Sociālistiskā Darba Varonis
Sociālistiskā Darba Varonis
|
---|
PSRS goda nosaukums (1938—1991) |
Medaļa "Sirpis un āmurs" |
Kopā apbalvoti: 20 613 cilvēki [1] |
Sociālistiskā Darba Varonis (krievu: Герой Социалистического Труда) bija goda nosaukums Padomju Savienībā par sasniegumiem ekonomikas un kultūras jomā. Tas bija augstākās izcilības pakāpes apbalvojums. Statusa ziņā tas līdzinājās Padomju Savienības Varonim, tikai civilajā jomā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Goda nosaukumu ieviesa 1938. gada 27. decembrī, kad Augstākās Padomes Prezidijs (APP) izdeva attiecīgu dekrētu. APP to piešķīra personām, kas parādījušas darba varonību, ar sevišķi izcilu novatorisku darbību devušas lielu ieguldījumu sabiedriskās ražošanas efektivitātes paaugstināšanā, veicinājušas PSRS tautas saimniecības, zinātnes un kultūras attīstību, padomju zemes varenības un slavas palielināšanos. Tāpat atņemt šo goda nosaukumu drīkstēja tikai APP. Sākotnēji personām, kuras ieguvušas Sociālistiskā Darba Varoņa goda nosaukumu, piešķīra augstāko PSRS ordeni – Ļeņina ordeni un APP rakstu. Vēlāk, ar 1940. gada 22. maija APP lēmumu, papildus tika piešķirta zelta medaļa „Sirpis un āmurs”. Sociālistiskā Darba Varoņus, kuri turpināja gūt ārkārtīgus sasniegumus, apbalvoja ar otro „Sirpja un Āmura” zelta medaļu un viņu dzimtenē uzstādīja bronzas krūšutēlu. Trīskārtējiem Sociālistiskā Darba Varoņiem tika paredzēta bronzas krūšutēla izvietošana netālu no plānotās Padomju pils, taču tas tā arī netika īstenots, jo pils netika uzcelta. Medaļas dizaina autors bija A. Pomanskis.[2]
Drīz pēc Polijas kampaņas beigām un Ziemas kara sākuma 1939. gada 20. decembrī šo apbalvojumu saņēma Josifs Staļins, tad ložmetēju dizaina izstrādātājs Vasīlijs Degtjarjovs 1940. gada 2. janvārī un deviņi ieroču dizaineri, to starpā bija Fjodors Tokarevs, Boriss Špitaļnijs, Nikolajs Poļikarpovs, Aleksandrs Jakovļevs, Jemeļians Bukovs un Vladimirs Kļimovs.
Līdz 1971. gada 1. septembrim goda nosaukumu bija saņēmuši 16 245 cilvēki (ieskaitot 4 497 sievietes), 105 (ieskaitot 25 sievietes) cilvēku saņēma divas vai vairākas „Sirpja un āmura” medaļas. Līdz 1988. gada 1. jūlijam goda nosaukumu bija saņēmuši 20 370 cilvēku, to skaitā 205 – divreiz un 16 – trīs reizes. Pēdējais goda nosaukumu piešķīra 1991. gada 21. decembrī.
Sociālistiskā Darba Varoņi Latvijas PSR
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais godalgas saņēmējs Latvijas PSR bija Ernests Zēbergs (1948. gada 26. aprīlī), kas saņēma goda nosaukumu par sasniegumiem lauksaimniecības sfērā. Vienīgā persona, latviete, kas saņēmusi goda nosaukumu divas reizes, ir Marta Semule. Goda nosaukums abas reizes viņai piešķirts par sasniegumiem lauksaimniecībā.
№ | Vārds, Uzvārds | Dzīves gadi | Goda nosaukuma piešķiršanas gads |
Darbības sfēra | Darba vieta un/vai pienākumi[3] | Sasniegumi, izgudrojumi, objekti, saistībā ar cilvēku |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | Emīlija Āboltiņa[4][5] | 1917–? | 1966 | Transports | Smiltenes 7. ceļu remonta un būvniecības pārvalde, remontstrādniece | |
2 | Jēkabs Āboltiņš | 1927—2006[6] | 1966 | Lauksaimniecība | Austrumi, padomju saimniecība Valmieras rajonā, brigadieris un iecirkņa priekšnieks | Panākumi graudaugu un lopbarības kultūru audzēšanā, ražības kāpināšanā (1965. gadā — 35 c/ha graudaugu) |
3 | Pāvels Āboltiņš | 1916—1981 | 1966 | Rūpniecība | Rīgas mēbeļu kombināts, rūpnīca Rīgā, galdnieks | Piedalījies mēbeļu ražošanas rūpniecības tehnoloģijas pilnīgošanā |
4 | Andris Aboms | 1938—1992[7] | 1973 | Lauksaimniecība | Penkule, kolhozs Dobeles rajonā, traktorists | |
5 | Andrejs Ādiņš[4][5] | 1908—1985[8] | 1966 | Rūpniecība | Rīgas tramvaju un trolejbusu pārvalde, rūpnīca Rīgā, atslēdznieks, racionalizators | |
6 | Vladimirs Aleksejevs | 1926—1963[9] | 1981 | |||
7 | Alma Anstranga | 1920–? | 1958 | Lauksaimniecība | Code, kolhozs Bauska rajonā, slaucēja | Augsti izslaukumi (1957. gadā — 4878 kg, 1958. gadā — 5322 kg piena no govs) |
8 | Uldis Auziņš | 1933 | 1966 | Lauksaimniecība | Burtnieki, padomju saimniecība Valmieras rajonā, traktorists | |
