Jumurdas pagasts
| Jumurdas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Madonas novads |
| Centrs: | Jumurda |
| Kopējā platība:[1] | 130,3 km2 |
| • Sauszeme: | 126,0 km2 |
| • Ūdens: | 4,3 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 218 |
| Blīvums (2023): | 1,7 iedz./km2 |
 Jumurdas pagasts Vikikrātuvē
| |
Jumurdas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Ērgļu, Liezēres un Vestienas pagastiem un Cēsu novada Kaives un Inešu pagastiem.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagasts izvietojies Vidzemes augstienes dienvidu daļā Vestienas paugurainē un Augšogres pazeminājumā. Pagastā atrodas vieni no Vidzemes augstākajiem pauguriem: Bākūzis (272 m), Egļu kalns (267 m), Laktas kalns (250 m).[4]
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ogre, Valola, Sārtupīte, Ilzīte, Virdzīte, Lubeja, Ļaudonīte
Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jumurdas ezers (177 ha), Pakšēnu ezers (41,6 ha), Sietnieku ezers (uz robežas ar Vestienas pagastu, 26,5 ha), Vidus ezers (18 ha), Lācīšu ezers (13,9 ha), Karietes ezers (4,5 ha), Preisītis (4,5 ha), Ilzes ezers (3,7 ha), Vienūzis (3,6 ha), Linezers (2,6 ha), Dinišķu ezers (1,9 ha)
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jumurdas pagasts piederēja pie Ērgļu draudzes novada. Līdz 1920. gada agrārajai reformai tajā atradās Jumurdas muiža, ko sadalīja 70 vienībās (no tām 13 bija rentes mājas) 1145,9 ha platībā. Jāņa muižu sadalīja 3 vienības 54,6 ha platībā.[5]
1935. gadā Jumurdas pagasta platība bija 87 km² un tajā bija 792 iedzīvotāji.[6] 1936. gadā pagastam pievienoja likvidēto Cirstu pagastu. 1945. gadā pagastā izveidoja Jumurdas un Cirstu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Jumurdas ciemam pievienoja Cirstu ciemu, bet 1962. gadā ciemu pievienoja Ērgļu pilsētciemata lauku teritorijai. 1973. gadā Jumurdas ciemu izveidoja no jauna. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2006. gadā Jumurdas pagasts apvienojās ar Ērgļu un Sausnējas pagastiem, izveidojot Ērgļu novadu. 2021. gadā tika pievienots jaunizveidotajam Madonas novadam.
Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Akmens verstu stabs[7]
- Tjaku - Viesaku senkapi (Velna klēpji)
- Vējavas pilskalns
- Cirstu skanste (Valvītes) - viduslaiku nocietinājums
- Sīļu Badakmens - kulta vieta
- Dreimaņu senkapi (Krievu kapi)
- Aizbetņu senkapi (Kapu kalniņš, Mājas kalns)
- Aizbetņu apmetne
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Jumurda (pagasta centrs) un Vējava.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 577-14578. sleja.
- ↑ V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
