4. Valmieras kājnieku pulks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
4. Valmieras kājnieku pulka karogs.
4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros).

4. Valmieras kājnieku pulks bija Latvijas armijas pulks, kurš ietilpa 2. Vidzemes kājnieku divīzijā (1919-1940).

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pulka formēšana sākās 1919. gada 18. februārī Tērbatā. Sākotnēji tā nosaukums bija 1. Valmieras kājnieku pulks, bet augustā tas ieguva savu turpmāko nosaukumu.

Piedalīšanās kaujās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1919. gada marta Brīvības cīņās piedalījās kaujās pret lieliniekiem Vidzemē, bet pēc tam Bermonta spēku sakaušanā. Pēc tam turpināja cīņas pret lieliniekiem Latgalē līdz pat Brīvības cīņu beigām. Brīvības cīņās krita 70 pulka karavīri.[1]

Pēc Brīvības cīņu beigām 1920. gada oktobrī tika pārvietots uz Rīgu, kur 2. Vidzemes kājnieku divīzijas sastāvā kā Rīgas garnizona pulks pastāvēja līdz Latvijas okupācijai, kad tika ieskaitīts Tautas armijā un nedaudz vēlāk beidza savu eksistenci.

Devīze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

“Pirms dzimtenei dēli spēj brīvību pirkt, būs karogam varoņu asinīs mirkt.”

Komandieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • pulkvedis-leitnants J. Jansons (1919.18.II – 1.XI)
  • pulkvedis-leitnants K. Bojārs (1919.1.XI – 1922.1.IV)
  • pulkvedis-leitnants A. Kalējs (1922.1.IV – 8.XI)
  • pulkvedis R. Kļaviņš (1922.8.XI – 1931.VI)
  • pulkvedis Ž. Bahs (1931.VI – 1934.27.VII)
  • pulkvedis J. Skujiņš (1934.27.VII – 1940 VI)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 178 pulka karavīriem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture. II sējums, Rīga. 2006.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920, Enciklopēdija. Rīga, 1999.
  • Jēkabsons E. Latvijas armijas jātnieku vienības 1919.-1921. gadā//Latvijas kara muzeja gadagrāmata. 2005. – Nr. V
  • Pētersons A. Cēsu operācija// Militārais apskats 1994. –Nr. 2.