9 | Jānis Avotnieks | 1907–? | 1966 | Lauksaimniecība | Uzvara, kolhozs Ogres rajonā, teļkopis | Panākumi lopu audzēšanā (jaunlopu dzīvmasas pieaugums sasniedza 700 g dnn., telītes ganāmpulka atjaunošanai atbilda elites un elites rekorda kl.) |
10 | Jekaterina Balode[4][5] | 1898—1978 | 1969 | Medicīna | Latvijas Centrālā baseina slimnīca, poliklīnika Rīgā, medicīnas māsa | |
11 | Tatjana Barinova | 1918–? | 1960 | Rūpniecība | Sarkanais kvadrāts, rūpnīca Rīgā, brigadiere | Piedalījusies jaunas apavu ražošanas metodes apgūšanā |
12 | Antons Bārtulis | 1912–? | 1959 | Lauksaimniecība | Kaķenieki, padomju saimniecība Dobeles rajonā, brigadieris | Augsti rādītāji bekoncūku nobarošanā |
13 | Jevgeņija Beļčenko[ru] | 1928– | 1966 | Transports | Baltijas dzelzceļš, Daugavpils nod. operatore | Smagsvara vilcienu komplektēšanas un kravu pārvadāšanas metodes racionalizatore |
14 | Lilita Bērziņa | 1903—1983 | 1978 | Kultūra | Aktrise | Bertas Rūmnieces balva (1976) — par izcilu raksturlomas vai mātes lomas atveidojumu |
15 | Rita Bērziņa[4][5] | 1932– | 1981 | Transports | Rīgas preču stacijas konteineru laukuma kompleksā brigāde, vadītāja, racionalizatore | |
16 | Augusts Bērziņš | 1904—1980 | 1965 | Rūpniecība | kolhoza Sarkanā bāka Ventspilī priekšsēdētājs | |
17 | Ermijs Bieziņš | 1915—1987[10] | 1971 | Lauksaimniecība | 2. lauku profesionāli tehniskā vidusskolas direktors Cēsu rajonā | Bieziņa vadībā skola izveidojās par vienu no labākajām lauku profesionāli tehniskajām skolām |
18 | Vsevolods Birkenfelds | 1927– | 1971 | Rūpniecība | VEF, rūpnīca Rīgā, direktors | Birkenfelda vadībā izstrādāta un ieviesta augstražīga radiouztvērēju masveida raž. sistēma |
19 | Lilija Brangale | 1913—2001[11] | 1965 | Lauksaimniecība | Draudzība, kolhozs Stučkas rajonā, slaucēja | Panākumi slaucamo govju produktivitātes kāpināšanā |
20 | Alfrēds Briedis[4][5] | dzim. 1902 | 1966 | Lauksaimniecība | Cīņa, kolhozs Cēsu rajonā, priekšsēdētājs | |
21 | Jānis Buls | 1927—1981 | 1966 | Lauksaimniecība | Ezerciems, kolhozs Rīgas rajonā, brigadieris | Sasniegumi kartupeļu audzēšanā (1960.—1965. g. vidēji 180 c/ha) |
22 | Voldemārs Bušs | 1918– | 1960 | Rūpniecība | VEF, rūpnīca Rīgā, instrumentu atslēdznieks | Novators; konstruējis radio un telefonu raž. automatizācijas ierīces, piedalījies tehn. procesu pilnveidošanā |
23 | Vasilijs Butusovs | 1912—1983 | 1959 | Transports | Rīgas lokomotīvju depo, Rīgā, mašīnists | Ierosinājis palielināt lokomotīves starpremontu nobraukumu (1954) un viens no pirmajiem LPSR ierosmi īstenojis, pusotrkārt pārsniedzot normatīvos rādītājus |
24 | Jānis Ciekurs | dzim. 1931 | 1973 | Lauksaimniecība | Vijciems, padomju saimniecība Valkas rajonā, traktorists kombainieris | |
25 | Imants Cinis[4][5] | dzim. 1931 | 1971 | Lauksaimniecība | Jelgavas PMK—13, Jelgavas rajonā, ekskavatora mašīnists | |
26 | Arturs Čikste | 1930—1992[12] | 1949 | Lauksaimniecība | Ieguvis augstas graudaugu ražas | |
27 | Felicija Čuplinskiene | dzim. 1924 | 1960 | Lauksaimniecība | Lielplatones Lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, Jelgavas rajonā, slaucēja | Apkopa lielu skaitu govju (150), panākumi lauksaimniecības produktu raž. palielināšanā |
28 | Mihails Čurikovskis | dzim. 1932 | 1963 | Rūpniecība | Rīgas traleru flotes bāzes saldētājtralera kapteinis | 1963. g. Čurikovska vadībā ar kuģi SRTR—9144 iegūta rekordnozveja — 1500 tonnu zivju |
29 | Irma Dāvida | dzim. 1916 | 1960 | Rūpniecība | Rīgas audums, tekstilkombināts Rīgā, audēja | |
30 | Pjotrs Donkarevs[4][5] | dzim. 1920 | 1971 | Transports | Rīgas autobusu parks, Rīgā, šoferis | Sasniedzis teicamus automobiļu ekspluatācijas rādītājus — ar autobusu ZIS-155 nobraucis 1 mlj. km bez kapitālā remonta |
31 | Aina Dreimane | dzim. 1935 | 1971 | Lauksaimniecība | Ādaži, kolhozs Rīgas rajonā, slaucēja | Sasniegusi augstu izslaukumu (no 26 govīm 5175 kg piena vidēji no 1 govs) |
32 | Heronīms Dumbra | dzim. 1928 | 1974 | Transports | Daugavpils lokomotīvju depo, Rēzeknes stacijas mašīnists | |
