Jāns Tenisons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jāns Tenisons
Jaan Tõnisson
Jaan Tonisson1928.jpg
Igaunijas Valsts vecākais (1928)
Igaunijas premjerministrs
Amatā
1919. gada 18. novembris — 1920. gada 28. jūlijs
Amatā
1920. gada 30. jūlijs — 1920. gada 26. oktobris
Igaunijas Valsts vecākais
Amatā
1927. gada 9. decembris — 1928. gada 4. decembris
Amatā
1933. gada 18. maijs — 1933. gada 21. oktobris

Dzimšanas dati 1868. gada 22. decembrī
Vīratsi pagasts, Vīlandes apriņķis, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miršanas dati 1941
Tallina, Igaunijas PSR (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Tautība igaunis
Dzīvesbiedrs(-e) Hildegarde (Hilda) Lehmusa (1890–1976)
Bērni Ilmārs, Heldurs, Reinis
Profesija jurists
Augstskola Tērbatas Universitāte

Jāns Tenisons (igauņu: Jaan Tõnisson; 1868–1941?), arī Jānis Tenisons, bija igauņu jurists, politiķis un izdevējs. Laikraksta Postimees ("Pastnieks") galvenais redaktors un īpašnieks (1896—1935). Igaunijas premjerministrs (1919—1920) un Igaunijas Valsts vecākais (1927—1928, 1933).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1868. gada 22. decembrī (10. decembrī pēc VS) Vīlandes apriņķa Vīratsi pagasta Tenasilmas ciemā zemnieku ģimenē.

Mācījās Vīlandes apriņķa skolā, studēja tieslietas Tērbatas Universitātē (1889—1892). Orlas guberņas izmeklēšanas tiesnesis (1894-1896). Pēc atgriešanās dzimtenē 1896. gadā iegādājās laikrakstu Postimees, ilgstoši bija tā galvenais redaktors, izdeva arī žurnālus Lasteleht, Tervis, Elu, Linda. 1898. gadā viņu ievēlēja par Tērbatas igauņu lauksaimniecības biedrības priekšnieku, 1899. gadā viņš sasauca 1. igauņu lauksaimniecības kongresu. No 1902. gada Tenisons vadīja paša dibināto 1. Igaunijas krājaizdevu sabiedrību, 1905. gadā nodibināja 1. Igaunijas savstarpējo kredītbiedrību.

Kopā ar ģenerāli Gustavu Jonsonu (1938).

1905. gada revolūcijas laikā nodibināja igauņu Progresīvo tautas partiju, 1906. gadā viņu ievēlēja par Krievijas impērijas 1. Valsts domes deputātu no Vidzemes guberņas. Pēc 1906. gada 23. jūnija Viborgas uzsaukuma (krievu: Выборгское воззвание) parakstīšanas Tenisonu 1907. gadā apcietināja un piesprieda trīs mēnešu cietumsodu. 1910. gadā apprecējās ar Hildegardi (Hildu) Lõhmusega (1890–1976).

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā viņš bija Igaunijas Pagaidu zemes padomes loceklis, vācu okupācijas laikā 1918. gadā uzturējās Skandināvijā, pēc Igaunijas Pagaidu valdības darbības atjaunošanas 27. novembrī tika iecelts par pilnvaroto ministru darbam ārzemēs. Igaunijas brīvības cīņu noslēguma posmā 1919. — 1920. gadā bija Igaunijas premjerministrs. Ilgstoši bija Rīgikogu deputāts no Igaunijas Tautas partijas, atkārtoti bija Igaunijas Valsts vecākais (1927—1928, 1933), starplaikā pildīja ārlietu ministra (1931—1932) pienākumus.

1935. gadā viņu ievēlēja par Tartu Universitātes profesoru, no 1938. gada viņš bija Igaunijas valsts domes (Riigivolikogu) loceklis.[1] Pēc Igaunijas okupācijas Tenisons 1940. gada vasarā mēģināja izvirzīt alternatīvu kandidātu sarakstu okupācijas varas organizētajās šķietamajās parlamenta vēlēšanās. 1940. gada 12. decembrī viņu apcietināja un ieslodzīja NKVD cietumā, miris nezināmos apstākļos līdz 1941. gada jūlijam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 42 546-42 547. sleja.