Jānis Sirmbārdis
| ||||||||||
|
Jānis Sirmbārdis (dzimis 1937. gada 13. janvārī Jumurdas pagastā, miris 2015. gada 23. jūnijā)[1] bija latviešu dzejnieks.
J. Sirmbārdis beidzis Jelgavas pedagoģisko skolu (1956) un Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1961). No 1962. līdz 1967. gadam strādājis laikrakstā "Literatūra un Māksla", no 1967. līdz 1994. bijis redaktors izdevniecībā "Liesma". 1963. gadā uzņemts par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.
Pirmā dzejas publikācija 1957. gadā laikrakstā "Padomju Students". Izdoti dzejoļu krājumi "Asnu zobeni" (1962), "Dienu bites" (1966), "Saulstaru atslēgas" (1968), "Kaleidoskops" (1972), "Nātru smarža" (1975), "Kartupeļu rakšana Ērgļos" (1977), "Brūkleņzieds" (1980), "Dzejas mājas kapitālremonts" (1984), "Ak, mūžs!" (1986), "Velna ducis" (1987), "Valoda" (kopā ar R. Baraduļinu, 1987), "Pārplīsušais laiks" (2001) un "Neaizmirstuļu pļāvējs" (2002).[2]
Atdzejojis Borisa Pasternaka, Andreja Vozņesenska u.c. krievu autoru dzeju, tulkojis B. Akuņina romānus.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Mūžībā aizgājis dzejnieks Jānis Sirmbārdis, LETA
- ↑ Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 529. lpp. ISBN 9984-698-48-3.