33 | Helēna Eidemane | 1906—1978 | 1968 | Pedagoģija | Rīgas 4. vidusskola, latv. val. un lit. skolotāja, direktora vietniece māc. darbā | Veikusi lielu darbu jauno skolotāju kadru audzināšanā |
34 | Austra Ezeriņa | dzim. 1906 | 1958 | Lauksaimniecība | Mārupe, kolhozs Rīgas rajonā, slaucēja | 1958. g. izslaukusi vidēji no govs 4759 kg piena |
35 | Mihails Fesenko[4][5] | 1910—1974 | 1971 | Rūpniecība | Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, Rīgā, direktors | |
36 | Anatolijs Filatkins[4][5] | dzim. 1922 | 1966 | Rūpniecība | Sarkanais metalurgs, rūpnīca Liepājā, tēraudlējējs, brigadieris | |
37 | Anna Frīdberga | 1903—1974 | 1958 | Lauksaimniecība | Valdeķi, padomju saimniecība Tukuma rajonā, slaucēja | No katras savas grupas govs izslaukusi vidēji >5500 kg piena gadā |
38 | Milda Fridrihsone | dzim. 1902 | 1958 | Lauksaimniecība | Sarkanais Oktobris, kolhozs Cēsu rajonā, sivēnmāšu kopēja | No katras sivēnmātes ieguvusi vidēji 30,3 sivēnu gadā |
39 | Artūrs Frīdrihsons | dzim. 1927 | 1965 | Rūpniecība | Sarkanais metalurgs, rūpnīca Liepājā, valcētājs | |
40 | Marija Gailīte[4][5] | dzim. 1912 | 1958 | Lauksaimniecība | Padomju zvaigzne, kolhozs Madonas rajonā, slaucēja | No katras savas grupas govs izslaukusi vidēji >5000 kg piena gadā |
41 | Velta Galviņa | dzim. 1928 | 1971 | Lauksaimniecība | Sarkanais stars, kolhozs Madonas rajonā, aitkope | No katras aitu mātes ieguvusi vidēji 1,8 jērus un no katras aitas vidēji 5 kg vilnas gadā |
42 | Anna Gļauda | dzim. 1926 | 1958 | Lauksaimniecība | Bērzpils, padomju saimniecība Balvu rajonā, sivēnmāšu kopēja | |
43 | Viktorija Grase | dzim. 1918 | 1958 | Lauksaimniecība | Stari, padomju saimniecība Gulbenes rajonā, slaucēja | No katras savas grupas govs izslaukusi vidēji >4000 kg piena gadā |
44 | Lūcija Grauda | dzim. 1914 | 1966 | Lauksaimniecība | Sarkanais stars, kolhozs Dobeles rajonā, priekšsēdētāja | |
45 | Klaudija Grigorjeva[4][5] | 1912—1962 | 1950 | Lauksaimniecība | Augstkalne, padomju saimniecība Dobeles rajonā, slaucēja | No katras savas grupas govs izslaukusi vidēji >4000 kg piena gadā |
46 | Gaļina Griņova | dzim. 1942 | 1977 | Rūpniecība | VEF, rūpnīca Rīgā, sakaru aparatūras regulētāja, darbaudzinātāja | |
47 | Grigorijs Groms | dzim. 1928 | 1978 | Medicīna | Republikas bērnu klīniskās slimnīcas nod. vad., Latvijas Pediatru zinātniskās biedrības priekšsēdētājs | Pētījis cukurslimību bērniem, medikamentu blakusiedarbību un citas problēmas. |
48 | Johans Grušķevics | 1893—1977 | 1958 | Lauksaimniecība | Padomju Latvija, kolhozs Ventspils rajonā, priekšsēdētājs | |
49 | Jānis Hermanis | dzim. 1908 | 1949 | |||
50 | Alberts Ikaunieks[4][5] | dzim. 1928 | 1971 | Rūpniecība | Rīgas vagonu rūpnīca, frēzētājs instrumentālists | |
51 | Nadežda Ivanova | dzim. 1920 | 1960 | Lauksaimniecība | Īslīce, padomju saimniecība Bauskas rajonā, cūkkope | |
52 | Aleksandrs Jakovļevs | dzim. 1926 | 1971 | Lauksaimniecība | Brīvība, kolhozs Dagdas rajonā, priekšsēdētājs | |
53 | Ivars Jansons | dzim. 1932 | 1982 | Lauksaimniecība | Uzvara, kolhozs Bauskas rajonā, priekšsēdētājs | |
54 | Aleksandrs Jedemskis | 1913—1983 | 1965 | Rūpniecība | Rīgas traleru flotes kapteinis | |
55 | Arvīds Kalējs[4][5] | dzim. 1915 | 1958 | |||
56 | Jānis Kalnbērziņš | 1893—1986 | 1963 | Politika | PSRS APP priekšsēdētāja vietnieks, LPSR APP priekšsēdētājs | |
57 | Viktors Kalnbērzs | dzim. 1928 | 1988 | Medicīna | Pētījis kaulu lūzumu saaugšanu pēc osteosintēzes; konstruējis kompresijas un distrakcijas aparātus | |
58 | Fricis Kalns | dzim. 1907 | 1949 | |||
59 | Anna Kanenberga | dzim. 1911 | 1966 | Lauksaimniecība | Jelgava, izmēģinājumu saimniecība Jelgavas rajonā, slaucēja | No katras savas grupas govs izslaukusi vidēji >5000 kg piena gadā |
60 | Maija Kapusta[4][5] | dzim. 1926 | 1966 | Rūpniecība | Rīgas manufaktūra, rūpnīca Rīgā, 3. filiāles (Zasulauka manufaktūra) audēja | |
61 | Arnis Kārkliņš | dzim. 1924 | 1971 | Rūpniecība | Rīgas elektroaparātu rūpnīca, Rīgā, virpotājs, darbaudzinātājs, LPSR AP dep. | |
62 | Antons Katkovskis | 1900—1972 | 1948 | Lauksaimniecība | Okte, valsts zirgaudzētava Talsu rajonā, zirgkopis | |
