes vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, vācu apgaismības laikmeta literatūras tulkotājs latviešu valodā, Latviešu literārās biedrības" dibinātājs
• Ansis Līventāls (1803—1878) — dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs
• Vilhelms Neimanis (1849—1919) — arhitekts un mākslas vēsturnieks, Daugavpils pilsētas arhitekts (1878—1895), LNMM ēkas autors un muzeja pirmais direktors (1905—1919)
• Puriņu Klāvs (1858—1935) — žurnālists un rakstnieks, studentu korporācijas Selonija dibinātājs
• Mikus Skruzītis (1861—1905) — etnogrāfs, folklorists
• Jāzeps Vītols (1863—1948) — komponists
• Mārtiņš Bruņenieks (1866—1950) — pedagogs, filologs, latviešu mitoloģijas pētnieks
• Ludis Bērziņš (1870—1965) — skolotājs, folklorists, dzejnieks
• Jānis Akuraters (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks un politiķis
• Jānis Greste (1876—1951) — pedagogs, ģeologs
• Konrāds Bullāns (1877—1915) — rakstnieks (pseidonīms Fallijs)
• Pēteris Rizga (1883—1955) — biškopis un sabiedriskais darbinieks
• Kristaps Krišs Upelnieks (1891—1944) — Latvijas Bruņoto spēku kapteinis, Kureļa grupas štāba priekšnieks
• Pāvils Mucenieks (1891—1940) — ķirurgs
• Voldemārs Āviste (1893—1941) — Igaunijas armijas pulkvežleitnants
• Herberts Zommers (1895—1983) — aktieris un režisors
• Aleksandrs Grīns (1895—1941) — rakstnieks, tulkotājs
• Bruno Arnolds Štokmanis (1895—1970) — Jēkabpils vēstures muzeja dibinātājs
• Pauls Stradiņš (1896—1958) — ķirurgs, profesors un veselības aprūpes organizētājs
• Artūrs Aparnieks (1896—1968) — virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks
• Jānis Veselis (1896—1962) — rakstnieks
• Arnolds Aizsilnieks (1898—1982) — tautsaimnieks, agronoms, vēsturnieks
• Jānis Alfrēds Bērziņš (1902—1999) — Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kapteinis, Atmodas kustības dalībnieks
• Osvalds Pūpols (1904—1941) — skolotājs, nacionālās pretestības kustības "Viesturieši" vadītājs
• Jānis Mežaraups (1904—1999) — agronoms, 4. Saeimas deputāts
• Viktors Orehovs (1909—1998) — puķkopis, selekcionārs
• Alfrēds Porietis (1909—2009) — Latvijas Bruņotu spēku virsnieks
• Modests Trepšs (1911—1978) — ādas plastikas mākslinieks, pedagogs
• Velta Toma (1912—1999) — dzejniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle
• Gunars Janovskis (1916—2000) — rakstnieks, dzejnieks, prozaiķis
• Alberts Eglītis (1917—2007) — žurnālists, publicists
• Jāzeps Vuškāns (1919—2005) — kultūras darbinieks
• Vilis Krūmiņš (1919—2000) — Dabas muzeja direktors (1961-1999). Atmodas kustības dalībnieks, latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētājs
• Valentīns Skulme (1922—1989) — kino un Dailes teātra aktieris
• Lūcija Ķuzāne (1927) — rakstniece, Sēlijas novada pētniece
• Venta Vecumniece (1927—2017) — aktrise, režisore
• Ārija Elksne (1928—1984) — dzejniece
• Tālis Millers (1929) — ķīmiķis
• Gunārs Cilinskis (1931—1992) — aktieris, režisors un scenārists
• Aina Karlsone (1935—2012) — latviešu gleznotāja un grafiķe
• Guntars Godiņš (1958) — dzejnieks un atdzejotājs
• Ruta Štelmahere (1965) — dzejniece un māksliniece
• Dž. Dž. Džilindžers (1966) — teātra režisors
• Ronalds Briedis (1980) — dzejnieks
• Artis Ostups (1988) — dzejnieks

Bezdarbnieki

Bezdarba līmenis Jēkabpils pilsētā 2014. gadā bija 9,7%. Salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad tas bija visaugstākais, vērojams samazinājums 4,1% apmērā.

