Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), ir biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas īsteno pētniecību un studiju programmas biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs. Tās administrācija un daļa fakultāšu izvietotas Jelgavas pilīLielajā ielā 2, bet pārējās fakultātes — citviet Jelgavā. Proporcionāli lielā universitātes studentu skaita dēļ Jelgavu dažkārt dēvē par Latvijas studentu galvaspilsētu.[3][4][5]
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes vēsture sākās ar 1863. gadā Rīgas Politehniskajā institūtā izveidoto Lauksaimniecības departamentu, kuru 1919. gadā pārveidoja par Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti. 1936. gada 26. jūlijā Ministru Kabinets pieņēma lēmumu Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti pārcelt uz īpaši šim mērķim atjaunoto Jelgavas pili, ko K. Ulmanis bija nodēvējis par Viestura piemiņas pili. 1939. gadā izveidoja neatkarīgu augstākās izglītības iestādi — Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju (JLA).[6]
Kad Otrā pasaules kara kaujās par Jelgavu 1944. jūlijā Jelgavas pils nodega, augstskola uz laiku pārtrauca pastāvēt, tomēr drīz to atjaunoja Rīgā kā Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (LLA).
1956. gadā LPSR Ministru Padome pieņēma lēmumu pārcelt akadēmiju atpakaļ uz Jelgavu, uzsākot Jelgavas pils atjaunošanas darbus. 1990. gadā akadēmija tika pārdēvēta par Latvijas Lauksaimniecības universitāti.[7] 2018. gada 6. martā universitāte nomainīja savu starptautisko nosaukumu no Latvia University of Agriculture uz Latvia University of Life Sciences and Technologies.[8][9][10]
2022. gada 18. maijā, LLU Konvents paziņoja par lēmumu pārdēvēt LLU par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, nosaukumu sākot lietot no 1. septembra.[11]
Universitātes himna ir komponista Jēkaba Mediņa 1940. gada 9. janvārī kā veltījums Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai sacerētā dziesma „Mēs mīlam tevi, zeme dārgā, svētā”, kuras vārdi ņemti no Viļa Plūdoņa dzejoļa „Tēvzemei”. Dāvinājumu universitāte saņēma 1940. gada 17. aprīlī, īsi pirms Latvijas okupācijas, taču atskaņojumu tā arī nepiedzīvoja, un vairāk nekā 70 gadus tika uzskatīta par pazudušu. 2012. gadā Mediņu dzimtas materiālos Jēkaba Mediņa dziesmas nošu un vārdu rokrakstu atrada universitātes vīru kora „Ozols” tenors Modris Ziemelis, un neilgi pēc tam himna piedzīvoja savu pirmatskaņojumu.[12][13]
Jelgava, Latvija