63 | Edgars Kauliņš | 1903—1979 | 1965 | Lauksaimniecība | Lāčplēsis, kolhozs Ogres rajonā, priekšsēdētājs | Kauliņa vadībā kolhozs kļuva par ekon. augsti attīstītu saimniecību |
64 | Roberts Kauliņš | 1925—1977 | 1966 | Lauksaimniecība | Draudzība, kolhozs Talsu rajonā, kompleksās brigādes brigadieris | |
65 | Alberts Kauls | 1938—2008 | Lauksaimniecība | |||
66 | Romualds Kavinskis[4][5] | dzim. 1928 | 1971 | Lauksaimniecība | Krasnij Oktjabrj, kolhozs Peiļu rajonā, priekšsēdētājs | |
67 | Augusts Kirhenšteins | 1872—1963 | 1957 | Zinātne | LPSR ZA viceprezidents, LPSR ZA Mikrobioloģijas organizētājs un institūta direktors, PSRS AP dep. un LPSR AP loc. | Darbi par bakt. attīstību un strukt., inf. slimību apkarošanas un imunitātes problēmām, makroorganismu un mikroorganismu mijiedarbību, vitaminol. un racionāla uztura problēmām. Dib. Vissavienības Mikrobioloģijas biedrības Latvijas nodaļu (1958). Nodibināta Kirhenšteina prēmija (1972) |
68 | Savrils Kirjanovs | dzim. 1918 | 1966 | Rūpniecība | Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, Rīgā, atslēdznieks | |
69 | Francis Kokins | dzim. 1927 | 1968 | Pedagoģija | Aglonas internātskola, mācību iestāde Daugavpils rajonā, direktors | Kokina vadībā ieviestas efektīvas darba formas skolēnu darbaudzināšanā, prof. orientācijā, skolēnu pašpārvaldes vadīšanā |
70 | Vitālijs Koļesņičenko[4][5] | dzim. 1905 | 1965 | Rūpniecība | Rīgas vagonu rūpnīca, Rīgā, galvenais tehnologs | |
71 | Bruno Kondruss | dzim. 1921 | 1960 | Transports | Latvijas jūras kuģniecības kapteinis | |
72 | Jānis Konrāds | 1898—1968 | 1958 | Celtniecība | Rīgas Celtniecības trests, Rīgā, specializētās apdares pārvaldes strādnieks | Piedalījies Rīgas atjaunošanā, vairāku ēku (LPSR ZA augstceltnes, viesnīcas Rīga, RPI) būvdarbos |
73 | Pāvels Kovaļovs | 1918—1978 | 1965 | Lauksaimniecība | Zilupe, padomju saimniecība Ludzas rajonā, direktors | |
74 | Semjons Koževņikovs | dzim. 1913 | 1971 | Celtniecība | Daugavas HES celtniecības pārvaldes strādnieks, brigadieris | Piedalījies vairāku HES celtn. BaltkrPSR un LietPSR |
75 | Jānis Krastiņš[4][5] | 1890—1983 | 1980 | Zinātne | LPSR ZA Vēstures institūta sektora vad. | Pētījis gk. Latvijas revolucionārās kustības un kapitālistiskā perioda sociālekon. attīstības jautājumus |
76 | Valentīna Kronberga | dzim. 1939 | 1971 | Rūpniecība | Sarkanais kvadrāts, rūpnīca Rīgā, brigadiere | |
77 | Voldemārs Krūmiņš | dzim. 1922 | 1971 | Rūpniecība | VEF, rūpnīca Rīgā, elektromēraparatūras smalkmehāniķis | Devis lielu ieguldījumu jaunās radio un elektronikas tehnikas un tehnoloģijas ieviešanā un apgūšanā |
78 | Voldemārs Krūmiņš | dzim. 1931 | 1961 | Rūpniecība | Līgatne, fabrika Cēsu rajonā, papīrmašīnas vad. | Uzlabojis plāno papīru raž. tehnol., paaugstinājis papīrmašīnas ražīgumu |
79 | Jānis Kubažs | dzim. 1905 | 1958 | |||
80 | Aleksandra Kuļikova[4][5] | dzim. 1918 | 1965 | Lauksaimniecība | Vilce, padomju saimniecība Jelgavas rajonā, cūkkope | |
81 | Edgars Ķienis | dzim. 1930 | 1971 | Lauksaimniecība | Vaiņode, padomju saimniecība Liepājas rajonā, cūkkopis, LKP CK loc. | 1970. g. nobarojis 4008 cūkas; 1 cūkas dzīvmasas pieaugums vidēji 545 g diennaktī |
82 | Jānis Ķurzēns | dzim. 1928 | 1966 | Rūpniecība | Rīgas radiorūpnīca, Rīgā, raž. dispečeru daļas priekšnieks | Devis lielu ieguldījumu jaunas radioaparatūras izgatavošanas tehnol. izstrādāšanā un ieviešanā |
83 | Vilhelms Laiviņš | 1911—1979 | 1958 | Politika | LKP Rīgas rajona komitejas pirmais sekretārs, LKP CK loc., LPSR AP dep., LPSR APP loc. | |
84 | Ieva Lapsenberga | dzim. 1899 | 1966 | Lauksaimniecība | Boļševiks, kolhozs Saldus rajonā, slaucēja | |
85 | Jānis Latonas[4][5] | dzim. 1938 | 1973 | Lauksaimniecība | Ceraukste, kolhozs Bauskas rajonā, traktorists | |
86 | Milda Lazdiņa-Judina | dzim. 1927 | 1950 | |||
87 | Voldemārs Lazdups | dzim. 1935 | 1966 | Celtniecība | Liepājas vispārējās celtniecības tresta darbu vad., LPSR AP dep. | |
88 | Harijs Līdaks | dzim. 1934 | 1961 | Rūpniecība | Rīgas refridžeratorflotes bāzes kuģa kapt. palīgs, saldētājtraleru Linards Leicens un Matīss Plūdonis kapteinis | |
