Jānis Peive

Jānis Peive
	LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs
	Amatā; 1959. gada 27. novembris — 1962. gada 23. aprīlis
Priekštecis	Vilis Lācis
Pēctecis	Vitālijs Rubenis
Dzimšanas dati	1906. gada 3. augusts; Semjonceva, Toropecas apriņķis, Pleskavas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Tveras apgabals)
Miršanas dati	1976. gada 12. oktobrī (70 gadu vecumā); Maskava, KPFSR, PSRS
Politiskā partija	PSKP
Dzīvesbiedrs(-e)	Ksenija Peive
Profesija	agroķīmiķis
Augstskola	K. A. Timirjazajeva Maskavas Lauksaimniecības universitāte

Jānis Peive (1906. gada 3. augusts [v.s. 21. jūlijs] — 1976. gada 12. oktobris) bija latviešu agroķīmiķis un padomju politiķis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Peive dzimis 1906. gada 3. augustā (21. jūlijā pēc vecā stila) Semjoncevas ciematā (Pleskavas guberņās Toropecas apriņķī) Krievijā (tagad Tveras apgabalā) latviešu zemnieka Voldemāra Peives ģimenē.^[1] 1929. gadā pabeidzis K. A. Timirjazeva Maskavas lauksaimniecības universitāti.^[2] 1930. gadā apprecējies ar sievu Kseniju.^[1]

Otrā pasaules kara laikā ieradās Latvijā, kur 1944. gadā viņu iecēla par Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektoru, šajā amatā bijis līdz 1950. gadam, 1951. gadā kļuvis par Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu.^[2]

1958. gadā Peivi iecēla par PSRS Tautību padomes priekšsēdētāju, bet 1959. gada 27. novembrī viņš kļuva par Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāju,^[2] lai gan sākotnēji šajā amatā bija iecerēts virzīt Eduardu Berklavu.^[3] 1962. gadā zaudējis valdības vadītāja krēslu, savukārt PSRS Tautību padomi Peive vadījis līdz 1966. gadam.^[2] 1969. gadā ticis piešķirts Sociālistiskā Darba varoņa tituls.^[2] Peive miris 1976. gada 12. oktobrī.^[2]

No 1977. līdz 1990. gadam Jāņa Peives vārdā tika pārdēvēta Struktoru iela Rīgā.

Jāņa Peives brālis Aleksandrs Peive bija slavens ģeologs.^[2]^[1]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 «Ян Вольдемарович ПЕЙВЕ (1906 —1976)». museumdom.narod.ru.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 ^2,6 «Пейве, Ян Вольдемарович». dic.academic.ru.
↑ Egīls Zirnis. «Latviskā sociālisma gals». SestDiena, 2009. gada 4. jūlijā. Gan Ministru padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis, kurš sirga ar cukurslimību, gan LKP CK pirmais sekretārs Jānis Kalnbērziņš ap 1959.gadu gribēja atstāt amatu. Lācis par mantinieku bija iecerējis Berklavu. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānis Peive.

Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Vilis Lācis	Latvijas valdības vadītājs 1959. gada 27. novembris — 1962. gada 23. aprīlis (kā LPSR MP priekšsēdētājs)	Pēctecis: Vitālijs Rubenis

[narod-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 «Ян Вольдемарович ПЕЙВЕ (1906 —1976)». museumdom.narod.ru.

[acad-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 ^2,6 «Пейве, Ян Вольдемарович». dic.academic.ru.

[3] Egīls Zirnis. «Latviskā sociālisma gals». SestDiena, 2009. gada 4. jūlijā. Gan Ministru padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis, kurš sirga ar cukurslimību, gan LKP CK pirmais sekretārs Jānis Kalnbērziņš ap 1959.gadu gribēja atstāt amatu. Lācis par mantinieku bija iecerējis Berklavu. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=

[1]

[2]

[3]