Kārels Ēnpalu

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārels Ēnpalu
Kaarel Eenpalu
Kaarel Eenpalu.jpg
Kārlis Augusts Einbunds (pēc 1935. gada Kārels Ēnpalu)
Rīgikogu spīkers
Amatā
1926. gada 22. jūnijs — 1932. gada 19. jūlijs
Priekštecis Augusts Reis
Pēctecis Jāns Tenisons
Igaunijas Valsts vecākais
Amatā
1932. gada 19. jūlijs — 1932. gada 1. novembris
Priekštecis Jāns Tēmants
Pēctecis Konstantīns Petss
Rīgikogu spīkers
Amatā
1933. gada 18. maijs — 1934. gada 29. augusts
Priekštecis Jāns Tenisons
Pēctecis Rūdolfs Penno
Igaunijas Iekšlietu ministrs
Amatā
1934. gada 25. augusts — 1938. gada 9. maijs
Priekštecis Johans Millers
Pēctecis Rihards Vērmā
Igaunijas premjerministrs
Amatā
1938. gada 24. aprīlis — 1939. gada 12. oktobris
Prezidents Konstantīns Petss
Priekštecis Konstantīns Petss[1]
Pēctecis Jiri Uluotss

Dzimšanas dati 1888. gada 16. maijā
Tērbatas apriņķis, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miršanas dati 1942. gada 27./28. janvārī
Vjatlags, Kirovas apgabals, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība igaunis
Profesija Politiķis, žurnālists
Augstskola Tartu universitāte, Maskavas Universitāte

Kārels Ēnpalu (igauņu: Kaarel Eenpalu; 1888—1942), līdz vārda maiņai 1935. gadā — Kārlis Augusts Einbunds (Karl August Einbund), bija igauņu žurnālists, politiķis. Igaunijas parlamenta deputāts (1920-1937), Igaunijas iekšlietu ministrs (1920, 1921-1924, 1924-1926, 1934-1938), Igaunijas Valsts vecākais (1932) un Igaunijas premjerministrs (1938-1939).[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1888. gada 16. maijā Tērbatas apriņķa Vesneru pagasta Palu māju saimnieka ģimenē. Mācījās Vesneru pagastskolā, tad Hugo Treffnera proģimnāzijā. Studēja tieslietas Tērbatas universitātē (1909–1914), vēlāk pabeidza Maskavas Universitāti. No 1910. līdz 1912. un 1915. gadā bija Tērbatā iznākošā laikraksta Postimees redakcijas loceklis.

Pirmā pasaules kara laikā no 1917. līdz 1918. gadam bija artilērijas baterijas komandieris Pirmajā Igauņu artilērijas vienībā. 1918. gadā — Postimees redaktors. Igaunijas brīvības cīņu laikā komandēja Tartu studentu bataljonu (1918—1919), bet vēlāk artilērijas bateriju Otrajā Igauņu Artilērijas vienībā.

K. Einbunda (pa kreisi) svinīgā sagaidīšana Berlīnes dzelzceļa stacijā. Pa labi Reihstāga prezidents Pauls Lēbs (1930).

1919.-1920. gadā viņš bija Valsts kontrolieris Pagaidu valdībā un Igaunijas Satversmes sapulces deputāts, līdzteku arī laikraksta Tallinna Teataja galvenais redaktors (1920). un 1924. gadā — laikraksta Kaja redaktors. Ēnpalu ilgstoši bija Igaunijas parlamenta deputāts (1920-1937), atkārtoti Igaunijas iekšlietu ministrs (1920-1926), atskaitot Pīpa un Akela ministru kabinetus un no jauna 1934.-1938. gadā. Tiek uzskatīts par Igaunijas policijas izveidotāju.[3]

No 1926. gada 22. jūnija līdz 1932. gada 19. jūlijam un no 1933. gada 18. maija līdz 1934. gada 29. augustam Ēnpalu bija 3. 4. un 5. Rīgikogu (parlamenta) priekšsēdētājs. No 1932. gada 19. jūlija līdz 1. novembrim viņš bija Igaunijas Valsts vecākais (premjerministrs).

No 1938. gada un Pārstāvju palātas deputāts un Igaunijas premjerministrs. No premjerministra amata atkāpās pēc 1939. gada Igaunijas—PSRS bāzu līguma noslēgšanas.

Pēc Igaunijas okupācijas Ēnpalu tika atcelts no vadošiem amatiem AS Centralkase un AS Eesti Phosphorit, arestēts 1940. gada jūlijā un deportēts uz PSRS, kur 1942. gada 27./28. janvārī mira Vjatkas nometnē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]