89 | Lidija Liepiņa | dzim. 1891 | 1965 | Zinātne | LPSR ZA Neorganiskās ķīmijas institūta konsultante | Izpētījusi gāzu sorbcijas likumsakarības filtrējošās iekārtās (arī gāzmaskās), pierādījusi virsmas savienojumu pakļaušanos aktīvo masu likumam (kopā ar N. Šilovu). LPSR organizējusi metālu korozijas pētījumus |
90 | Staņislavs Līvmanis[4][5] | dzim. 1939 | 1981 | Lauksaimniecība | Jaunpils Lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, Tukuma rajonā, mehāniskās slaukšanas meistars | |
91 | Antons Luriņš | 1911—1983 | 1958 | Lauksaimniecība | strādājis Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrijā ministra Aleksandra Ņikonova laikā /1951 - 1961/ | 1959. gadā atstādināts no pienākumu pildīšanas sakarā ar Latvijas Komunistiskās partijas kursa maiņu. Pēc tam ilgus gadus vadījis Latvijas Zinātņu akadēmijas pakļautībā esošo 'Citronskābes rūpnīcu' |
92 | Jāzeps Lūriņš | dzim. 1930 | 1960 | Rūpniecība | Rīgas eksperimentālā kuģu mehanizētā rūpnīca, Rīgā, atslēdznieks, brigadieris | |
93 | Pāvels Lužins | dzim. 1909 | 1963 | Rūpniecība | Latvijas jūras tirdzn. flotes kuģa Belašov kapteinis | |
94 | Oļegs Ļenovs | dzim. 1926 | 1985 | Rūpniecība | LPSR APP loc. | |
95 | Serafims Ļevšins[4][5] | dzim. 1903 | 1966 | Celtniecība | Pļaviņu HES celtniecības galvenais inženieris, LPSR AP dep. | Piedalījies vairāku GOELRO plāna hidrotehn. būvju un citu HES (Volhovas HES, Rīgas HES, Pļaviņu HES) celtniecībā |
96 | Aleksandrs Mālmeisters | dzim. 1911 | 1969 | Zinātne | LPSR ZA Polimēru mehanizētā institūta direktors | Izstrādājis lokālo deformāciju statist. teoriju, pilnv. dzelzsbetona un kompozītmateriāla konstr. aprēķinu metodes, izveidojis anizotropisko materiālu stiprības kritērijus, izveidojis konstrukcijas materiālu diagnostikas un ilgizturības prognozēšanas metodes |
97 | Rūdolfs Mazītis | dzim. 1912 | 1966 | Lauksaimniecība | Atmoda, kolhozs Limbažu rajonā, priekšsēdētājs | Mazīša vadībā kolhozs kļuva par vienu no ekon. spēcīgākajām saimn. LPSR |
98 | Pjotrs Medvedevs | 1916—1981 | 1958 | Lauksaimniecība | Okte, padomju saimniecība Talsu rajonā, direktors | |
99 | Elza Melameda | dzim. 1922 | 1965 | Rūpniecība | Rīgas tekstils, rūpnīca Rīgā, audēja | |
100 | Leonīds Melderis[4][5] | dzim. 1912 | 1966 | Rūpniecība | VEF, rūpnīca Rīgā, inženieris konstruktors | Devis lielu ieguldījumu jaunās tehnol. izstr. un ieviešanā rūpnīcā VEF |
101 | Fricis Metens-Mertens | 1911—1966 | 1952 | Lauksaimniecība | Lībagi, kolhozs Talsu rajons, brigadieris, traktorists | |
102 | Ādolfs Možeiko | dzim. 1928 | 1958 | Lauksaimniecība | Elejas MTS, iestāde Jelgavas rajonā, traktoristu brigadieris | |
103 | Olga Narovska | dzim. 1946 | 1981 | Rūpniecība | Daugavpils ķīmiskās šķiedras raž. apvienības šķeterētāja, PSRS AP dep. | |
104 | Josifs Orups | 1911—1980 | 1966 | Lauksaimniecība | Daugava, kolhozs Krāslavas rajonā, brigadieris | Guvis lielus panākumus linu audzēšanā |
105 | Velta Ostrovska[4][5] | dzim. 1927 | 1971 | Rūpniecība | Latvijas lini, rūpnīca Jelgavā, audēja | Devusi lielu ieguldījumu LPSR vieglās rūpn. attīstībā |
106 | Leo Paiders | 1926—1991 | 1966 | Lauksaimniecība | Madonas CMP Kusā, Madonas rajonā, vecākais vienkausa ekskavatora mašīnists | |
107 | Aleksandrs Panovs | dzim. 1914 | 1975 | Rūpniecība | Komutators, rūpnīca Rīgā, raž. apmācības meistars | Devis lielu ieguldījumu LPSR rūpn. attīstībā un jauno strādnieku audzināšanā |
108 | Lūcija Pētersone | dzim. 1940 | 1983 | Lauksaimniecība | Lēdurga, kolhozs Limbažu rajonā, mehanizētās slaukšanas meistare, PSRS AP dep. | |
109 | Jāzeps Petrovičs | dzim. 1909 | 1966 | Lauksaimniecība | Druva, kolhozs Saldus rajonā, laukstrādnieks, cūkkopis, būvbrigādes strādnieks | |
110 | Jānis Pinka[4][5] | dzim. 1930 | 1972 | Lauksaimniecība | Alauksts, kolhozs Cēsu rajonā, traktorists, LPSR AP dep. | |
111 | Augusts Pommers | dzim. 1922 | 1971 | Lauksaimniecība | Priekule, padomju saimniecība Liepājas rajonā, direktors | |
112 | Irma Priedaua | 1927—1974 | 1971 | Lauksaimniecība | Vecauce, LLA mācību un pētījumu stacija Auces rajonā, slaucēja | |