Jēkabpils pilsētā reģistrēto bezdarbnieku portrets pēc dzimuma 2014. gada 31. decembrī
Sievietes (1181)			54.6%
Vīrieši (983)			45.4%

Jēkabpils pilsētā reģistrēto bezdarbnieku portrets pēc izglītības 2014. gada 31. decembrī
Augstākā izglītība (168)			7.8%
Profesionālā izglītība (791)			36.5%
Vispārējā izglītība (1102)			50.9%
Zemāka par pamatizglītību (89)			4.1%
Nav dokumentāri apliecināta (14)			0.6%

Jēkabpils pilsētā reģistrēto bezdarbnieku portrets pēc bezdarba ilguma 2014. gada 31. decembrī
Līdz 6 mēnešiem (1174)			54.3%
6-12 mēneši (368)			17%
Vairāk kā 1 gadu (622)			28.7%

Apskates vietas

Vēsturiskā apbūve

Jēkabpilī atrodas 231 iela. Daudzi nami uz tām ir saglabājuši savu pirmatnējo izskatu vai arī ir tikuši pārbūvēti, vairākiem no tiem ir kultūrvēsturiska nozīme:

• Krustpils vēsturiskais centrs
• Jēkabpils vēsturiskais centrs
• Krustpils pilsētas sarga mājiņa Raiņa ielā
• Krustpils pils komplekss.
• Vecpilsētas laukums
• Bijusī apriņķa renteja (1820)
• Jēkabpils apriņķa skolas ēka (1820., O. Hūns, klasicisms)
• Miertiesas ēka (1880) (eklektisms)
• Valsts bankas ēka (1931)
• 19. gadsimta koka dzīvojamo ēku komplekss Pasta ielā 81-87
• Dzīvojamo ēku ansamblis Brīvības ielā 178 — 184
• Kena muižas komplekss (19. gadsimta beigas, neogotika, eklektisms)
• Krustpils ūdensdzirnavas ar dambi.
• Mīlestības tiltiņš (Akmens tilts) pāri Donaviņai (tehnikas piemineklis)

Dievnami

Jēkabpils dievnami vēsta par laikmetu lokos noietiem ceļiem Sēlijas ticības un garīgās dzīves stiprināšanā, atklājot daudznacionālas pilsētas būtību un glabājot nezūdošas kultūrvēsturiskas vērtības. Tāpēc Jēkabpils pilsētas baznīcas ir viens no pilsētas kultūrvēsturisko apskates objektu veidiem. Pilsētas Daugavas labajā pusē jeb Krustpils pusē atrodas Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca (1820), Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca (1910), kā arī Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca (2004), kas ir jaunākā baznīcas celtne Jēkabpilī un viena no jaunākām katoļu draudzēm Latvijā. Pilsētas Daugavas kreisajā pusē jeb Jēkabpils pusē atrodas Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja klostera baznīca (1774) un Svētā Gara pareizticīgo baznīca (1887), kuras iekļaujas Jēkabpils Svētā Gara klostera teritorijā. Bijusī uniātu baznīca (1783), kas atdota pareizticīgo baznīcas pārziņā; Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca (1807), Jēkabpils vecticībnieku baznīca (1862), Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas Katoļu draudzes baznīca (1866), kā arī Jēkabpils baptistu draudzes baznīca (1930). Bijusī Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca ir viens no lielākiem Dievnamiem pilsētā, kas nedarbojas, tāpēc to var aplūkot tikai no ārpuses. Svētā Gara pareizticīgo baznīca un tajā atrodošā Jakobštates ikona ir apskatāma katru dienu, arī dievkalpojumu laikā, ievērojot klusumu. Pārējās pilsētas baznīcas ir atvērtas apmeklētājiem, iepriekš piesakoties, kā arī dievkalpojumu laikā.

Memoriālās mājas

Pilsētā ir dzīvojuši daudzi ievērojami Jēkabpils un Latvijas cilvēki. Četriem no viņiem pilsētā atrodas memoriālās mājas: gleznotāju Oto un Ugas Skulmju māja Brīvības ielā 26; ērģelnieka Pētera Sīpolnieka memoriālā māja Brīvības ielā 141, keramiķa Andreja Pormaļa māja A.Pormaļa ielā 119.

Pieminekļi

• Brīvības piemineklis;
• Piemineklis Atbrīvošanas cīņās 1919. gadā pie Dubnas upes kritušajiem 4. Valmieras kājnieku pulka karavīriem Kapeles kapos;
• Piemiņas akmens Strūves parkā (Strūves astronomiskais punkts);
• Pirmā Pasaules kara piemineklis 1915. gadā kritušajiem 3. Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem;
• Piemineklis represiju upuriem;
• Otrā pasaules kara memoriāls;
• Karavīru kapavieta ar piemiņas zīmi — lielgabalu;
• Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens.

Parki

Jēkabpils pilsētā kā aktīvās atpūtas objekti ir astoņi parki. Krustpils pusē ir aplūkojami: Krustpils pilsētas parks, kas atrodas pretī Krustpils kultūras namam un blakus Otrā pasaules kara memoriālam; Mācītāju dārzs — parks, kas atrodas blakus Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīcai; Krustpils muižas parks- pils teritorijā; 14. jūnija parks, kas atrodas blakus Krustpils Trīsvienības Romas katoļu baznīcai. Jēkabpils jeb Daugavas kreisajā pusē atrodas: Strūves parks (bijušais Kroņa dārzs), kurā atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā; Kena parks, kas atrodas pie Vienības ielas, pretī Jēkabpils autoostai; Hikšteina parks, kas atrodas aiz Kena parka, tuvāk Daugavai; Meža parks, kurā atrodas Radžu akmens. Parks atrodas pie Radžu ūdenskrātuves, kas ir pilsētas peldvieta un ir ieguvusi Zilo karogu. Parkā atrodas veselības taka.

