Jānis Garklāvs

Jānis Garklāvs
Baznīcas vārds	Jānis (Joans)
Dzimis	1898. gada 26. augustā Umurgas pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1982. gada 11. aprīlī (83 gadu vecumā) Čikāga, ASV
Latvijas pareizticīgo baznīca
Ticība	pareizticība
Bīskaps (konsekrēts)	1943. gada 28. februāris

Jānis Garklāvs (arhibīskaps Joans, Архиепископ Иоанн) (1898-1982) bija Latvijas pareizticīgo baznīcas Rīgas bīskaps no 1943. līdz 1944. gadam, pēc došanās bēgļu gaitās bija Čikāgas un Mineapoles pareizticīgo draudžu arhibīskaps ASV.

Otrā pasaules kara laikā Jāņa Garklāva vadībā uz Vāciju, pēc tam uz ASV izveda Brīnumdarošo Tihvinas Vissvētākās Dievmātes ikonu.

Dzīvesgājums

Jānis Garklāvs dzimis Umurgā 1898. gada 26. augustā. No 1907. līdz 1912. gadam viņš mācījās Limbažu draudzes skolā, pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā J. Garklāvs brīvprātīgi iestājās latviešu strēlniekos, piedalījās Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara cīņās.

1919. gadā atgriezās Latvijā un strādāja par skroderi. 1933. gadā viņš iestājās Rīgas Garīgajā seminārā, pēc tā absolvēšanas 1936. gada 27. septembrī Jelgavas bīskaps Jēkabs Karps viņu iesvētīja par Kolkas Kristus Piedzimšanas baznīcas priesteri. Vienlaicīgi J. Garklāvs vadīja Ķūļciema Sv. Arsenija, Dundagas Sv. Konstantīna un Helēnas un Talsu pareizticīgās baznīcas draudzes. Vēlāk bija Ventspils iecirkņa prāvests (virspriesteris).

Krievu pareizticīgās baznīcas Svētās Trīsvienības katedrāle Čikāgā, kurā kalpoja arhibīskaps Jānis Garklāvs

Pēc Latvijas 1940. gada okupācijas Latvijas pareizticīgās baznīcas metropolīts Augustīns Pētersons (1875-1955) tika atstādināts no pienākumu pildīšanas un Latvijas Pareizticīgo baznīcu pievienoja Maskavas patriarhātam.

1941. gada 24. februārī atcelto Latvijas un Igaunijas metropolītu vietā Maskavas patriarhija par Latvijas un Igaunijas eksarhu iecēla Viļņas un Lietuvas metropolītu Sergiju Voskresenski (1897—1944).

Vācijas okupācijas iestāžu izveidotajā Ostlandē Jānis Garklāvs palīdzēja eksarham Sergijam (Voskresenskim) iegūt atļauju kalpot padomju karagūstekņu nometnēs. Pēc tam, kad 1942. gada 30. jūlijā pēc smagas slimības uzliesmojuma mira Madonas bīskaps Aleksandrs (Vītols), 1943. gada 28. februārī Rīgas katedrālē Jāni Garklāvu iesvētīja par Latvijas pareizticīgo baznīcas Rīgas bīskapu, kam tajā laikā bija padotas visas pareizticīgo draudzes Latvijā. Neskatoties uz kara grūtībām, bīskapam Jānim izdevās organizēt garīga žurnāla “Dzīvības Vārds” izdošanu latviešu valodā, kura redaktors bija Rīgas sieviešu klostera priesteris Nikolajs Vieglais.

1944. gada rudenī viņš atstāja Latviju un devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Viņa pārraudzībā nodibināja pareizticīgās draudzes Bavārijā. 1949. gada 22. jūlijā bīskaps Garklāvs ieceļoja ASV, kur darbojās Ņujorkas pareizticīgajās draudzēs, pēc tam tika iecelts par Detroitas un Klīvlendas bīskapu. 1955. gadā viņu iesvētīja par arhibīskapu un viņš pārcēlās uz Čikāgu, kur kopš 1957. gada februāra vadīja Čikāgas un Mineapoles eparhiju. Šajā amatā viņš palika līdz 1978. gadam, kad 80 gadu vecumā aizgāja atpūtā.

Arhibīskaps Jānis Garklāvs mira 1982. gada 11. aprīlī Čikāgā. Viņa izvadīšanā no Krievu Pareizticīgās baznīcas Svētās Trīsvienības katedrāles (Holy Trinity Russian Orthodox Cathedral) piedalījās ASV Pareizticīgo baznīcas metropolīts Teodosijs no Ņujorkas.

Savā testamentā viņš uzrakstīja, ka viņa izvesto Brīnumdarošo Tihvinas ikonu ir jāatgriež Tihvinas klosterī, «kad tas tiks pilnībā atjaunots». 2004. gadā ikona caur Rīgu atgriezās Tihvinas klosterī.