113 | Ernests Puķītis | dzim. 1929 | 1966 | Lauksaimniecība | Skrunda, kolhozs Kuldīgas rajonā, priekšsēdētājs | |
114 | Virgīnija Putāne | dzim. 1925 | 1971 | Lauksaimniecība | Dzirkstele, kolhozs Daugavpils rajonā, zootehniķe | |
115 | Armands Rasmanis[4][5] | 1932—1980 | 1973 | Lauksaimniecība | Avangards, kolhozs Jelgavas rajonā, brigadieris | |
116 | Sergejs Razorenovs | dzim. 1923 | 1971 | Rūpniecība | Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca, elektromontieris | Devis lielu ieguldījumu republikas dzelzceļa transp. attīstībā |
117 | Kārlis Reinis | 1910—1966 | 1965 | Rūpniecība | Sarkanā zvaigzne, fabrika Rīgā, atslēdznieks | Devis lielu ieguldījumu velosipēdu, motovelosipēdu un mopēdu raž. apguvē |
118 | Kārlis Reiskarts | 1896—1970 | 1958 | Politika | Bauskas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, LPSR AP dep. | |
119 | Lilija Reiziņa | dzim. 1924 | 1978 | Pedagoģija | Rīgas 45. vidusskola, direktore un ķīm. skolotāja | Reiziņas vadībā skolā gūti panākumi skolēnu idejiski polit., internacionālā, militārpatriot. un estēt. audzināšanā |
120 | Aleksandrs Riekstiņš[4][5] | dzim. 1918 | 1976 | Lauksaimniecība | Iecava, kolhozs Bauskas rajonā, valdes priekšsēdētājs | |
121 | Monika Rivare | dzim. 1933 | 1966 | Lauksaimniecība | Aglona, padomju saimniecība Preiļu rajonā, zootehniķe, LPSR AP dep. | |
122 | Jegors Romanovs | dzim. 1916 | 1971 | Celtniecība | Rēzeknes PMK-4, Rēzeknes PMK-5, iestādes Rēzeknē, namdaru brigadieris | |
123 | Jēkabs Roze | dzim. 1924 | 1971 | Lauksaimniecība | Sarkanais Oktobris, kolhozs Cēsu rajonā, mehāniķis, LKP CK loc. | |
124 | Augusts Rozefelds | 1926—1983 | 1966 | Zvejniecība | Banga, zvejniecības kolhozs, zvejas apvienoto posmu vad. | |
125 | Zenta Ruka[4][5] | dzim. 1930 | 1966 | Rūpniecība | Rīgas 3. maizes kombināts, tehnoloģe | |
126 | Gunārs Saltais | dzim. 1930 | 1963 | Rūpniecība | Rīgas traleru flotes lielo saldētājkuģu kapteinis direktors | |
127 | Pjotrs Semeņenkovs | 1903—1969 | 1966 | Rūpniecība | Rīgas cementa un šīfera rūpnīca, meistars, brigadieris | Devis lielu ieguldījumu republikas būvmateriālu rūpn. attīstībā |
128 | Sergejs Semjonovs | dzim. 1925 | 1971 | Jūrniecība | Kuģa Belašov elektromehāniķis | |
129 | Marta Semule | 1904—1985 | 1953, 1958 | Lauksaimniecība | Kopdarība, kolhozs Gulbenes rajonā, slaucēja, PSRS TSSI dalībniece, LKP CK loc., LPSR AP un PSRS AP dep. | Vidēji no govs gadā izslauca 5680 kg piena, 1954. g.—6017 kg piena. Galgauskā uzstādīts Semules bronzas krūšutēls (tēlnieks M. Lange) |
130 | Emīlija Siliņa[4][5] | dzim. 1914 | 1960 | Rūpniecība | VEF, rūpnīca Rīgā, montētāja, PSRS AP dep. | Devusi lielu ieguldījumu jaunās strādnieku maiņas audzināšanā |
131 | Jānis Slakteris | 1901—1973 | 1958 | Lauksaimniecība | Code, kolhozs Bauskas rajonā, priekšsēdētājs | Slaktera vadībā kolhozs kļuva par vienu no ekon. spēcīgākajiem Bauskas rajonā |
132 | Fricis Smilga | 1902—1973 | 1958 | Lauksaimniecība | Uzvara, kolhozs Talsu rajonā, priekšsēdētājs | Smilgas vadībā kolhozs kļuva par vienu no ekon. spēcīgākajiem Talsu rajonā |
133 | Pjotrs Sokolovs | dzim. 1932 | 1966 | Lauksaimniecība | Alfa, rūpnīca Rīgā, atslēdznieks, brigadieris | |
134 | Ivans Soročinskis | dzim. 1922 | 1966 | Lauksaimniecība | Cīņa, kolhozs Liepājas rajonā, mehāniķis | |
135 | Ignats Spila[4][5] | dzim. 1939 | 1976 | Lauksaimniecība | Lāčplēsis, kolhozs Ogres rajonā, traktorists | |
136 | Vladislava Sproģe | dzim. 1918 | 1966 | Lauksaimniecība | Dzirkstele, kolhozs Tukuma rajonā, slaucēja | |
137 | Alise Strazdiņa | dzim. 1937 | 1966 | Rūpniecība | Valmieras piena kombināts, augstākās klases sviesta meistare | |
138 | Jāzeps Streļčs | dzim. 1935 | 1965 | Celtniecība | Rīgas dzīvokļu celtniecības trests | |
139 | Jānis Stunda | dzim. 1922 | 1965 | Lauksaimniecība | Padomju jaunatne, kolhozs Jelgavas rajonā, brigadieris | |
140 | Jānis Sudrabkalns[4][5] | 1894—1975 | 1974 | Kultūra | Dzejnieks | |
141 | Marta Štreinerte | dzim. 1916 | 1952 | Lauksaimniecība | Lībagi, kolhozs Talsu rajons, posminieks | |
