Jānis Sviestiņš
|
Jānis Sviestiņš (dzimis 1888. gada 13. martā Nurmuižas pagastā, miris 1972. gada 1. decembrī Lundā, Zviedrijā) bija latviešu pedagogs, bibliotekārs, publicists un sabiedrisks darbinieks. No 1920. gada līdz 1940. gadam — Ventspils bibliotēkas vadītājs.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jānis Sviestiņš dzimis Jādekšu mežsarga Friča un Mīnes Sviestiņu ģimenē (tagad Ķūļciema pagastā). Mācījies Talsu pamatskolā un Talsu pilsētas skolā.
1905. gadā ieguvis skolotāja tiesības pedagoģiskajos kursos Cēsīs. 1905. gadā sāka strādāt par skolotāju Nurmuižā. Bijis arī viens no Nurmuižas bibliotēku biedrības dibinātājiem.
1910. gadā devās mācīt latviešu bērnus uz Lejas Bulankas latviešu koloniju Jeņisejas guberņā, bija tās pašas skolas bibliotēkas dibinātāja J. Driķa palīgs.
1913. gadā atgriezās dzimtenē un sāka strādāt par skolotāju Ventspilī, taču darbu pārtrauca karš. Kopā ar daudziem Ventspils iedzīvotājiem evakuējās arī skolas. Sviestiņš sāka strādāt par bēgļu skolas pārzini Ribinskā.
1918. gadā kļuva par skolas pārzini Ventspils 3. pamatskolā. 1919. gadā J. Sviestiņš vāca kopā latviešu grāmatas un piedalījās Ventspils bezmaksas lasītavas izveidē.
1920. gadā tika atvērta pilsētas bibliotēka, kurā Sviestiņš sāka strādāt par bibliotēkas pārzini.1926. gadā, kad uzcēla Ventspils 1. pamatskolu, līdz 1945. gada maijam, bija tās vadītājs. Ventspilī šī skola tika dēvēta par "Sviestiņa skolu".
Darbojies Ventspils pilsētas izglītības komisijā. Bijis Sarkanā Krusta darbības veicinātājs, Ventspils Pretalkohola biedrības dibinātājs un vadītājs, Ventspils muzeja veidotājs.
1945. gada 8. maijā kopā ar ģimeni devās uz Zviedriju.
No 1945. gada līdz 1968. gadam strādāja Lundas Universitātes Etnogrāfijas institūta bibliotēkā. No 1951. gada līdz 1972. gadam bija Lundas latviešu bibliotēkas pārzinis.
Publicējis rakstus par Ventspils pilsētas bibliotēku laikrakstā "Ventas Balss" un žurnālā "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts". Rakstījis arī par izglītību, kultūru, atturības un tūrisma jautājumiem. Bijis "Londonas Avīzes" līdzstrādnieks.
Guvis vairākus apbalvojumus – par tūrisma veicināšanu un pedagoģisko darbu. Piešķirts Trīs zvaigžņu ordenis.
Grāmatas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izdevis un sastādījis vairākas grāmatas
- "Ventspils. Vadonis pa Ventspili un apkārtni" (1934)
- "Tautas pasakas un teikas" (1938)
- Dzejoļu un tautas dziesmu izlase "Ir atkal Ziemassvētki" (1953)
- Rakstu izlase latviskās domas un latviskā gara saglabāšanai svešumā "Mana tēvu zeme" (1954)
- Mātes dienai veltītu dzejoļu krājums "Par to mazo šūpulīti" (1957)
- Dzejas un prozas izlase "Ziemassvētki" (1963)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Konkrētās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Ventspils bibliotēka». biblioteka.ventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-03-09. Skatīts: 2018-02-28.
Kopējās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Periodika.lv Arhivēts 2019. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē.
- Grundštoka B., Tas ir tavs vārds. Skolotāja Jāņa Sviestiņa darbs un dzīves gājums. "Izglītība", (07.02.1990.)
- Ventspils bibliotēka astoņdesmit (deviņdesmit) gados. "Ventas Balss", (09.03.2010.)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Datubāze Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam[novecojusi saite]
- Nekropole
- Literatura.lv[novecojusi saite]
- Ventspils bibliotēkas mājas lapa
|