Muzeji un mākslas galerijas

Pilsētā ir apskatāmi Jēkabpils vēstures muzejs, kas atrodas Krustpils pilī, kā arī muzeja brīvdabas nodaļa — "Sēļu sēta", kas atrodas starp Hikšteina un Kena parkiem un kura atrodas 19. gadsimta Sēlijas lauku celtnes. Iepriekš piesakoties, iespējams apmeklēt ievērojamā jēkabpilieša keramiķa Andreja Pormaļa memoriālo muzeju, kas atrodas viņa vārdā nosauktās ielas 119. namā, kurā apskatāma darbnīca, keramikas izstrādājumu ekspozīcija un unikāls kamīns. Pilsētā atrodas arī divas mākslas galerijas — "Pie Sīplonieka", kas atrodas ērģelnieka Pētera Sīpolnieka memoriālajā mājā Brīvības ielā 141.

Jēkabpils vēsturiskā centra neapdzīvoto Brīvības un Pasta ielas namu logos apskatāma lielākā brīvdabas gleznu galerija Latvijā, kas sastāv no 33 akrila krāsas gleznām. Gleznu autori ir Jēkabpils apkaimes mākslinieki, kuru vidū minami Ruta Štelmahere, Ziedonis Bārbals, Mētra Štelmahere, Vēsma Lukstiņa u. c., kā arī Viesītes Mūzikas un Mākslas skolas un Jēkabpils Mākslas skolas skolotāja un audzēkņi.

Plašsaziņas līdzekļi

Pilsētā darbojas trīs laikrakstu redakcijas — "Brīvā Daugava", kas ir Jēkabpils novada laikraksts un viens no vecākajiem iznākošajiem laikrakstiem Latvijā un "Jaunais Vēstnesis", kas ir Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts. Jēkabpils pilsētas pašvaldība izdod savu avīzi "Jēkabpils Vēstis". No 2005. gada iznāk arī bezmaksas avīze "Ceturtdiena". Savukārt, no 2013. gada iznāk bezmaksas ikmēneša žurnāls "Vērtīgs", ko katru mēnesi ikviens uzņēmums un iedzīvotājs saņem savā pastkastītē un arī Aizkraukles, Madonas, Līvānu, Preiļu pilsētās žurnāls tiek izplatīts pa visām pastkastītēm. Jēkabpilī atrodas Vidusdaugavas televīzijas studija, kā arī radio studijas "Radio1", kas raida 107.0 FM diapazonā 24 stundas diennaktī Jēkabpils, Preiļu, Aizkraukles, Madonas, daļēji Daugavpils un Rēzeknes rajonos un "Divu Krastu radio", kas raida Jēkabpils, Aizkraukles, Madonas, Līvānu, Preiļu novados. Internetā informācija par Jēkabpili un tās novadu ir iegūstama informatīvajā portālā "Jēkabpils laiks".

Starptautiskie sakari

Sadraudzības pilsētas

Jēkabpils sadraudzības pilsētas:

• Melle, Vācija
• Sokolova Podlaska, Polija
• Červjonka-Leščini, Polija
• Mārdu, Igaunija
• Ļida, Baltkrievija
• Mirhoroda, Ukraina

Sadarbības partneri

Jēkabpils ir Baltijas pilsētu savienības (UBC) locekle. Pilsētas sadarbības partneri:

• Narofominska, Krievija — sadarbība kultūras jomā
• Bidgošča, Polija — sadarbība ar Jēkabpils Poļu skolu, bērnu delegāciju apmaiņa
• Skive, Dānija — sadarbība ūdenssaimniecības uzlabošanas jomā
• Mossa, Norvēģija — sadarbība atkritumu saimniecības sakārtošanas jomā

Skatīt arī

• Jēkabpils pilsētas vadītāji
• Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jēkabpilī
• Jēkabpils ielu uzskaitījums

Attēlu galerija

• 

  Daugava Jēkabpilī

• 

  Jēkabpils autoosta

• 

  Krustpils dzelzceļa stacija

• 

  Rīgas iela

• 

  Krustpils kultūras nams

• 

  Brīvības iela

• 

  Svētā Gara klostera baznīca

• 

  Kena parks

• 

  Kena parka dīķis

• 

  Jēkabpils tautas nams (bijušais Aizsargu nams)

• 

  Svari Vecpilsētas laukumā Jēkabpilī simbolizē agrāko tirgus laukumu

• 

  Lūsis Vecpilsētas laukumā Jēkabpilī — pilsētas simbols

• 

  Instalācija — vēsturiski informatīvi stendi par pilsētu un tās iedzīvotājiem

Ārējās saites

• Jēkabpils mājaslapa
• Jēkabpils ziņas internetā
• Jaunākie arheoloģiskie atradumi Jēkabpilī^{[novecojusi saite]}