142 | Valentīns Šuvajevs | dzim. 1930 | 1961 | Rūpniecība | Jūrnieks | |
143 | Tamara Švaba | dzim. 1925 | 1975 | Rūpniecība | Alfa, rūpnīca Rīgā | |
144 | Jakovs Traškovs | dzim. 1923 | 1971 | Rūpniecība | Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīca, atslēdznieks instrumentālists | |
145 | Jevdokija Trifanova[4][5] | dzim. 1928 | 1971 | Rūpniecība | Rīgas adītājs, fabrika Rīgā, adītāja, LPSR AP dep. | |
146 | Valija Turka | dzim. 1931 | 1971 | Lauksaimniecība | Bolupe, padomju saimniecība Balvu rajonā, zootehniķe, brigadiere | |
147 | Ļubova Ulanova | dzim. 1917 | 1966 | Transports | Urālu civilās aviācijas pārvaldes vienības komandiera vietn., LPSR Civilās aviācijas pārvalde, LPSR AP dep. | Pas. pirmā sieviete, kas lidojusi ar turbopropelleru lidmašīnām. Lidmašīnā IL-18 (ar siev. apkalpi) sasniegusi 5 pas. rekordus. Viena no pirmajām apguvusi aviolīnijas Rīga-Novosibirska, Rīga-Taškenta, Rīga-Baku, Rīga-Arhangeļska. Nolidojusi gandrīz 19 tk. stundu |
148 | Marta Upatniece | 1909—1979 | 1951 | Lauksaimniecība | Sparskolhozs Gaujienas rajonā, slaucēja | |
149 | Andrejs Upīts | 1877—1970 | 1967 | Kultūra | Rakstnieks, LPSR AP dep. | Divās Upīša dzīves un darba vietās iekārtoti memoriālie muzeji |
150 | Anna Vaidere[4][5] | dzim. 1927 | 1973 | Lauksaimniecība | Dzimtene un Līksna, kolhozi Daugavpils rajonā, slaucēja | |
151 | Vija Vasiļjeva | dzim. 1931 | 1981 | Rūpniecība | Rīgas tekstils, rūpnīca Rīgā, audēja | |
152 | Broņislava Veigule | dzim. 1927 | 1976 | Rūpniecība | Sarkanais rīts, rūpnīca Krāslavas rajonā, krāsotāja, LPSR AP dep. | |
153 | Rita Veilande | 1924—2014[13] | 1965 | Lauksaimniecība | Ļeņins, padomju saimniecība Rīgas rajonā, zootehniķe | |
154 | Emma Vilemsone | dzim. 1905 | 1966 | Lauksaimniecība | Zemgale, padomju saimniecība Dobeles rajonā, putnkope | 1964.—1966. g. vidēji gadā apkopa > 69 000 cāļu |
155 | Pēteris Vilmanis[4][5] | dzim. 1932 | 1974 | Rūpniecība | Rīga, rūpnīca Rīgā, mašīnstrādnieks, brigadieris, LPSR AP dep. | |
156 | Anna Vorobjova | 1922—1977 | 1976 | Lauksaimniecība | Barkava, padomju saimniecība Madonas rajonā, slaucēja, LPSR AP dep. | |
157 | Teodors Zaļkalns | 1876—1972 | 1971 | Tēlniecība | Tēlnieks | Viens no latv. profesionālās tēlniecības pamatlicējiem, vairāku pieminekļu autors |
158 | Ernests Zēbergs | 1896—1971 | 1948, pirmais LPSR | Lauksaimniecība | Okte, padomju saimniecība Talsu rajonā, posminieks | Ieguvis augstu graudaugu ražu (1947. g. 30,3 c/ha) |
159 | Jānis Zeltiņš | dzim. 1900 | 1958 | Rūpniecība | Inženieris, tehnologs, mehāniķis | Piedalījies iesala u.c. pārtikas produktu kalšu izstrādāšanā |
160 | Līna Zvaigznīte[4][5] | 1901—1973 | 1958 | Lauksaimniecība | Ļeņina ceļš, kolhozs Valkas rajonā, priekšsēdētāja | Zvaigznītes vadībā kolhozs kļuva par vienu no ekon. spēcīgākajiem rajonā |
161 | Otīlija Žagata[4][5] | dzim. 1923 | 1960 | Celtniecība | Sarkanais metalurgs, rūpnīca Liepājā, mūrniece | |
162 | Marija Živa | 1918—1982 | 1971 | Lauksaimniecība | Vienība, kolhozs Rīgas rajonā, cūkkope | Lielākais iegūto sivēnu skaits gadā — 1812 sivēni |
Latvieši-cittautieši, kas ieguvuši Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu citā PSR
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]№ | Vārds, Uzvārds | Dzīves gadi | Goda nosaukuma piešķiršanas gads |
Darbības sfēra | Darba vieta un/vai pienākumi[3] | Sasniegumi, izgudrojumi, objekti, saistībā ar cilvēku |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | Fjodors Aristovs | 1912—2005 | 1971 | Transports | Kazaņas helihopteru rūpnīcas direktors, Tatārijas APSR | |
2 | Andrians Astratovs | 1904—1995 | 1958 | Celtniecība | Mūrnieks, Tomskas apgabals | |
3 | Marija Čerkasova | 1895—???? | 1958 | Rūpniecība | Cukurrūpnīcas direktore, Ukraina | |
4 | Kārels Irds | 1909—1986 | 1984 | Kultūra | Galvenias režisors Igaunijas teātrī Vanemuine | |
5 | Anna Elvīra Jarve | 1909—2002 | 1960 | Pedagoģija | Saku septiņgadīgās skolas direktore, Igaunijas PSR | |
6 | Mstislavs Keldišs | 1911—1978 | 1956, 1961, 1971 | Zinātne | PSRS Zinātņu Akadēmijas prezidents, Maskava, Krievijas PFSR | |
7 | Rože Launikonene | 1908—???? | 1958 | Lauksaimniecība | Slaucēja, Lietuvas PSR | |
8 | Vladimirs Leporskis | 1911-1981 | 1966 | Metalurģija | Metalurģijas kombināta direktors, Ukrainas PSR | |
9 | Jonass Leskauskas | 1906-1974 | 1965 | Celtniecība | Betonētājs, Lietuvas PSR | |
10 | Kirils Markelovs | 1937—1999 | 1979 | Rūpniecība | Kalnracis, Rostovas apgabals, Krievijas PFSR | |
11 | Nikolajs Ošacs | 1901-???? | 1959 | Transports | Vecākais mašīnists, Maskava, Krievijas PFSR | |
12 | Arvīds Pelše | 1899-1983 | 1969, 1979 | Politika | Politbiroja loceklis, Maskava, Krievijas PFSR | |
13 | Valērijs Pozņakovs | 1941-2010 | 1979 | Enerģētika | Kompleksās celtniecības brigādes brigadieris, Krasnojarskas novads, Krievijas PFSR | |
14 | Arkādijs Raikins | 1911—1987 | 1981 | Kultūra | Ļeņingradas teātra mākslinieciskais vadītājs, Krievijas PFSR | |
15 | Ivans Solovjovs | 1913-1933 | 1959 | Transports | Lokomotīves depo vecākais mašīnists, Čitas apgabals, Krievijas PFSR | |
16 | Staņislavs Šteimans | 1887—1965 | 1949 | Lauksaimniecība | Vecākais zootehniķis, Harjū rajonā, Igaunijas PSR |
Cittautieši-latvieši, kas ieguvuši Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu Latvijas PSR
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]№ | Vārds, Uzvārds | Dzīves gadi | Goda nosaukuma piešķiršanas gads |
Darbības sfēra | Darba vieta un/vai pienākumi[3] | Sasniegumi, izgudrojumi, objekti, saistībā ar cilvēku |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | Jevgenija Loginova | dzim. 1946 | 1986 | Celtniecība | Brigadiere, Pemskas apgabals, Krievijas PFSR | |
2 | Ona Šekštello (dzim. Bagdonaite) | dzim. 1937 | 1960 | Lauksaimniecība | Cūkkopēja, Švenčoņu rajona pašvaldība, Lietuvas PSR |
Latvieši, kas zaudējuši Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]№ | Vārds, Uzvārds | Dzīves gadi | Goda nosaukuma piešķiršanas gads |
Darbības sfēra | Darba vieta un/vai pienākumi[3] | Sasniegumi, izgudrojumi, objekti, saistībā ar cilvēku |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | Staņislavs Leitāns | 1914-???? | 1958, atņemts 1961 | Lauksaimniecība | Kolhoza "Avangards" priekšsēdētājs, Jelgavas rajons, Latvijas PSR | |
2 | Vasīlijs Murzičs | 1909-1979 | 1943, atņemts 1954 | Transports | Vilciena mašīnists, Vitebska, Baltkrievijas PSR | |
3 | Zigfrīds Edmunds Rinne | 1934—2009 | 1966, atņemts 1983 | Transports | Kuģa "Krāslava" mehāniķis, Rīga, Latvijas PSR |
Izmantotā literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Oruzhie Magazine, Page 9, Issue 5 1998 & Issue 6 1998.
- "Солдат удачи" номер 9 (72) 2000 Д.Ширяев "Кто изобрел автомат Калашникова"
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Neieskaitot personas, kurām atņēma goda nosaukumu vai personas, kurām tika atcelts dekrēts par nosaukuma piešķiršanu
- ↑ «Craig Gottlieb Militaria, Archive, Hero of Socialist Labor Group». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 8. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Goda nosaukuma saņemšanas brīdī
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 4,11 4,12 4,13 4,14 4,15 4,16 4,17 4,18 4,19 4,20 4,21 4,22 4,23 4,24 4,25 4,26 4,27 4,28 4,29 4,30 4,31 4,32 4,33 4,34 Latvijas Padomju enciklopēdija, 1—102. 1981—1988.
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 5,12 5,13 5,14 5,15 5,16 5,17 5,18 5,19 5,20 5,21 5,22 5,23 5,24 5,25 5,26 5,27 5,28 5,29 5,30 5,31 5,32 5,33 5,34 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. I—III un rādītājs. 1967—1972.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. martā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. augustā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
- ↑ «Cēsu Centrālā bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. martā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. martā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
- ↑ «Brošūra: Mēs Eiropā Latvijā Jelgavas novadā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
- ↑ Rita Veilande Arhivēts 2018. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē. / nekropole.info